KLP aktualitātes (20/1/2016) un (22/1/2016)

Lauksaimniecības lobijs aicina Junkeru pastiprināt sarunas ar Krieviju, lai atsāktu cūkgaļas tirdzniecību

ES lauksaimniecības lobijs COPA-COGECA ir aicinājusi Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru pastiprināt "tehniskās sarunas" ar Maskavu par ES eksporta sertifikātiem un veterinārajiem noteikumiem, lai atļautu speķa, tauku un subproduktu atkārtotu ievešanu, kuriem nozare nav spējusi atrast līdzvērtīgus alternatīvus tirgus. Vēstulē, kas nosūtīta Junkeram 20.janvārī Copa un Cogeca prezidenti Martin Merrild (COPA) un Thomas Magnusson (COGECA) uzstāj, lai Komisija "izstrādā iniciatīvas, lai risinātu konkrēto jautājumu par noteiktiem cūkgaļas produktiem, kas ir ārpus (2014.gada augusta) Krievijas politiskā aizlieguma  darbības jomas, kas varētu mazināt spiedienu uz iekšējā tirgū".

Kremlis ieviesa tirdzniecības ierobežojumus 2014.gada janvārī, atbildot uz Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu Baltijā un Polijā -  sanitāro iemeslu, nevis politisku iemeslu dēļ - pirms 2014.gada janvārī tika ieviests plašāks politiskais embargo Eiropas lauksaimniecības produktiem, ieskaitot. cūkgaļu un šķiņķi. Kā Lauksaimniecības lobija pārstāvji izklāstīja, Krievijas vienpusēja rīcība aizliegt Eiropas saimniecību eksportu un tās atteikums, atzīt Kopienas sistēmu reģionalizāciju, lai kontrolētu slimību uzliesmojumus, slikti ietekmēja cūkgaļas nozari. Nozares rādītāji liecina, ka ES ražotāji ir zaudējuši vairāk nekā 5 miljardus EUR, jo galvenais galamērķis 800 000 tonnām cūkgaļas, ieskaitot. 350 000 tonnas tauku un blakusproduktus, tika zaudēts.

Lauksaimnieku jumta grupa ierosina izveidot plānu, "kurā abas puses apņemas turpināt sarunas, lai soli pa solim panāktu ES reģionalizācijas atzīšanu ".

 

 Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone

 

 

Auditori: ES vides projekti saimniecībās "nav rentabli"

ES finansējumiem saimniecību projektiem, kuru mērķis ir uzlabot vidi (piemēram, dzīvžogi, tradicionālās akmens sienas un atjaunotas dzīvotnes), neizdevās pierādīt rentabilitāti 75% no revidētajām shēmām, tā konstatēts ES Revīzijas palātas jaunajā ziņojumā*, kuru publicēja 21.janvārī.

Auditā, apskatot projektus tādās valstīs  PT, DK, Apvienotajā Karalistē (Anglijā) un IT (Apūlijā) no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada aprīlim, secināja, ka atbalsts (saskaņā ar lauku attīstību) vairumā gadījumu atbilst ainavu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības mērķiem. Bet revidenti kritizēja dalībvalstis par nespēju izvēlēties izmaksu ziņā efektīvus priekšlikumus, lai pienācīgi pārbaudītu pieprasītās izmaksas vai pienācīgi uzraudzīt projektu sniegumu.

23 projektos no 28 revidētajiem projektiem, izmaksas bija "vai nu nepamatoti augstas vai nepietiekami pamatotas", teica revidenti, norādot, ka problēmas iespējams atkārtotas viscaur citās valstīs. Saņēmējiem var būt atlīdzināts līdz 100% no to izmaksām, tas nozīmē, atbalsta saņēmējiem "var būt mazāks stimuls, ierobežot savas izmaksas", teica revidenti. Audits aptver "neproduktīvas investīcijas" saimniecībās, kuru vērtība ir ap 860 milj.EUR sabiedrības līdzekļu (valsts un ES) 2007.-2013.periodā, aptuveni 0,6% no KLP budžeta.

 

* Skatīt pilnu ziņojuma tekstu latv.valodā.: http://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR15_20/SR15_20_AGRI_INVEST_LV.pdf

 

Tirgus jaunumi:

 Septiņas valstis vēlas siera kvotas pārdali: septiņas dalībvalstis - IE, FR, IT, LT, NL, SE un UK - pieprasīja atlikušo kvotu iedalījuma pārdali saskaņā ar privāto uzglabāšanas atbalsta shēmu sieram 21.janvāra Vadības komitejā. Saskaņā ar noteikumiem, jebkuri neizmantotie valsts apjomi (pēc 15.janvāra) var tikt pārdalīti valstīm, kuras lūdz atlikušo siera apjomu pārdalīt. Pēc 21.janvāra sanāksmes, Komisija neatklāja nekādus pārskatītos skaitļus, jo sadalījums pašlaik tiek pabeigts. Ir sagaidāms, ka aktualizētais regulējums, kurā būs izklāstīti "jaunie" nacionālo apjomu griesti starp dalībvalstīm, tiks publicēts tuvākajās dienās.

Vācija sastāda trešdaļu no uzglabātās cūkgaļas: Vācijas cūkgaļa sastāda gandrīz 30% (26 137 tonnas) cūkgaļas, kas saņem privātās uzglabāšanas atbalstu šonedēļ, pārspējot Spāniju, kas ir prasījusi 21,5% (19 303t) no kopējā apjoma, saskaņā ar jaunākajiem Komisijas datiem (skatīt sīkāku informāciju tabulā pievienotajā dokumentā). Laika posmā kopš pasākums stājās spēkā, (4.janvārī) nedaudz zem 90 tūkst.tonnu cūkgaļas ir ievietotas privātajā uzglabāšanā saskaņā ar shēmu.

 

Hogans ierosina pārskatīt saimniecību sodu sistēmu

ES lauksaimniecības komisārs F. Hogans 18.janvārī ierosināja jaunus pasākumus, vienkāršot un samazināt sodus lauksaimniekiem, kas neprecīzi aizpildījuši tiešā atbalsta pieteikumus - ieskaitot priekšlikumus par mazāku naudas sodu, ja pirmā reizē ir pārkāpums un dodot iespēju pārskatīt pieteikumus pēc to iesniegšanas. Priekšlikumi dod "skaidru vēstījumu - mūsu interesēs ir nevis izķert lauksaimniekus... bet gan nodrošināt, ka sabiedrības nauda tiek labi iztērēta", tā komentēja Hogans pēc sava paziņojuma, tiekoties ar Lauksaimniecības EP deputātiem Strasbūrā. Hogans pastāstīja deputātiem, ka plānoto izmaiņu mērķis ir "padarīt lauksaimnieku dzīvi vieglāku... ievērojami samazināt kļūdu skaitu un attiecīgi arī tos gadījumus, kad būtu jāpiemēro administratīvie sodi".

 

Priekšlikumi ir daļa no komisāra centieniem vienkāršot nesen reformēto Kopējo lauksaimniecības politiku. Tie paredz, ka lauksaimniekiem būs iespēja pārskatīt iesniegumu 35 dienu laikā pēc atbalsta iesnieguma noteiktā iesniegšanas datuma bez sankcijām. Turklāt Komisijas plānos ir izņemt esošo diferencēto sodu sistēmu par zemēm, kuras ir pārdeklarētas. Tā vietā kopīgs sods tiks piemērots - 1,5 reizes lielāks sods par pārdeklarētām platībām [tomēr arī turpmāk nebūta jāsoda par pārdeklarācija līdz 3% vai 2 ha]. Visbeidzot, tā saucamā "dzelteno kartīšu" sistēma varētu nodrošināt, ka tie, kuri pirmo reizi ir kā likumpārkāpēji, tie saskartos ar naudas sodu, kas ir par 50% mazāks, ja pārdeklarācija ir neliela (mazāka par 10% no platības). Šādiem lauksaimniekiem būtu jārēķinās ar kontroli uz vietas nākošajā gadā.

 

Vairums EP lauksaimniecības deputātu atzinīgi novērtēja ierosinātās izmaiņas. ES lauksaimniecības lobijs COPA-COGECA teica, ka šie plāni palīdzēs "samazināt pārmērīgo un dārgo birokrātiju, ar kuru zemniekiem ir jāsaskaras". "Galvenā prioritāte mums ir ieviest reālu KLP vienkāršošanu, lai atvieglotu dzīvi lauksaimniekiem, īpaši lai vienkāršotu sarežģītos zaļināšanas pasākumus", uzsvēra ģenerālsekretārs Pekka Pesonens.

 

Sīkāka informācija un citi jaunumi pielikumā dokumentos angļu valodā.