LOSP vēsture

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir dažādu valsts mēroga lauksaimniecības ražošanas un produkcijas pārstrādes nevalstisko organizāciju izveidota biedrība, lai veicinātu lauksaimnieku organizāciju diskusijas ar Zemkopības ministriju un citām valsts institūcijām aktuālajos lauksaimniecības jautājumos. 2004.gada 28.decembrī biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” tika reģistrēta biedrību un nodibinājuma reģistrā.

LOSP savu darbību sāka 2000.gada 17.aprīlī kā konsultatīva padome, savstarpēji vienojoties lauksaimnieku organizācijām un Zemkopības ministrijai, lai izveidotu sarunu platformu lauksaimniecisko jautājumu risināšanai. LOSP statuss kopš 2001.gada 22.februāra ir noteikts Lauksaimniecības likumā un sākotnēji organizācija darbojās ar Nolikumu, kas tika apstiprināts 2001.gada 23.maijā. Lēmumu izpildei tika izveidots LOSP birojs.

2004.gada 24.novembrī tikās 28 līdzšinējās LOSP dalīborganizācijas un 5 asociētie biedri, lai dibinātu biedrību “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome”. Rajonu lauksaimnieku apvienībām, kas 24 rajonos izveidojušās ar Zemkopības ministrijas un LOSP atbalstu, biedrībā ir noteikts teritoriālo sadarbības partneru statuss. Šobrīd LOSP apvieno  59 ražotāju organizācijas, tai skaitā 6 daudznozaru organizācijas un 53 nozaru organizācijas.

Lai nodrošinātu lauksaimnieku iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos ne tikai pēc to profesionālās piederības, bet arī teritoriālā principa, ir izvērsta rajonu lauksaimnieku apvienību darbība. 2002.gadā Latvijā tika izveidotas pirmās 5 rajonu lauksaimnieku apvienības (Talsu, Jelgavas, Preiļu, Cēsu un Valmieras) ar mērķi nodrošināt tiešu informācijas apmaiņu starp lauku iedzīvotājiem, ministriju un LOSP, kā arī rajona, valsts, pašvaldību institūcijām. 2003.gadā tika izveidotas papildus 10 rajonu lauksaimnieku apvienības - Liepājas, Bauskas, Dobeles, Aizkraukles, Daugavpils, Madonas, Ludzas, Alūksnes, Limbažu, Valkas rajonos.

2004.gada sākumā rajonu lauksaimnieku apvienības jau aptvēra gandrīz visu Latvijas teritoriju, jo tika izveidoti vēl 8 biroji - Ventspilī, Tukumā, Gulbenē, Ogrē, Jēkabpilī, Krāslavā, Kuldīgā un Rēzeknē. Rezultātā lauku iedzīvotājiem ir daudz vienkāršāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos, jo rajonu lauksaimnieku apvienības nodrošina LOSP un Zemkopības ministrijas līgumā noteikto funkciju tālāku deleģēšanu.

No 2002. gada aprīļa ar Zviedrijas Zemnieku federācijas un Zemkopības ministrijas atbalstu tika izveidots LOSP Briseles birojs, kas nodrošināja regulāru kontaktu uzturēšanu un informācijas apmaiņu ar COPA/COGECA un iespēju robežās ar Eiropas Komisijas amatpersonām, ES dalībvalstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvniecībām un to vadītājiem. ( Biroja darbība Briselē vairs nepastāv).

Padomes pārstāvji piedalās normatīvo aktu izstrādes darba grupās, tiem ir iespējas virzīt priekšlikumus izmaiņām lauksaimniecības darbības regulējumos, kā arī ražotājiem vismaz reizi mēnesī ir iespējams sanākt kopā, lai pārrunātu aktuālos jautājumus ar zemkopības ministru.

LOSP vadītāji kopš dibināšanas: