KLP aktualitātes (27/4/2016)

ES izpildvara samazina budžetu atbalstam par augļiem un dārzeņiem; ķiršus un hurmu pievieno sarakstā

ES izpildvara informēja, ka jaunajai atbalsta shēmai augļu un dārzeņu ražotājiem, kura darbosies līdz 2017.gada jūnija beigām, budžets būs  "ievērojami"  samazināts,  sakot ka uzņēmējiem jau jābūt atradušiem  jaunus tirgus, kopš Krievija ieviesa importa aizliegumu 2014. gada augustā. Pašreizējā atbalsta shēma, kas paredz produktu izņemšanu no tirgus un samazina cenu spiedienu, beidzas jūnija beigās.

Runājot ar lauksaimniecības deputātiem š.g 25. aprīlī, DG AGRI Ģenerāldirektora vietnieks Joost Korte teica, ka tuvākajās nedēļās Komisija piedāvās deleģētu aktu, lai pagarinātu shēmu. Ārkārtas pasākumi aptvers produktu izņemšanu, kas bez maksas nodoti labdarības organizācijām un "citiem mērķiem" (piemēram, dzīvnieku barībai, kompostēšanai, destilācijai), kā arī priekšlaicīgas ražas novākšanu. Saskaņā ar "jauniem" noteikumiem, ķirši un hurma tiks pievienota atbilstīgo produktu sarakstam.

 

Hogans apdomā jaunu stimulu piena samazinājumam: ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans "neizslēdz" sarunas par jaunu finansiālu stimulu, lai ierobežotu piena ražošanu, papildus valsts atbalsta iespējas dalībvalstīs, varētu būt 27./28. jūnija Lauksaimniecības Padomes darba kārtībā Luksemburgā. Priekšlikums būtu jāizvērtē tad, kad Komisija ir "skaidrāka situācija par iespējamām rezervēm 2016. budžetā".

 

Eiropas jauno lauksaimnieku padomes prezidents prasa paaugstināt piensaimniecības atbalstu: Eiropas jauno lauksaimnieku padomes prezidents Alan Jagoe savā 26.aprīļā vēstulē Lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam prasa jaunu finansiālu atbalstu piena ražotājiem, kas samazinātu savu izlaidi.

 

Deputāti mudina Junkeru būt piesardzīgam ES un Mercosur sarunās: Eiropas Parlamenta deputātu grupa, ko vada Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs Czesáaw Siekierski (EPP, PL) aicina Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru (Jean Claude Juncker) "būt uzmanīgam" atkārtoti aktivizējot ES un Mercosur tirdzniecības sarunas, un pauž bažas par jūtīgajiem produktiem, piemēram, liellopiem.

 

Saimniecību lobijs lūdz izslēgt jutīgos produktus no sarunām: lielākais ES saimniecība lobijs COPA-COGECA noraida jūtīgo produktu tarifa kvotu iekļaušanu šajā agrīnajā tirdzniecības sarunu posmā ar Latīņamerikas tirdzniecības bloku Mercosur. Nosūtītajā vēstulē, lobija grupa uzsver, ka jutīgās nozares, piemēram, liellopu gaļas, sarunās ir jāietver tikai noslēguma posmā.

 

Deputāti atbalsta augu kaitēkļu tiesību reformu: Lauksaimniecības deputāti atbalstīja jaunus noteikumus, lai cīnītos pret pieaugošo augu kaitēkļu skaitu, tai skaitā ierobežojot riskanto importu līdz tas novērtēts, Komitejas balsojumā 26. aprīlī.

Komiteja vienojās par ES izveidotu atsevišķu sarakstu augiem - kurus aizliegts ievest ES un par augiem, kuriem ir jāizpilda īpašas prasības, pirms tos var importēt. Augi, kas rada "augstu risku" saskarsies ar novērtējumu pirms tie tiks kvalificēti vienā no diviem sarakstiem. Augsta riska imports ir tie augi, kas var radīt kaitēkļus, kas rada būtisku kaitējumu. Vienošās vēl ir jāapstiprina Padomē un galīgais apstirpirnājums plenārsēdes 2.lasījumā. Plānots, ka jaunā augu veselības regula stāsies spēkā 2016. gada beigās, tās piemērošana sekos pēc 3 gadiem.

 

Deputāti atbalsta saimniecību tehnikas piesārņojuma ierobežojumus: Lauksaimniecības tehnikai, ieskaitot motorzāģus, kombainus un kultivatorus būs stingrāki ierobežojumi dzinēja piesārņojumu, ko paredz reforma, kuru atbalstīja vides deputāti 26. aprīlī, kura ietver pārejas posmu no 2018. līdz 2020. gadam, lai ražotājiem dotu laiku pielāgoties. Pilns balsojums plānots 5.jūlijā.

 

ES izpildvara aicina sagatavot taisnīgas pārtikas ķēdes likumu: Komisijai ir jāierosina ES tiesību aktus, lai cīnītos pret negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē, tā paziņoja Iekšējā tirgus deputāti nesaistošā ziņojumā 21. aprīlī, uzsverot, ka brīvprātīgas un pašregulācijas shēmas ir nepietiekamas.

 

ES aicina apmainīties ar datiem par dzīvnieku slimībām: dalībvalstu programmas, lai cīnītos ar dzīvnieku slimībām (piemēram, govju tuberkulozes, infekciozā katarālā drudža un Govju sūkļveida encefalopātijas (GSE)) ir labi darbojušās, tā Eiropas Revīzijas palāta secinājusi jaunā pētījumā, tomēr tā vēlas, lai datu apmaiņa būtu automātiska, būtu kontroles pasākumu uzlabojumi un labāka izmaksu uzraudzība.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone