KLP aktualitātes (30/10/2015)

Vidusposma pārskats par daudzgadu finanšu shēmu - cenšoties novirzīt izdevumus uz ES galvenajām prioritātēm un pieņemt vairāk uz rezultātiem orientētu un vienkāršotu pieeju attiecībā uz KLP, strukturālie un ieguldījumu fondi - ir viena no 23 politikas iniciatīvām Komisijas darba programmai * 2016.gadam, kuru uzsāka Strasbūrā 27.oktobrī.

 

Turpmākie KLP vienkāršošanas pasākumiem ir pie horizonta: Agrāk ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans (Phil Hogan) bija ļoti skaidrs, ka viņš ir atvērts, novērtējot citus KLP zaļināšanas pasākumus - neatkarīgi no ekoloģiski nozīmīgu platību pārskatīšanas - un ir gatavs apsvērt, vai, "atbilstošā laikā", ir tehniskas izmaiņas pamatdokumentos, kas būtu jāveic, lai panāktu turpmāku vienkāršošanu. DG AGRI dienesti turpinās pārbaudīt saimniecību politikas  noteikumus par subsidiaritātes un vienkāršošanas iespējas un Hogans jau iepriekš norādīja, ka "pirmais vienkāršošanas priekšlikumu novērtējums ir parādījis, ka daudzi prasa grozījumus pamatdokumentā".

 

Deviņi ministri iebilst pret  ES dabas likumu pavājināšanu: Vides ministri no DE, HR, FR, IT, LU, PL, RO, SI un ES mudināja vides komisāru Karmenu Vella saglabāt esošās ES dabas likumus (Putnu un Biotopu direktīvas) neskartus, sakot, ka vājāki noteikumi apdraudēs ES 2020. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. 26.oktobra vēstulē, deviņi ministri uzsvēra, ka ES dabas likumi "ir pierādījuši savu vērtību un ir kļuvuši par būtisku  bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas Eiropā komponentu".

 

Tirdzniecības ziņas:

ES un Jaunzēlandes brīvās tirdzniecības sarunas: ES un Jaunzēlande oficiāli virzās tuvāk brīvās tirdzniecības sarunu uzsākšanai pēc prezidentu Jean-Claude Juncker (Komisija), Donald Tusk (Eiropas Padome) un Jaunzēlandes premjerministra Džons Key tikšanās 29.oktobrī Briselē. Visas puses uzsvēra "kopīga apņemšanos" panākt darījumu.

 

Vai lauksaimniecība - nākotnē klupšanas akmens?: Jaunzēlande un Austrālija ir starp pasaulē visvairāk konkurētspējīgākajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem, radot bažas, ka iespējamais lauksaimniecība būs viens no vissarežģītākajiem jautājumiem turpmākajās tirdzniecības sarunās. Eiropas piena nozare jau paudusi bažas par iespējamo Jaunzēlande importa ietekmi uz ES piena ražotājiem, kas "saglabās augstu stresu piena nozarei"  tuvāko mēnešu laikā. Pašreizējā tirdzniecība starp ES un NZ ir gandrīz 8 miljardu euro vērtībā.

 

ES lauksaimniecības eksports uz Jaunzēlandi ir pieaudzis pēdējos 5 gados (gada vidējais pieaugums 20%, vērtība ir 427 miljoni EUR 2014. gadā). Bet komentētāji uzsver, ka ES ieguvumi lauksaimniekiem būtu ierobežoti. Jaunzēlande, valsts ar iedzīvotāju skaitu, kas ir salīdzināms ar Īriju (4.6 milj.iedz.), piedāvā dažas iespējas ES gaļas, piena produktu (ieskaitot augstas vērtības sierus), vīna un stipru alkoholisko dzērienu eksportam. ES ir arī iespējas vairāk eksportēt cūkgaļu uz Jaunzēlandi. Tādas valstis kā ES, DK, DE, IE, NL, BE, PL un Norvēģija veido gandrīz pusi no Jaunzēlandes 2014. gada importa 50 000 t (tās vērtība pārsniedz 83 miljonus euro). ES arī plāno eksportēt vairāk cukura, mājputnu un kokvilnas, kas nav plaši ražots dienvidu puslodē. Jaunzēlande veido tikai 2,2% no ES kopējā lauksaimniecības produktu importa 2012. gadā, eksportētāji cer paplašināt savu daļu ES ienesīgajā tirgū ar vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju, jo īpaši attiecībā uz piena produktiem. Bet Jaunzēlandes amatpersonas saka, valstij "jaunas [piena] ražošanas iespējas ir ļoti ierobežotas, jo ganību sistēmas zemes prasības". Valsts piena gigants Fonterra, pasaulē lielākais eksportētājs, ir attīstījis ofšoru biznesa intereses, ieguldot jau vairākās ES teritorijās, tostarp sūkalu ražošanai Heerenveen (NL), ar partnerību ar Rokiškio (LT), Dairy Crest & First Milk (UK).

 

ES izpildvaras cenšas mazināt piena nozares bailes Jaunzēlandes sarunām: Komisijas veiktā gaidāmajā ietekmes novērtējumā par turpmāko tirdzniecības darījumu ar Jaunzēlandi, būs jāņem vērā "ES lauksaimniecības nozares jutīgumu  - jo īpaši liellopu, aitu un piena produktiem", saskaņā ar kopīgu 28.oktobra vēstuli, kuru parakstīja divi Komisijas kabineta vadītājiem (lauksaimniecība un tirdzniecība) Peter Power un Maria Åsenius.

 

ES un ASV sarunās sola tarifu samazinājumu: 11. kārtas divpusējās tirdzniecības sarunās pagājušajā nedēļā ES un ASV sarunu vedēji solīja likvidēt 97% no tarifa pozīcijām importētajām precēm, abas puses vēlas pastiprināt centienus, lai pabeigtu darījumu līdz nākamā gada gada beigām, pirms ASV prezidents Baraks Obama atstāj amatu. Pēc 5 dienu sanāksmes (19.-23.oktobris), ES pauda gandarījumu par otro tarifu piedāvājuma apmaiņu.

 

Īsumā:

Latvijas zirņi iegūst ES aizsardzību: Eiropas Komisija (EK) nolēmusi iekļaut produktu „Latvijas lielie pelēkie zirņi” ES Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā, ES izpildvaras paziņoja 29.oktobrī.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone