KLP aktualitātes (2/12/2015) un (4/12/2015)

ES anti-atkritumu plāns: noteikti otrreizējās pārstrādes un atkritumu poligonu mērķi, bet nav noteikti pārtikas atkritumu mērķi

 

Ļoti gaidīto "Circular Economy" dokumentu paketi* Komisija  publicēja 2.decembrī - cenšoties izveidot resursu ziņā konkurētspējīgāku efektīvu ekonomiku, kurā ietverts kopīgs ES mērķis palielināt atkritumu pārstrādi (65% no sadzīves atkritumiem līdz 2030. gadam, ar pārskatīšanu 2025. gadā) un samazinātu atkritumu poligonu (līdz ne vairāk kā 10% no visiem atkritumiem līdz 2030. gadam), bet nesniedz nekādas norādes par pārtikas atkritumu mērķiem. Saskaņā ar plāniem, kurus paziņoja pagājušā gada decembrī, Komisija apstiprināja, ka tā varētu samazināt 2014.gada jūlija “Circular Economy" projektu un tabulu" vērienīgāko "priekšlikumu līdz 2015. gada beigām, iepriekšējais projekts ietvēra mērķi samazināt pārtikas atkritumus par 30% līdz 2025. gadam, kā arī dažādu atkritumu pārstrādes mērķus.

 

Laikā, kad līdz pat 30% no visas saražotās pārtikas visā pasaulē tiek pazaudēta vai izšķērdēta, Komisija tā vietā apņēmās "veikt pasākumus," lai precizētu ES tiesību aktus, lai veicinātu pārtikas ziedojumus pārtikas bankām, ieskaitot pārtikas drošību, izsekojamību, juridisko atbildību un PVN. Saskaņā ar plānu, lai risinātu pārtikas atkritumu jautājumus, Komisija vēlētos redzēt, ka droša nepārdotā pārtika (salauzti cepumi un sakaltusi maize) un blakusprodukti (sojas milti un alus brūvēšanas graudi) tiek izmantoti kā resurss dzīvnieku barībā. Turklāt politikas veidotāji centīsies uzlabot izmantošanu un izpratni par patērētājiem marķējumā norādīto datumu, jo īpaši par marķējumu "ieteicams līdz". "To var kļūdaini interpretēt kā derīguma termiņa beigas, un tas var novest pie tā, ka tiek izmesta droša un ēdama pārtika", autori uzsver ziņojumā.

 

ES lauksaimniecības perspektīvu konference Briselē

Saimniecību emisijām vēl vairāk ir jāsamazinās: ES un ASV lauksaimniecības nozarēs jau tagad notiek ievērojami oglekļa emisijas samazinājumi, bet emisijai ir jāsamazinās vēl vairāk, ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans (Phil Hogan) un viņa ASV kolēģis Tom Vilsack (ASV Lauksaimniecības departamenta (USDA) lauksaimniecības sekretārs) vienojās šajā nedēļas konferencē 1./2.decembrī.

DG AGRI organizēja augsta līmeņa 2 dienu konferenci, kurā piedalījās vairāk nekā 400 ieinteresēto personu, Hogans un Vilsack vēlējās uzsvērt, ka lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares varētu dot savu "taisnīgu ieguldījumu", lai samazinātu siltumnīcas efekta gāzes. ES lauksaimniecības emisijas kopš 1990. gada ir samazinājušās par 24%, bet saimniecības ir galvenais atjaunojamās enerģijas avots (10% - 2012. gadā), kā arī mežsaimniecība (47%), tā uzsvēra Hogans. Saskaņā ar Komisijas datiem, labāka kūtsmēslu apsaimniekošana un kritums liellopu produkcijā varētu dot vēl 1,6% samazinājumu līdz 2025. gadam. ASV plāno dubultot lauksaimniecības emisiju samazinājumus nākamajā desmitgadē, teica Vilsack, piemēram, ar oglekļa piesaisti, metāna uztveršanu. Abi norādīja uz nepieciešamību ieguldīt precīzās lauksaimniecības praksēs (piemēram, apūdeņošanas un pesticīdu lietošanas instrumenti). Klimatam piemērota un gudra saimniekošana ir uzmanības centrā ar dubultotām lauksaimniecības investīcijām Horizontā 2020 (Horizon 2020) (3,6 miljardi eiro periodam 2014.-2020.), teica Hogans.

 

Pasaules Banka eksperts: lauksaimniecības pētījumiem ļoti trūkst finansējums

Konferences diskusijās par globālām problēmām eksperts Jürgen Vögele no Pasaules Bankas uzsvēra, ka investīcijas jaunās lauksaimniecības tehnoloģijās un metodēs, lai palielinātu ražu un vienlaikus samazinātu ieguldījumus, globāli ir "pilnīgi atstātas novārtā".

"Mums ir nepieciešams ievērojami palielināt lauksaimniecības pētniecības izdevumus ... un mainīt [subsīdijas, kuras mēs izmantojam šodien] par ieguldījumiem", sacīja Pasaules Bankas Lauksaimniecības pasaules prakses galvenais direktors, apgalvojot, politikas veidotāji bija "par zemu novērtējuši izaicinājumus". "Mēs izmantojam pārāk daudz zemes, pārāk daudz ūdens un izcērtam pārāk daudz koku", viņš teica, norādot, ka lauksaimniecības nozare nav "darījusi gandrīz neko", lai attālinātos no fosilās degvielas atkarības, piemēram, priekš mēslošanas.

 

Nē ES-ASV tirdzniecības darījumam bez ĢMO, T.Vilsack: ES un ASV nepanāks tirdzniecības vienošanos, ja nevienosies par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, par ģenētiski modificētiem kultūraugiem, gaļas ķīmiskām apstrādēm un ģeogrāfiskām izcelsmes norādēm, Tom Vilsack (ASV Lauksaimniecības departamenta (USDA) lauksaimniecības sekretārs) pastāstīja žurnālistiem konferencē. "Ja mēs nenolemjam par šo sarežģīto jautājumu ... jums nebūs TTIP līgums", Vilsack teica, piebilstot, ka šīs sadaļām ir vajadzīgi "radoši" risinājumi. ES ir saskārusies  ar pārmetumiem no ASV par tās ilgajiem ĢM kultūraugu importa apstiprinājumiem, kas galvenokārt ir paredzēti dzīvnieku barībai. Tomēr neskatoties uz ES lopkopības lauksaimnieku atkarību no importa, valstu valdības nevēlas risināt šo jautājumu. Iebildumi pret ĢMO ir ES patērētāju un vides NVO anti-TTIP kampaņu priekšplānā. ES un ASV būs jāatrod kāds kompromiss gaļa attīrīšanas procedūrām (meat decontamination treatments) (ASV prasība) un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ES prasība).

 

Piena cenas varētu atgūties 2020. gadā, DG AGRI eksperte: ES piena cenas neatgūs 2014.gada augsto līmeni līdz šīs desmitgades beigām, jo produktu izlaide joprojām ir spēcīga un krājumi ir uzkrājušies, DG AGRI tirgus eksperte Sophie Hélaine stāstīja delegātiem ES lauksaimniecības perspektīvu konference. Savas uzstāšanās laikā par ES piena produktu tirgus perspektīvām (2015-2025) laikā, viņa paredzēja "labu eksporta tirdzniecību nākamajā desmitgadē", ieskaitot 1,8% pieaugumu globālajam patēriņam un ražošanai (galvenokārt jaunattīstības valstīs) un ikgadējo pasaules importa pieaugumu par 2,3% .

 

Līdz 2025. gadam pasaules gaļas patēriņš pieaugs par 15%, neliels pieaugums ES produkcijas izlaidē

ES lauksaimniecības perspektīvu konferencē DG AGRI tirgus eksperts Benjamin Van Doorslaer informēja, ka līdz 2025.gadam globālais gaļas patēriņš gadā pieaugs par 1,4%, to veicina iedzīvotāju skaita palielināšanās un ekonomikas izaugsme jaunattīstības valstīs, paredzams pieaugošs pieprasījums Subsahāras Āfrikā un Tuvajos Austrumos, jo īpaši attiecībā uz mājputniem un cūkgaļu. Savas prezentācijas laikā par ES gaļas tirgus perspektīvām (2015-2025) laikā, eksperts paredzēja "iespējas eksportētājvalstīm, tā kā ir paredzams, ka pasaules imports gadā pieaugs par 2,6%". Tomēr tendences liecina, ka ES gaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju samazināsies par 1kg nākamajā desmitgadē - noslīdot līdz 66.7kg tuvu 2008. gada līmenim - analītiķi prognozē lejupslīdi cūkgaļas un liellopu / teļa gaļas patēriņam un stabilizāciju aitas/ kazas gaļai. Tomēr ir paredzams, ka iekšējais mājputnu patēriņš varētu pakāpties un tam vajadzētu iegūt nelielu tirgus daļu par citām gaļas kategorijām. Attiecībā uz ES gaļas cenām, prognoze ir, ka aitas, liellopu gaļas un cūkgaļas cenas varētu palielināties prognozējamā perioda otrajā pusē.

 

Zaļā gaisma privātās uzglabāšanas atbalstam cūkgaļai: 1.decembrī dalībvalstis atbalstīja Komisijas priekšlikumu, lai aktivizētu privātās uzglabāšanas atbalstu cūkgaļai, lai palīdzētu atgūties cenām pēc lielā krituma pārprodukcijas dēļ. Lai gan liels delegāciju skaits atbalstīja, tomēr Zviedrija balsoja pret pasākumu, sakot, ka šāda iniciatīva kropļo tirgu, savukārt Vācija un Slovākija atturējās.

 

Gaļas industrija lūdz pastiprināt sarunas ar Maskavu, lai atsāktu cūkgaļas tirdzniecību

ES izpildvarai ir jāpastiprina "tehniskais dialogs" ar Maskavu, lai atvieglotu aizliegumu Eiropas pārtikas importam, un atļautu atkārtoti ievest dzīvas cūkas, cūkas taukus, speķi un subproduktus, tai pat laikā galveniem tirdzniecības partneriem, piemēram, ASV, Austrālijai, Brazīlijai un Ķīnai "jāatceļ nepamatotus sanitāros un fitosanitāros šķēršļus", tā ir teikts saskaņā ar vēstuli, kuru Eiropas lopkopības un gaļas tirdzniecības savienība nosūtīja 4.decembrī lauksaimniecības F.Hoganam komisāram. Maskavas atteikums atzīt ES reģionalizācijas sistēmu, lai kontrolētu slimību uzliesmojumus, ir nopietni ietekmējis cūkgaļas nozari un tirdzniecīnas atsākšanai ar Krieviju ir jānotiek "labāk ātrāk nekā vēlāk" Krieviju ir jānotiek". Eiropas lopkopības un gaļas tirdzniecības savienība dati liecina, ka ES ražotāji ir zaudējuši 5 miljardi EUR kopš galvenais tirdzniecības galamērķis 800 000 tonnām cūkgaļas (ieskaitot. 350 000 t taukus un blakusproduktus)  ir zaudēts 2014.gadā.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone