KLP aktualitātes (13/11/2015) un (16/11/2015)

Trīspusējs sarunas pārtrauktas par skolas pārtikas shēmām

Trīspusējas sarunas par plānoto skolu pārtikas atbalsta shēmu reformu tika pārtrauktas 11.novembrī, jo Eiropas Parlamentam (EP) un Padomei bija atškirīgi viedokļi par tās juridisko pamatu interpretācijām (43 pants) un to, vai deputāti varētu ko teikt vai nē par galvenajiem budžeta lēmumiem. Strīds attiecas uz Lisabonas līguma noteikumiem - 43. panta (2) punktu (koplēmumi) un 43. panta (3) punktu (ekskluzīvās Padomes kompetences bez apspriešanās ar EP) - par vairākiem galvenajiem elementiem - i) skolas piena un augļu / dārzeņu shēmas kopējais budžets; ii) kritēriji valsts finansējuma sadalei; iii) līdzekļu pārdales procents no vienas skolas pārtikas programmas uz citu.

Lauksaimniecības padome: vienkāršošana; privātās uzglabāšanas atbalsts cūkgaļai; skolas pārtikas shēmas strupceļš

Lauksaimniecības padomē 16.novembrī ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans atklāja turpmāko tehnisko izmaiņas noteikumos par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanu un paziņoja par dokumentiem, lai atvērtu Privātās uzglabāšanas atbalstu cūkgaļai nākamā gada sākumā. Jaunāko grozījumu kopums ir par pārbaudēm uz vietas, jaunajiem lauksaimniekiem un brīvprātīgo saistīto atbalstu, un izmaiņas būtu jau jāpiemēro nākamgad, kā arī plāni, lai samazinātu Komisijas līmeņa TKO regulu skaitu no apmēram 200 pašlaik līdz 40 deleģēto un īstenošanas noteikumiem.  Visa uzmanība bija pievērsta lauksaimniecības ministriem vakarpusē,  publiskajās debatēs par skolu pārtikas shēmu pārskatīšanu, kur tikai dažas teica, ka viņi būtu gatavi dot lemšanu Eiropas Parlamenta deputātiem - jo īpaši par budžeta jautājumiem. Kaut Luksemburgas lauksaimniecības ministrs Fernand Etgen bija "optimistisks", ka vienošanos varētu panākt līdz gada beigām, tomēr pēc sarunu apturēšanas 11.novembrī, datums nākamajam trialogam vēl nav noteikts.

KLP vienkāršošana

Lauksaimnieki būs mazāk pakļauti pārbaudēm uz vietas 2016. gadā, valsts galvaspilsētām būs lielāka elastība, īstenojot brīvprātīgo saistīto atbalstu un zemniekiem būs iespēja iesniegt "kolektīvus iesniegumus" agrovides un klimata pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmām, tādus vienkāršošanas priekšlikumu plānus paziņoja  ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans.

Hogans paziņoja par pārbaužu uz vietas samazināšanu 2016.gadam, kas ļautu valsts pārvaldes iestādēm īstenot mērķtiecīgākas un uz risku balstītas kontroles. Ja kopējais kļūdu līmenis ir zem 2% un valstu Zemes gabalu identifikācijas sistēmas ir aktualizētas, tad būtu iespējams, dažām shēmām samazināt kontroļu skaitu saimniecībās uz vietās no 5% izlases lieluma līdz 1%. Tas atvieglotu administratīvo slogu gan lauksaimniekiem un gan valstu administrācijām, piebilda F.Hogans.

Viņš arī iepazīstināja ar "preventīvās sākotnējās pārbaudes" iespēju kā daļu no atbalsta pieteikšanās procesa. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, valsts pārvaldes iestādes varētu identificēt problēmas ar lauksaimnieku pieteikumiem, kas ļautu viņiem veikt labojumus bez jebkādiem naudas sodiem vai noraidīšanas, līdz 35 dienām pēc pēdējās iesniegšanas dienas. Sākotnējās pārbaudes sistēma nozīmētu labāku KLP līdzekļu pārvaldību un tikt galā ar situāciju ", kur godīgi tiek pieļautas kļūdas", tā skaidroja DG AGRI amatpersonas".

Lauksaimniekiem būs arī iespēja apvienot spēkus agrovides un klimata pasākumu nodrošināšanā un iesniegt "kolektīvu prasību" projektam saskaņā ar lauku attīstības programmām. "Tas ļautu zemniekiem sanākt kopā, lai efektīvāk, nekā viņi citādi varētu nodrošināt sabiedriskos labumus darbojoties vienatnē".

Saskaņā ar vienkāršošanas priekšlikumiem dalībvalstīm būtu jāļauj arī pārskaitīt naudu starp brīvprātīgā saistītā atbalsta pasākumiem un modulēt atbalsta vienības likmes atkarībā no ekonomikas situācijas un vairāk orientēt maksājumus mazajiem lauksaimniekiem. Savukārt, lai vienkāršotu noteikumus, ko piemēro jauno lauksaimnieku shēmai, F. Hogans vēlas arī piešķirt lielāku rīcības brīvību valsts iestādēm, lai ņemtu vērā jauno lauksaimniekus, kas organizējas kā juridiskas personas vai partnerības shēmas, lai viņi joprojām var pretendēt uz mērķtiecīgu atbalstu.

 Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone