Lauksaimnieki, augot apgrozījumam, nespēj nopelnīt vairāk

Pēc laikraksta Dienas Bizness aplēsēm, lielākie lauksaimniecības uzņēmumi 2011. gadā apgrozījuši 147,0 milj. Ls, kas ir par 9% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 13% palielinājies arī TOP 100 slieksnis, sasniedzot 667,9 tūkst. Ls. Savukārt kā negatīva tendence jāmin peļņas bilances (peļņa mīnus zaudējumi) sarukums. 2010. gadā TOP 100 lauksaimnieki nopelnīja (atskaitot zaudējumus) 21,4 milj. Ls, savukārt pērn apmēram par trešdaļu mazāk − 15,3 milj. Ls. Līdzvērtīgi sarukusi arī saraksta vidējā rentabilitāte − no 18% līdz 13%.«Kopējie ienākumi pērn lauksaimniecības nozarē bijuši 304 milj. Ls, par 1 milj. Ls pārsniedzot pirmskrīzes – 2007. gada līmeni. 2011. gadā strauji palielinājusies lauksaimniecības produktu eksporta vērtība līdz 1,1 mljrd. Ls, kas ir par 18% vairāk nekā 2010. gadā, un augstākais rādītājs kopš 2000. gada. No vienas puses, eksportējam izejvielas – galvenokārt pienu, graudus un rapsi, dzīvus lopus, no otras puses, tieši šī eksportspēja ļauj nozarei attīstīties sarūkoša iekšējā tirgus apstākļos,» secina Dr.oec., profesore, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere.

Atsevišķi rekordi
Daudziem lauksaimniekiem ir izdevies ievērojami kāpināt apgrozījumu, veiksmīgākajiem to pat trīskāršot un divkāršot. Frīdriham Hāsem (Friedrich Segelke Haase) piederošais uzņēmums Agrikula palielinājis apgrozījumu no 509,0 tūkst. Ls līdz 1,6 milj. Ls pērn. Divkāršot darbības apjomus izdevies vēl trim uzņēmumiem − Tilbe agro, Jaunbāģi un Eglat. Savukārt nozares līderis tradicionāli ir arī vislielākais pelnītājs − Agrofirma Tērvete − ar 1,3 milj. Ls, kas gan ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz kritumu apgrozījumā par 12%, otrs lielākais pelnītājs pērn bijis lopkopības uzņēmums Pampāļi − 853,9 tūkst. Ls, savukārt trešā lielākā peļņa bijusi zemnieku saimniecībai Ģēģeri − 752,2 tūkst. Ls, kam iepriekšējos gados radušās finanšu grūtības, kā rezultātā 2011. gadā nācies pārdot daļu īpašumā esošo zemju. Saimniecības īpašnieks Juris Pundurs uzskata, ka uzņēmums turpmāk varētu veiksmīgi attīstīties, liecina gada pārskats par 2011. gadu. Līdz ar ievērojamo peļņu, Ģēģeri ir arī rentablākā saimniecība no TOP 100.

Peļņa netiek līdzi
Gan TOP 100 uzņēmumu peļņas bilance, gan tīrā peļņa pērn ir bijusi mazāka nekā gadu iepriekš. 2011. gadā TOP 100 lauksaimnieki nopelnīja (ņemot vērā zaudējumus) 15,3 milj. Ls, kas ir apmēram par trešdaļu mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt TOP 100 tīrā peļņa pērn bija 19,9 milj. Ls, un tas ir par 10% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Lai arī saimniecības, kas 2011. gadā strādājušas ar zaudējumiem, nav daudz (16), deviņām no tām zaudējumi pārsnieguši 100 tūkst. Ls, bet četrām − pusmiljonu latu: Liekna Ltd − 890,6 tūkst. Ls, Daugavkrasts − 747,2 tūkst. Ls, Vaiņodes bekons − 650,9 tūkst. Ls un PS Līdums − 531,5 tūkst. Ls. Pēdējiem diviem minētājiem uzņēmumiem ir ierosināti tiesiskās aizsardzības procesi jau pirms vairākiem gadiem.

TOP 100 peļņas bilance ir sarukusi, par iemeslu esot atsevišķu uzņēmumu ļoti nopietnām finanšu problēmām, bet tīrās peļņas sarukumam, iespējams, jāmeklē kompleksi iemesli. Jau iepriekš Dienas Biznesam I. Pilvere ir paudusi, ka pārdotās lauksaimniecības produkcijas cenas ir palielinājušās ievērojami – vidēji par 16%, tomēr cenu kāpumam ir arī ēnas puses – palielinājušās arī resursu cenas par 13%. Lai arī šim faktoram vajadzētu strādāt par labu peļņas pieaugumam, jāņem vērā, ka 2011. gadā strādājošo vidējā bruto darba samaksa mēnesī lauksaimniecībā ir palielinājusies par 8% salīdzinājumā ar 2010. gadu, turklāt nozarē nodarbināto skaits pērn ir palielinājies par 9,9 tūkst. un sasniedzis 70 tūkst. «Darbinieku skaita palielināšanās nozīmē arī zemāku darba ražīgumu, jo produkcijas vērtība ir augusi lēnāk nekā nodarbināto skaits, bet produktivitātes un efektivitātes kāpināšana ir galvenais lauksaimniecības nozares attīstības dzinējspēks,» atzīmē I. Pilvere, papildinot teikto: «Visa veida atbalsta maksājumi 2011. gadā jau otro gadu ir stabilizējušie virs 360 milj. Ls, tā ir ievērojama summa, kas ietekmē ne tikai lauksaimniecības, bet arī mežsaimniecības un zivsaimniecības attīstību. Ievērojama daļa atbalsta maksājumu nonāk saistītajās nozarēs – pie minerālmēslu, tehnikas un rezerves daļu tirgotājiem, būvniekiem, pakalpojumu sniedzējiem, un galu galā pie zemes īpašniekiem, kapitalizējoties zemes vērtībā. Tādējādi ir palielinājusies zemes nomas maksa un cena, kas turpina augt arī šogad.»

Teksts - Dace Skreija, Edžus Janvars
Dienas Bizness