KLP aktualitātes (20/11/2015)

Komisija atgūst atpakaļ 284 milj.EUR no dalībvalstīm pārkāpumu dēļ

 

Dublina saskaras ar pamatīgu naudas sodu gandrīz 68 miljoni EUR apmērā sakarā ar trūkumiem Zemes gabalu identifikācijas sistēmā, kas ir nepieciešama visu platību maksājumu administrēšanai, un sakarā ar novēlotām pārbaudēm uz vietas. Savukārt Nīderlandei būs jāmaksā atpakaļ vairāk nekā 52 miljonus EUR par nepilnībām augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju administrēšanā. ES izpildvara atgūs atpakaļ ES lauksaimniecības politikas līdzekļus nedaudz vairāk par 284 miljoniem EUR, kurus dalībvalstis nepamatoti iztērēja  - bet neto finansiālā ietekme ir nedaudz mazāk par 276 milj.EUR, jo daži naudas sodi jau ir atgūti no valstu galvaspilsētām.

"Neparasti augsti" skaitļi ir korekciju rezultāts, kas ir uzkrāts vairākos gados (2009.-2015.), ziņoja DG AGRI amatpersonas. Līdzekļi ir atgūti no 18 valstīm - BG, CZ, DK, DE, ES, FR, EL, IE, IT, LV, LT, NL, PT, RO, SI, SK, SE un UK - tie atgriezti ES budžetā sakarā ar lauksaimniecības izdevumu neatbilstību Kopienas noteikumiem vai neatbilstošu kontroles procedūru dēļ.

Citas nozīmīgas soda naudas ir 51 milj.EUR Itālijai, savukārt UK nāksies atmaksāt ap 35 milj.EUR Kopienas budžetā sakarā ar nepilnībām augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju administrēšanā. Grieķija ir atļauts atlikt 12,6 milj.EUR maksājumu līdz 2017. gadam un to varēs atlīdzināt piecos ikgadējos maksājumos. Īrijai arī ir iespēja regulēt maksājumus vairāku gadu laikā.

 

ES izpildvara atgriezīs 410 milj.EUR Eiropas lauksaimniekiem, jo krīzes rezerve paliek neizmantota

Komisija šodien apstiprināja, ka atlīdzinās  410 miljonus EUR Eiropas lauksaimniekiem – kurus sākotnēji atskaita no KLP tiešo maksājumu 2015. gada budžeta, lai noteiktu attiecīgā gada tā saukto lauksaimniecības krīze rezervi.

Saskaņā ar KLP tiesību aktiem, budžeta gada beigās (15.oktobrī), summas, kas iegūtas, izmantojot "finanšu disciplīnu" - samazinot tiešo atbalstu par 1.3% - kas paliek neizsamaksāti kā līdzekļi saskaņā ar krīzes rezervi, tiek atmaksāti dalībvalstīm un pēc tam attiecīgi lauksaimniekiem. Priekšlikums aktivizēt "finanšu disciplīnu", ir pakļauts koplēmumam un ietver slieksni, samazinājumu nepiemērot lauksaimnieku tiešo maksājumu summām līdz 2 000 EUR. Finanšu disciplīnas mehānisms ir izveidots, lai nodrošinotu tirgus krīzes rezervi aptuveni € 440 miljonus (pašreizējās cenās) krīzes gadījumā.

Vienošanās par "atmaksāšanas mehānismu" tika panākta 2013. gada KLP reformā un pirmo reizi izmantota 2014. budžeta gadā. "Par spīti vairākām kritiskām situācijām lauksaimniecības nozarē pagājušajā gadā, nebija vajadzības pielietot krīzes rezervi 2015. gadā ". DG AGRI amatpersonas izklāstīja, ka tirgus pasākumi gada laikā tika finansēti no esošajiem 2015. gada budžeta resursiem". Nesen apstiprinātā 500 milj.EUR atbalsta summa ietilpst 2016. gada budžetā. Valstu galvaspilsētām līdz 2016.gada 15.oktobrim ir jāatlīdzina lauksaimniekiem savas valsts daļa no 410 milj.EUR kopējās summas.

 

Pētījums: ASV Lauksaimniecības eksports iegūs visvairāk ES tirdzniecības līgumā

Saskaņā ar jaunu ASV Lauksaimniecības departamenta pētījumu*, ja abas puses vienojās samazināt tarifus un atbrīvoties no tarifu likmes kvotām, tad ASV Lauksaimniecības eksports uz ES varētu pieaugt par vairāk nekā  5.1 miljardiem EUR, salīdzinot ar ES ražotāju eksporta palielinājumu par 0.7 miljardiem EUR 2011.gada līmeņos.  Saskaņā ar šo scenāriju [lai gan maz ticams, ka ES vēlas samazināt visu tarifu likmju kvotas], ASV lauksaimniecības eksports varētu pieaugt par 2%, (liellopu gaļa + 685% / gadā un piena produkti strauji pieaugtu, piemēram, sviests + 206%), savukārt ES eksports samazinātos nedaudz par 0.25%. ASV lauksaimniecības imports varētu pieaugt 1%, ES imports 0,5%. ES siera un augu eļļas eksports varētu pieaugt jo īpaši, tā informēja pētījuma autori. Bet viņi arī teica, ka papildu samazinājums noteiktām beztarifu barjerām gaļai, labībai, augļiem un dārzeņiem varēja dot ASV saimniecībām ieguvumus vēl 3.8 miljardus EUR eksportam, īpaši cūkgaļai (+ 2,2 miljard.EUR). ES varētu iegūt papildus 1,1 miljardu EUR, attiecīgi pieaugot dārzeņu, augļu un siera eksportam.

* Pētījums angļu valodā – skatīt saiti: http://www.ers.usda.gov/media/1937478/err198.pdf

 

Maskava aizliegs Ukrainas pārtikas produktu importu:  Krievijas ekonomiskās attīstības ministrs 19.novembrī informēja, ka Krievija aizliegs Ukrainas pārtikas produktu importu no nākamā gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā ES Ukrainas brīvās tirdzniecības līgums, apgalvojot ka tas varētu novērst aizliegto ES preču ienākšanu. Embargo aizliegumam varētu būt liela ietekme uz Ukrainas lauksaimniekiem, kuriem būs jāpārorientējas uz ES tirgu. Ukrainas premjerministrs informēja, ka aizliegums nākamajā gadā varētu radīt tirdzniecības zaudējumus ap 600 miljoniem $ (jeb 559 milj.EUR).

 

Latvijas “Jāņu siers” ieguvis aizsardzību: 16.novembrī ES izpildvara paziņoja, ka “Jāņu siers” - Latvijas nenogatavināts skābpiena siers, kas ražots no piena un biezpiena, izmantojot vecu tradicionālu pagatavošanas metodi, ir pievienots ES pārtikas produktu sarakstam ar aizsargātām receptēm.

 

 Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone