KLP aktualitātes (23/10/2015)

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome: ministri pārrunā saimniecību emisijas, sarunās dominē zivsaimniecība

Luksemburgā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sarunās ES lauksaimniecības ministri vēlējās uzsvērt lauksaimniecības nozares pozitīvo lomu siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā. Padome šo jautājumu izskatīja pirms ANO Klimata samita Parīzē (kas norisināsies no 30.nov. līdz 11.dec.).

Padomes sanāksmē dominēja ar zvejniecību saistītie elementi, prezidējošā valsts nodrošināja vienprātīgu vienošanos par 2016. Baltijas jūras zvejas kvotām.

Darba kārtībā par citiem jautājumiem, Slovēnijas delegācija ziņoja par konferenci par lopbarības ieguvi, kas nav ģenētiski modificēta (ĢM), ar ES veselības komisāra Vytenis Andriukaitis uzbrukumiem dalībvalstu liekulīgajam viedoklim, atļaujot ĢM barības importu saviem ganāmpulkiem, bet tai pat laikā nespējot pieņemt izšķirošu pozīciju apstiprināšanas procesā.

Ministri vēlas izcelt lauksaimniecību lomu cīņā pret klimata pārmaiņām

22. oktobrī lauksaimniecības ministri vienojās - galvenā loma klimata pārmaiņu mazināšanā ir Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), jo īpaši pasākumiem, lai palīdzētu savvaļas un ES lauku attīstības programmām, veicinot labu zemes apsaimniekošanu, produktivitāti un resursu efektivitāti. Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir vienīgās divas tautsaimniecības nozares, kuras gan izdala, gan samazina siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG), tā teica ministri Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē Luksemburgā.

Debates par "klimata ziņā pārdomātu saimniekošanu" lauksaimniecībā - izraisīja lielas diskusijas pirms ANO Klimata samitā Parīzē. Viedokļu apmaiņa balstījās uz diviem jautājumiem i) par prioritāti izvirzot esošos pasākumus, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi; ii) uzlabojot saikni starp zinātni un lauksaimniecības praksi ES līmenī, ieskaitot zināšanu nodošanu dažādos posmos.  Trīs stundu garās debatēs bija liela vienprātība starp delegācijām ieskaitot IE, LV, BE, SE un DK, ka samazinājums ES pārtikas ražošanā novestu pie lielākas oglekļa emisijas trešajās valstīs, un būtu pretrunā ar ilgtspējīgas lauksaimniecības mērķiem. Daudzas valstis, ieskaitot IE, SI, IT, AT, EL, PT, RO, HU, NL, DE, FI, ES atbalstīja Francijas aicinājumu, uzsākt starptautisku pētniecības centienus, uzlabojot organiskā oglekļa saturu augsnē un rīcības plānu, lai sasniegtu šo mērķi, izmantojot labāku lauksaimniecības praksi.

 ES izpildvara gatava apstiprināt jaunas Pārtikas veicināšanas shēmas 107 milj.EUR vērtībā

Pēc apstiprināšanas 23.oktobra Vadības komitejā ES izpildvara ir gatava novembra vidū apstiprināt turpmākās kārtas 3 gadu pārtikas veicināšanas shēmas ar kopējo vērtību 107.milj.EUR, kur lielāko daļu veido programmas no Itālijas un Grieķijas.

Atbalsta liela daļa ir paredzēta Grieķijas shēmām, lai veicinātu pārtikas produktus ar aizsargātu nosaukumu (ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIS)). Shēmas no 17 dalībvalstīm aptver plašu produktu klāstu, ieskaitot augļus un dārzeņus, piena produktus, ĢIS, olīveļļu un gaļu. 13 shēmas ir orientētas uz iekšējo tirgu.

Vairākas valstis apvienojās, lai veicinātu viņu piena produktus uz iekšējo tirgu. Cita daudzvalstu shēma, iesaistot alkohola ražotājus no Bulgārijas un Grieķijas, ir vērsta uz Baltkrieviju, Krieviju un Ziemeļameriku. Gaļas veicināšanas programmas no Lietuvas un Latvijas ir noteiktas, lai gūtu atbalstu, kā arī Bulgārijas svaigu augļu shēma arī ir viena no tām shēmām, kas ir atlasīta. Nauda paredzēta pasākumiem, gadatirgiem un informācijas kampaņām, piemēram, par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un bioloģiskajām saimniecībām.

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone