KLP aktualitātes (09/04/2016) un (11/04/2016)

Lauksaimniecības padomes apskats: Hogans gatavs turpmākiem atbalsta pasākumiem Komisārs Fils Hogans plāno iesniegt vēl virkni atbalsta pasākumu, lai risinātu galvenās problēmas visās lauksaimniecības nozarēs (piena, cūkgaļas un augļu / dārzeņu) pirmdienas padomē (14. martā).

Pamatojoties uz holandiešu kompromisa tekstu, apkopojot virkni dalībvalstu 100 ierosinājumus, šādi pasākumi ir saprotami, lai iekļautu piena piegādes brīvprātīgu regulējumu, atsaucoties uz 222. pantu (TKO regula), lai atjaunotu tirgus līdzsvaru, īslaicīgi pielāgojot de minimis slieksni valsts atbalstam virs € 15 000  3 gadiem, palielinot izņemšanas cenu augļiem un dārzeņiem un palielinot kvantitatīvo lielumu vājpiena pulvera iepirkšanai intervencē par fiksētu cenu (virs 109 000 tonnas). ES Lauksaimniecības komisārs ir arī paredzējis sniegt jaunāku informāciju par 30 milj. € piešķiršanu par dzeramā piena sadali (aptuveni 30 000 t) starp bēgļiem un imigrantiem, kas bēg no kara un vajāšanas Sīrijā un kaimiņvalstīs, tādas valstīs kā Irāna, Irāka, Jordānija un Libāna.

 

Lauksaimniecības lobijs izklāsta galvenās prasības: ES lielākā saimniecību lobija grupa COPA-COGECA atkārtoti aicina atļaut parādu atvieglojumus lauksaimniekiem, lai mazinātu likviditātes problēmas lauku saimniecībās, pielāgot de minimis maksimālo robežu valsts atbalstam un ieviest eksporta kredītu apdrošināšanu, lai stimulētu tirdzniecību.

 

Baltijas saimniecību grupa apvieno spēkus:

11 lauksaimniecības lobiji no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas nosūtīja kopīgu aicinājumu ES izpildvarai, prasot papildu ārkārtas tiešo atbalstu lauksaimniekiem, kā arī norādot, ka nepieciešama virkne citu atbalsta pasākumu, piemēram, eksporta kredītus, apgalvojot, ka tas ir nepieciešams, lai novērstu "bankrota vilni" Baltijas valstīs. Kopīgā vēstulē komisāram Filam Hoganam pirms Lauksaimniecības padomes 14. martā, lobiji norāda, ka Baltijas saimniecības "joprojām cieš nopietnas sekas Krievijas embargo dēļ,... eksporta tirgus zaudēšanas dēļ’un svārstībām globālajos tirgos". Autori norāda uz aprēķinātiem nekompensētajām zaudējumiem no 2014.augusta līdz  2016.augustam  - 223 miljonu EUR apmērā Lietuvas piena nozarei un 25 milj.EUR (cūkgaļai), 67 milj.EUR un 15 milj. EUR (Igaunijas pienam un cūkgaļai) un 96 milj.EUR un 24 milj.EUR (Latvijas pienam un cūkgaļai).

 

Jaunie lauksaimnieki pieprasa reaģēt uz krīzi: Eiropas jauno lauksaimnieku padome (CEJA) aicināja Komisiju plānot gan īstermiņa pasākumus (privātās uzglabāšanas atbalsta pagarināšana visās nozarēs, ar palielinātu elastīgumu) un ilgtermiņa strukturālo risinājumu (finanšu instrumentu attīstība sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku) pirms pirmdienas Lauksaimniecības padomes.

 

Malmström plāno ES-ASV darījumu uz gada beigām: Tirdzniecības komisāre Cecilia Malmström teica, ka viņa joprojām ir pārliecināta, ka ES un ASV varētu panākt tirdzniecības darījumu līdz gada beigām, tā viņa teica savā runā Vašingtonā 10. martā, bet viņas paziņojums bija tai pat laikā, kad ASV iepirkuma piedāvājums tika apspriests, kas bija stipri nepietiekošs ES prasībām.

 

Eiropas Parlamenta deputāti vienojas par stingrāku saimniecību antibiotikas likumu: deputāti vienojās par stingrākus ierobežojumus saimniecībās, izmantojot antibiotikas, 10. martā balsojot par veterināro zāļu reformu, ieskaitot zāļu lietošanas nogriešanu veseliem dzīvniekiem,  pētniecībai un aizliegumu antibakteriāliem līdzekļiem, kas ir kritiski cilvēkiem.

 

Hogans ir gatavs izskatīt brīvprātīga piena piedāvājuma pārvaldību (222. pants)

ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans apstiprināja, ka viņš ir gatavs ieskatīties piena piegāžu brīvprātīgā regulējumā (saskaņā ar TKO 222. pantu) un pielāgot "de minimis" griestus valsts atbalstam virs € 15 000. Tā informēja ES lauksaimniecības komisārs, viņš bija atvērts attiecībā uz brīvprātīgu pieeju  ražotāju organizācijām, bet "palika konsekvents "savā opozīcijā attiecībā uz intervences cenu palielinājumu, jo tas dotu nepareizu signālu lauksaimniekiem un ir pārāk dārgi. Hogans teica, ka viņš ir gatavs atgriezties pie eksporta kredīta instrumentu ieviešanas, lai atbalstītu ES lauksaimniecības pārtikas produktu eksportētājus un veicinātu uzņēmējdarbību, uzstājot, ka šāda sistēma ir "ne par dempingu jaunattīstības valstīs".

Viņš redz lielāku  Eiropas Investīciju banku šādu instrumentu finansēšanai. "Ārkārtas reizēs nepieciešami ārkārtas pasākumi no finanšu institūcijām," viņš piebilda. Viņš arī solīja rūpīgi uzraudzīt cūkgaļas tirgu un neizslēdz privātās uzglabāšanas atbalsta shēmu dažu mēnešu laikā. Hogans uzsvēra, ka lauksaimnieku darījumi spēks visā pārtikas ķēdē ir "svarīgs jautājums", jo tas ir "nav pieņemami, ka  lauksaimnieku daļa iet uz leju katru gadu"

 

Parīze un Berlīne aicina rīkoties: Francija un Vācija ir aicināja Komisiju pastiprināt pašreizējos tirgus pasākumus, piemēram, atbalstu privātai uzglabāšanai un valsts intervenci, pielāgot "de minimis" griestus valsts atbalstu, palielinot tos no pašreizējiem € 15 000 līdz € 30 000 un ieviest eksporta kredītus, lai stimulētu tirdzniecību. 1½ lappušu kopīgajā  deklarācijā par lauksaimniecības krīzi, kuru izsniedza 8.martā, ministri Stéphane Le Foll (FR) un Christian Schmidt (DE) rosināt Hoganu organizēt apaļā galda diskusijas ar galvenajiem piena nozares pārstāvjiem, lai uzlabotu pašreizējo nelīdzsvarotību tirgū un stabilizēt ražošanu.

Abas pusēm ir viens mērķis, atjaunot līdzsvaru tirgū, samazinot piena daudzumu, bet tas atšķiras ar to, kā sasniegt šo mērķi. Francija atbalsta lielāku tirgus regulējumu, kompensējot piensaimniekus, kuri brīvprātīgi samazina izlaides, laikā kad ir cenu samazināšanās. Bet Vācija dod priekšroku tādai pieejai, saskaņā ar kuru ražotāju organizācijas un piena koopertatīvi ir atbrīvoti no konkurences tiesībām un piešķirts juridiskais pamats, lai ierobežotu apjomu.

 

Delegāciju ieteikumi, lai risinātu krīzi: Agra Facts izdevumā nr.18-16, ir doti 10 dalībvalstu ieteikumi - IT, BE, CZ, HU, HR, MT, BG, RO, SK un SI.

Piemēram, Itālijas delegācija vēlētos redzēt obligātu izcelsmes marķējuma ieviešanu piena un piena produktiem. Savā 8 lappušu dokumentā, tā izklāsta, ka norāde par piena izcelsmi "varētu palīdzēt palielināt patēriņu un pievienoto vērtību, neradot negatīvu ietekmi uz brīvo tirgu". Godīgāka pievienotās vērtības sadale visā piegādes ķēdē ir galvenais, aicinot stingrākus noteikumus, lai stiprinātu spējas aizstāvēt lauksaimnieku.

Šim noskaņojumam piebalsoja Beļģija, kas norādīja, ka ražotāju organizācijām ir būtiska loma krīzes pārvaldībā, jo īpaši samazinot piedāvājumu cenu krituma periodos. Beļģija atkārtoti aicināja izveidot cenu novērošanu cūkgaļas un liellopu gaļas nozarēs, kas varētu uzraudzīt ražošanas, kaušanas un apsēklošanas līmeni, izmaksas un peļņas normu.

Čehi atbalstīja cūkgaļa tirgus novērošanas centra ideju (kā arī augsta līmeņa grupu cūkgaļai) un atkārtoti gribēja redzēt atbalstu par cūkgaļas privāto uzlglabāšanu. Prāga ir pieprasījusi pagaidu ārkārtas atbalstu ražotājiem lopkopības nozarē un palielināt atbalstu sviesta privātai uzglabāšanai un vājpiena pulverim.

Ungārija atbalsta "jaunu ES mēroga ārkārtas Krīze paketi "- ar iespēju to papildināt - ko nevajadzētu finansēt no krīzes rezerves un atbalsta lauksaimniecības "de minimis" atbalsta pieaugumu no € 15 000 līdz € 30 000.

 

 Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone