KLP aktualitātes (03/2/2016) un (05/2/2016)

Eiropa ir atvērta tirdzniecībai - Hogans uzsāk tirdzniecības sarunu 1. posmu

Savas vizītes laikā Kolumbijā un Meksikā "diplomātiskā tirdzniecības uzbrukuma" pirmajā posmā (no 8.līdz 12.fenbruārim) ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans plāno ierosināt jautājumu par beztarifu šķēršļiem tirdzniecībā (īpaši gaļai un pienam), veicināt augstas kvalitātes lauksaimniecības produktus un uzsākt procesu par bioloģisko ekvivalenci ar saviem kolēģiem Kolumbijā un Meksikā. Lai cīnītos ar cenu samazināšanos, Ķīnas pieprasījuma kritumu un pārprodukcija tirgū, kuru saasina Krievijas aizliegums, brauciens ir tieši laikā ieplānots, jo šķiet, ka vienīgā iespēja Komisijai ir tirgoties, lai tiktu ārā no pašreizējās lauksaimniecības krīzes.

Vizītes laikā Hoganam ir pievienojusies uzņēmēju delegācija, kurā ietilpst pārstāvji no 34 uzņēmumiem, un ražotāju organizācijām no 14 (galvenokārt "vecajām") dalībvalstīm - BE, DK, FI, FR, DE, IE, IT, NL, PT, EL, ES, UK , BG un PL - ar kombinēto apgrozījumu vairāk nekā 200 miljardu EUR.

 

"Netarifu barjeras" darba kārtības prioritātēs: vairākas netarifu barjeras traucē Eiropas cūkgaļas un piena produktu eksportam uz Meksiku, tikai nedaudzām dalībvalstīm ir atļauts eksportēt cūkgaļu un cūkgaļas produktus, bet piena uzņēmēji saskaras ar apgrūtinošām administratīvām procedūrām. Nozares avoti ziņo, ka abas puses šobrīd ir procesā, lai Eiropas cūkgaļai nodrošinātu labāku piekļuvi augošam tirgum (iedzīvotāju skaits vairāk nekā 122 miljoni). Meksikas varas iestādes veica auditu BE, DE, ES, FR, IT, PL un RO 2014./2015.gadā un galīgie ziņojumi būs vēlāk š.g.februāra beigās/martā.

 

Komisijas (DG AGRI) paziņo par aicinājumu iesniegt pārtikas veicināšanas projektu pieteikumus

Pārtikas un dzērienu ražotāji var pieteikties ES atbalstam reklāmas kampaņām, kas tiks finansētas saskaņā ar nesen reformēto shēmu, un uz kuru ES izpildvaras izsludināja konkursu* 4.februārī.  Lauksaimniecības komisārs F.Hogans teica: "shēma ar 111 milj.EUR budžetu šajā gadā, un vienkāršāku pieteikšanās sistēmu, - es esmu optimistisks, ka šie pasākumi var palielināt mūsu eksportu un tādējādi radīt jaunas darbavietas un izaugsmi lauku apvidos visā Eiropā". Šī gada budžets ietver arī īpašu summu 30 milj.EUR, kas ir iezīmēta, lai palīdzētu piena un cūkgaļas ražotājiem, kurus skārusi cenu lejupslīde.

ES izpildvaras plāno rīkot informācijas dienu 26.februārī, lai interesentus iepazīstinātu vairāk par aicinājumu nosacījumiem iesniegt priekšlikumus.

* skatīt informāciju angļu val. http://ec.europa.eu/agriculture/newsroom/254_en.htm

 

Francija spiež uz jauniem tirgus instrumentiem: Francijas pārstāvji uzstāj uz sarunām par jauniem tirgus noteikumiem, par kuriem ir jārunā lauksaimniecības ministru tikšanās laikā Briselē 15.februārī, jo turpinās piena un cūkgaļas cenu lejupslīde, - tā norādīts memorandā, kas pagājušā nedēļā ir izplatīts starp dalībvalstīm "lai atrastu sabiedrotos Eiropā".

Īpašajā lauksaimniecības komitejā 8.februārī dalībvalstu eksperti diskutēs vai ministriem vajadzētu rīkot oficiālu apaļā galda diskusiju par pašreizējo tirgus situāciju 15.februāra Padomē. Šo jautājumu alternatīvi varētu arī apspriest neformālākā gaisotnē pusdienu laikā.

 

Vācu, zviedru, dāņu un holandiešu delegācijas vēlas Padomes darba kārtībā iekļaut kopīgu dokumentu par dzīvnieku labturību. Polija plāno ierosināt jautājumu darba kārtības punktā “Citi jautājumi” par Āfrikas cūku mēri un grūtībām ar kurām saskaras cūkgaļas un piena nozares. Paredzams sīkākas detaļas  būs ierosinātas sanāksmē Tallinā (26.februārī ), kurs būs tikšanās starp ES veselības komisāru Vytenis Andriukaitis un Āfrikas Cūku mēra skartajām valstīm, piemēram, Baltijas valstīm un Poliju, kā arī kaimiņu valstīm FI, HU, SK un RO. Spānijas delegācija arī plāno ierosināt Padomes darba kārtībā jautājumu par sarežģīto tirgus situāciju. Tomēr Padomes darba kārtība joprojām nav gatava.

 

Georgijeva sāk diskusijas par budžetu pēc 2020.gada - - KLP ir krustugunīs

Komisijas viceprezidente Kristalīna Georgijeva raidīja starta šāvienu apspriedē (28.janvārī) par ES budžetu pēc 2020. gada, uzdodot jautājumu vai kopējā lauksaimniecības politika (KLP) (kuras vērtība ir vairāk nekā 57 miljardi EUR gadā) ir sasniegusi pietiekami augstu Eiropas pievienoto vērtību, vai jaunie vides zaļināšanas pasākumi darbojas. ES budžeta vadītāja uzdeva līdzīgus jautājumus arī par otru galveno izdevumu jomu - Reģionālo politiku (47miljardi EUR gadā) - ar jautājumu, vai arī šī politika devusi ES pievienoto vērtību un kuras valstis un reģioni var pretendēt uz Kohēzijas fondu.

Amsterdamā Nīderlandes prezidentūras rīkotajā konferencē par daudzgadu finanšu shēmu, viņa apstiprināja savu nodomu uzsākt "plaša mēroga procesu", iesaistot Komisiju, citas ES iestādes un dalībvalstis, lai palielinātu ES budžeta "koncentrēšanu uz rezultātiem". Tā kā ES budžeta "nauda ir ierobežota - pašreizējā finanšu shēmā mums jādara vairāk, un labāk, ar mazāk ... problēmas ir palielinājušās, bet ES budžets nav palielinājies," viņa teica delegātiem.

 

Georgijeva teica, ka viņas dienesti vērtēja, kā dokumentus vienkāršot, lai nodrošinātu ES fondu pielietojumu praksē un arī "vai turpmākos priekšlikumus varētu iesniegt izskatīšanai saistībā ar vidusposma pārskatu". Konkrētāk, viņa atgādināja par "pilnībā izmantoto paaugstinātās elastības režīmu jaunajā daudzgadu finanšu shēmā", lai mobilizētu resursus, lai risinātu bēgļu krīzi (gandrīz 10 miljardu EUR par 2015.-2016.g.). Budžets "arī palīdzēja risināt sarežģītos apstākļus lauksaimniekiem, kurus skāra Krievijas embargo pagarināšana noteiktiem importa produktiem," viņa piebilda, atsaucoties uz "papildu pasākumiem, gandrīz viena miljarda EUR, kas iekļauti 2015. un 2016. budžetā".

 

Pirmā diskusija par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020.gada ir gaidāma par vidusposma pārskatu par Kopienas ilgtermiņa budžetu, kas tiks uzsākta šogad. Pārskatā meklēs veidu, kā mērķtiecīgāk plānot izdevumus galvenajām prioritātēm un vairāk pielāgot uz rezultātiem orientētu un vienkāršotu pieeju par KLP, strukturālajiem un investīciju fondiem. Tad, kad tas tiks pabeigts, tad Komisija plāno iesniegt priekšlikumus par jauno finanšu shēmu līdz 2017. gada beigām.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone