KLP aktualitātes (22/4/2016)

ES-MERCOSUR darījums kaitēs liellopu gaļas un cukura nozarei, bet piena nozare varētu iegūt

Divpusēja vienošanās ar konkurētspējīgo un efektīvo Mercosur tirdzniecības bloku varētu nopietni kaitēt Eiropas lopkopības nozarei - jo īpaši liellopu gaļas ražotājiem, un var novest pie iekšzemes cukura un etanola ražošana sabrukuma, Joao Pacheco, tā piektdien paziņoja Farm Europe vecākais eksperts.

Dienvidamerikas reģiona bloks ir otrs lielākais gaļas eksportētājs pasaulē, sasniedzot 1,9 miljonus tonnu 2014. gadā. Vadošie konkurētspējīgie eksportētāju giganti ir Brazīlijā un Argentīnā, četras valstis vēlas paplašināt savu pašreizējo tirgus daļu, jo īpaši attiecībā uz liellopu gaļu. Brazīlija ir arī lielākais mājputnu eksportētājs pasaulē un ir ierindota astotajā vietā attiecībā uz cūkgaļas eksportu. "Ja ES tirgū nav augsta aizsardzības līmeņa, izmantojot kombināciju - augstus tarifus un salīdzinoši mazu tarifu likmju kvotu, Mercosur eksporta iespiešanās tirgū būs ievērojami lielāka", Pacheco pastāstīja žurnālistiem. Viņš iezīmēja arī drūmu ainu par Eiropas etanola un cukura industriju - ir noteikts, ka cukura ražošanas kvotas atcels 2017.gada 30.septembrī. Brazīlija  - pasaulē svarīgs cukura ražotājs un eksportētājs, sastāda 20% no pasaules produkcijas un 40% no eksporta – un vēlas paplašināt savu daļu ES cukura tirgū un palielināt savu etanolu eksportu.

Ieguvumi piena produktiem, pārstrādātiem un augstas kvalitātes produktiem: bijušais augsta līmeņa Komisijas ierēdnis teica, ka nozīmīgi ieguvumi varētu būt  piena ražotājiem un Eiropas olīveļļas, vīna un stipro alkoholisko dzērienu, pārstrādātu lauksaimniecības produktu eksportam, piemēram, makaroniem, cepumiem, konditorejas izstrādājumiem un augstas kvalitātes produktiem, piemēram, produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

 

Eiropas Parlamenta jaunumi

Nesamazināt KLP budžetu, tā vadošie EP deputāti: ES izdevumi lauksaimniecībai jāglabā "vismaz" pašreizējā līmenī līdz 2020. gada beigām, dotajā finansēšanas periodā, Peter Jahr (EPP, DE) norāda savā atzinuma projektā, apgalvojot, ka jauni naudas līdzekļi varētu būt nepieciešami, lai palīdzētu lauksaimniekiem apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas. Projektā, kuru pagājušā nedēļā apsprieda Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā, Jahr aicina saimniecību budžetu atstāt "neskartu", vienlaikus uzsverot vajadzību pēc "pietiekamiem budžeta līdzekļiem", lai "risinātu tirgus krīzes".

IT ir prioritāte lauksaimniecībā, AGRI deputāti: ES ir jādara vairāk, lai veicinātu jaunu IT inovāciju ieviešanu saimniecībās, piemēram, tādus kā sensorus, datu instrumentus, tā teikts Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas Jan Huitema (ALDE, NL) ziņojumā, palielinot bažas par "zemu" informētības līmeni attiecībā uz to potenciālu.

Augu kaitēkļu reformas balsojums kavējas: Lauksaimniecības deputāti plāno skatīt augu veselības reformas likumu 26. aprīlī pēc tam, kad balsojums tika atlikts pagājušā nedēļā, jo ziņotāja Anthea McIntyre (ECR, UK) nevarēja būt klāt. Paredzams, ka jaunā augu veselības regula, kas pielāgos ieceļošanas prasības riskantiem augi un uzlabos izsekojamību, stāsies spēkā līdz 2016. gada beigām.

Nē ĢMO Āfrikā, attīstības deputāti: Attīstības deputāti nesaistošā ziņojumā, kas tika pieņemts 20.aprīlī aicināja 8 vadošo ekonomiku grupas (G8) locekļiem noraidīt jebkurus centienus veicināt ģenētiskas modificētas (ĢM) kultūras Āfrikā.

 

ES izpildvara apdomā glifosāta licenci samazināt uz 10 gadiem: ES izpildvara ir gatava samazināt atļaujas termiņu glifosātiem - pasaulē visplašāk izmantam herbicīdam - līdz 10 gadiem (no 15), kas ir daļa no kompromisa, kas parādījās pagājušā nedeļā.

Industriju grupas par dokumentu teica, ka jebkurš lēmums, kas samazinātu jauno apstiprinājuma periodu, varētu radīt precedentu attiecībā uz citām aktīvām vielām.

 

Vēl 22 622 tonnas sausā vājpiena pulvera izņemtas no tirgus: dalībvalstis iesniedza piedāvājumus par kopējo daudzumu 22 622 tonnas sausā vājpiena pulvera saskaņā ar 1. konkursa procedūru produktiem, kas piedāvāti valsts intervencē pagājušā nedēļā. Konkursa periods ilga no 2. aprīļa līdz 19. aprīlim, kurā lielāku daļu iesniedza Vācija (6 054 t), Beļģija (5 792 t), Polija (3 219 t) un Lietuva (2 181 t).

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone