KLP aktualitātes (15/4/2016)

 

ES reakcija uz saimniecību krīzi ir "neatbilstoša"

ES ir jāuzsāk strukturālās reformas pārtikas nozarē, lai nodrošinātu labāku piegāžu līdzsvaru un taisnīgākus ienākumus lauksaimniekiem, tā norādīja deputāti no visa politiskā spektra debatēs ar Lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu šā gada 12. aprīlī. Plenārsēdes debatēs EP deputāti vienojās, ka ES nav pietiekami reaģējusi, lai risinātu pašreizējo piena cenu kritumu.

Albert Deß (EPP, DE) pieprasīja intervences instrumentu reformu un pauda bažas par to, ka lauksaimniekiem trūkst ietekmes, saskaroties ar lielu mazumtirdzniecības ķēdi. Paolo De Castro (S & D, IT) brīdināja ka pašreizējā krīzes reakcija draud renacionalizēt lauksaimniecības politiku, bet Jan Huitema (ALDI, NL) uzsvēra, ka ES vajadzētu palīdzēt lauksaimniekiem kļūt konkurētspējīgākiem un samazināt izmaksas. Michel Dantin (EPP, FR) bija starp vairākiem deputātiem, kas ierosināja  obligātu ES mēroga piedāvājuma vadības mehānismu, apgalvojot, ka brīvprātīgiem centieniem būs maza ietekme uz pārprodukciju un cenām.

Hogans atzina, ka krīze ir  "gan dziļāka un gan ilgāka nekā jebkurš no mums bija gaidījis". Norādot, ka februāra beigās tikai 162 milj.EUR ir dalībvalstīs sadalīti  (no 420 milj.EUR atbalsta apjoma) [skatīt zemāk], Hogans uzsvēra: "tas ir ļoti grūti iet un meklēt vairāk līdzekļus, ja nauda nav iztērēta".

 

Tikai 38% no 420 milj. EUR lauksaimniecības atbalsta ir izmaksāta: puse no ES dalībvalstīm - ieskaitot IE, LU, SK, LV, LT, DK, HU, PT, DE, UK & CZ  - līdz šim ir sadalījušas savus piešķīrumus saskaņā ar 420 miljonu atbalsta paketi, kas tika iedarbināta pagājušā gada septembrī, t.i. vairāk nekā 160 milj.EUR (38%) ir izmaksāti lauksaimniekiem. Saskaņā ar atbalsta shēmas nosacījumiem, kas galvenokārt ir mērķtiecīgs atbalsts piena ražotājiem un lopkopjiem, valstis var sniegt papildu valsts atbalstu līdz 100% no summas, kas saņemta no ES finansējuma. Februāra vidū BE, BG, EE, IE, ES, FR, HR, LT, LU, MT, PL, RO, SI un SK apstiprināja, ka papildinās savus individuālos piešķīrumus, CZ un HU arī piemēros brīvprātīgu papildinājumu. Papildu "valsts" nauda ir jāizmanto tādā pašā veidā, kā ES fondu finansējums.

 

Eiropas Parlamenta jaunumi:

EP atbalsta glifosāta atjaunošanu ar ierobežojumiem: ES izpildvarai vajadzētu atļaut glifosātu, pasaulē visvairāk lietoto herbicīdu, uz 7 gadiem un tikai profesionālajiem pielietojumiem, deputāti norādīja nesaistošā rezolūcijā plenārsēdē 13. aprīlī, prasot arī ierobežot tā lietošanu pirms ražas novākšanas. Balsošana par doto rezolūciju: par 374 pret 225 (102 atturas). Parlaments aicināja Komisiju iesniegt jaunu plānu atjaunošanai, ietverot aizliegumu izmantot nezāļu slepkavu pilsētās skvēros, parkos un rotaļu laukumos.

Industrijai un NVO pretrunīgi viedokļi par atkārtotu apstiprināšanu: Rūpniecības grupas pateicās par Parlamenta atbalstu, lai apstiprinātu glifosātu, sakot ka šis produkts ir ļoti svarīgs, lai lauksaimnieki kontrolētu nezāles un saglabātu kultūru ražību, tomēr vairākas zaļās NVO vēlas, lai ķīmiskā viela ir aizliegta vides un veselības problēmu dēļ.

Deputāti atbalsta jaunos dzīvnieku audzēšanas noteikumus: jauni ES noteikumi, lai veicinātu tirdzniecību ar vaislas dzīvniekiem un ģenētisko materiālu, saņēma saņēma atbalstu no Eiropas Parlamenta deputātiem  plenārsēdes balsojumā 12. aprīlī, kuros ir precizētas  tiesības un pienākumi dzīvnieku audzētājiem.

 

Analīze par jaunām augu šķirnēm līdz gada beigām: Komisijas vadlīniju dokuments meklē skaidru tiesisko statusu jaunām selekcijas metodēm, piemēram, gēnu rediģēšana ir atbīdīta līdz 2016. gada beigām, saskaņā ar informāciju, kas parādījās pagājušā nedēļā.

Šīs strauji attīstītās metodes ir galvenās galvassāpes regulatoriem - kā politikas veidotājiem izlemt, kā kategorizēt metodi, kas nojauc tradicionālo robežu starp augiem, kas ir un kas nav ģenētiski modificēti. Komisijas "juridiskā interpretācija ir paredzēta, lai atvieglotu dalībvalstu pieeju saskaņošanu par jaunām selekcijas metodēm", informēja DG SANTE amatpersonas.

 

ES ir jāpārvērtē augļu pesticīdu atliekas: ES Pārtikas nekaitīguma iestāde vēlas pārskatīt maksimālos atlieku līmeņus par dimetoātu, pesticīdu, kuru plaši izmanto augļiem un dārzeņiem, apgalvojot, ka pašreizējie sliekšņi konkrētiem kultūraugiem var radīt draudus patērētāju veselībai.

 

ES, Mercosur ir jāliek visas "kārtis uz galda": ES un Latīņamerikas blokam MERCOSUR ir jāveic piedāvājumus tirdzniecības darījumam, kas aptvertu visas jutīgās jomās, ieskaitot lauksaimniecību, Argentīnas ārlietu ministrs Susana Malcorra paziņoja reportieriem š.g. 14. aprīlī, uzsverot ka sākotnējais piedāvājums bija tikai sākums.

 

Komisija gatava ieviest kukurūzas ievedmuitas nodokļus: tuvākajās dienās Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts ir gatavs ieviest nodokļus par kukurūzas importu no trešajām valstīm, jo importa cenas ir kritušās zem sliekšņa līmeņa 157€/t.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone