LOSP vēsture

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir dažādu valsts mēroga lauksaimniecības ražošanas un produkcijas pārstrādes nevalstisko organizāciju izveidota biedrība, lai veicinātu lauksaimnieku organizāciju diskusijas ar Zemkopības ministriju un citām valsts institūcijām aktuālajos lauksaimniecības jautājumos. 2004.gada 28.decembrī biedrība “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” tika reģistrēta biedrību un nodibinājuma reģistrā.

LOSP savu darbību sāka 2000.gada 17.aprīlī kā konsultatīva padome, savstarpēji vienojoties lauksaimnieku organizācijām un Zemkopības ministrijai, lai izveidotu sarunu platformu lauksaimniecisko jautājumu risināšanai. LOSP statuss kopš 2001.gada 22.februāra ir noteikts Lauksaimniecības likumā un sākotnēji organizācija darbojās ar Nolikumu, kas tika apstiprināts 2001.gada 23.maijā. Lēmumu izpildei tika izveidots LOSP birojs.

2004.gada 24.novembrī tikās 28 līdzšinējās LOSP dalīborganizācijas un 5 asociētie biedri, lai dibinātu biedrību “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome”. Rajonu lauksaimnieku apvienībām, kas 24 rajonos izveidojušās ar Zemkopības ministrijas un LOSP atbalstu, biedrībā ir noteikts teritoriālo sadarbības partneru statuss. Šobrīd LOSP apvieno  59 ražotāju organizācijas, tai skaitā 7 daudznozaru organizācijas, 42 nozaru organizācijas un 10 asociētos biedrus.

Lai nodrošinātu lauksaimnieku iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos ne tikai pēc to profesionālās piederībs, bet arī teritoriālā principa, ir izvērsta rajonu lauksaimnieku apvienību darbība. 2002.gadā Latvijā tika izveidotas pirmās 5 rajonu lauksaimnieku apvienības (Talsu, Jelgavas, Preiļu, Cēsu un Valmieras) ar mērķi nodrošināt tiešu informācijas apmaiņu starp lauku iedzīvotājiem, ministriju un LOSP, kā arī rajona, valsts, pašvaldību institūcijām. 2003.gadā tika izveidotas papildus 10 rajonu lauksaimnieku apvienības - Liepājas, Bauskas, Dobeles, Aizkraukles, Daugavpils, Madonas, Ludzas, Alūksnes, Limbažu, Valkas rajonos.

2004.gada sākumā rajonu lauksaimnieku apvienības jau aptvēra gandrīz visu Latvijas teritoriju, jo tika izveidoti vēl 8 biroji - Ventspilī, Tukumā, Gulbenē, Ogrē, Jēkabpilī, Krāslavā, Kuldīgā un Rēzeknē. Rezultātā lauku iedzīvotājiem ir daudz vienkāršāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos, jo rajonu lauksaimnieku apvienības nodrošina LOSP un Zemkopības ministrijas līgumā noteikto funkciju tālāku deleģēšanu.

Kopš 2002. gada aprīļa ar Zviedrijas Zemnieku federācijas un Zemkopības ministrijas atbalstu ir izveidots LOSP Briseles birojs, kas nodrošina regulāru kontaktu uzturēšanu un informācijas apmaiņu ar COPA/COGECA un iespēju robežās ar Eiropas Komisijas amatpersonām, ES dalībvalstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvniecībām un to vadītājiem.

Katru gadu atkārtoti tiek slēgts Sadarbības līgums ar Zemkopības ministriju, kurā nosaka galvenos ZM un LOSP pamatprincipus un reglamentē sadarbības virzienus. Līguma ietvaros visi būtiskākie lauksaimniecības sektoru ietekmējošie normatīvie akti tiek saskaņoti ar LOSP. Padomes pārstāvji piedalās normatīvo aktu izstrādes darba grupās, tiem ir iespējas virzīt priekšlikumus izmaiņām lauksaimniecības darbības regulējumos, kā arī ražotājiem vismaz reizi mēnesī ir iespējams sanākt kopā, lai pārrunātu aktuālos jautājumus ar zemkopības ministru.

LOSP vadītāji kopš dibināšanas:

1

Pēteris Kalniņš

11

Jūlijs Beļavnieks

2

Jānis Bāliņš

12

Armands Krauze

3

Jūlijs Beļavnieks

13

Dzidra Kreišmane

4

Jānis Bērziņš

14

Valdis Dzenis

5

Valters Bruss

15

Aija Balode

6

Ligita Silaraupa

16

Jānis Bāliņš

7

Indulis Jansons

17

Agris Veide

8

Valdis Dzenis

18

Armands Krauze

9

Ligita Silaraupa

19

Edgars Treibergs

10

Varis Sīmanis

 

 

 
 

Detalizētāka informācija par iepriekšējiem LOSP vadītājiem:

Pirms esošā valdes priekšsēdētāja LOSP vadīja Armands Krauze, kurš bija amatā no 2008.gada aprīļa mēneša līdz 2010.gada novembrim.
 
Armands Krauze kopš Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolvēšanas un agronoma-dārzkopja specialitātes un bakalaura grāda iegūšanas 1996. gadā ir cieši saistīts gan ar laukiem un lauksaimniecību, gan ar nevalstisko organizāciju interešu pārstāvniecību valsts institūcijās.
No 2016. gada februāra pilda Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra pienākumus. Kopš 2014. gada ir 12. Saeimas deputāts un turpina aktīvi aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku un visas pilsoniskās sabiedrības intereses parlamenta darbā un ārpus tā.
No 2010. līdz 2011. gadam kā arī no 2014. līdz 2016. gadam Armands Krauze bija Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, pārstāvēja nozares intereses Saeimā, kā arī veicināja sadarbību ar citām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām.
2010. gadā Armands Krauze kā LOSP valdes priekšsēdētājs kandidēja Saeimas vēlēšanās un oktobrī pirmo reizi tika ievēlēts 10. Saeimā. Tai pašā rudenī Eiropas Padome atkārtoti viņu apstiprināja par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli (EESK) , kur darbojas jau kopš 2006. gada un pārstāvēja LOSP un visu Latvijas lauksaimnieku organizētās pilsoniskās sabiedrības intereses Eiropas Savienības institūcijās. Ņemot vērā, ka EESK locekļi vienlaicīgi nevar būt parlamentu deputāti viņš izvēlējās turpināt darbu un aizstāvēt lauksaimnieku nevalstisko organizāciju intereses, ko arī sekmīgi veica līdz pat 2014. gadam, kad atkārtoti tika ievēlēts Saeimā.
Armanda Krauzes pieredze lauksaimniecībā ir ievērojama. Jau 1988.g. pēc tehnikuma absolvēšanas sāka strādāt saimniecībā "Amata", bet no 1996.gada līdz 2001.g. viņš bija Krimuldas pagasta lauksaimniecības konsultants un šobrīd joprojām saimnieko savā saimniecībā Krimuldas novadā. No 2003. līdz 2008. gadam viņš kā eksperts bioloģiskajā biškopībā darbojās Latvijas Nacionālajā akreditācijas centrā. No 2000. gada viņš ir Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs. Būtiskākā darba pieredze pedagoģijā iegūta, asistējot Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dārzkopības katedrā, kur viņš vadīja jauno studentu apmācības un veica zinātniski – pētniecisko darbu no 1998. līdz 2009. gadam.
Armands Krauze pēc pamatstudijām Latvijas Lauksaimniecības universitātē studēja maģistratūrā un kopš 2000. gada agronoma-dārzkopja profesijai ir pievienojis lauksaimniecības maģistra grādu.