KLP aktualitātes (20/5/2016)

Mercosur darījums: Eiropas piedāvājums par piekļuvi tirgum

ES piedāvājums par tirgus piekļuvi Latīņamerikas tirdzniecības blokam Mercosur ir atkarīgs no tā vai likvidēs eksoporta nodevas sojas pupām, atrisinās esošās sanitārās un fitosanitārās problēmas un vai panāks apmierinošu iznākumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Sīkāka informācija par ES piedāvājumu ir parādījusies, pamatojoties uz to, kas tika iesniegts Brazīlijas, Argentīnas, Urugvajas un Paragvajas sarunu vedējiem 11.maijā. Briseles piedāvājums tirdzniecības blokam (ar aptuveni 256 miljoniem iedzīvotājiem) paredz arī tirdzniecības aizsardzības mehānismu atcelšanu (piemēram, antidempinga pasākumi attiecībā uz piena pulveri), ES līdzvērtīgu noteikumu ieviešana attiecībā uz olu regulējumu un ievešanas cenu sistēmas uzturēšanu augļiem un dārzeņiem. Pēc Eiropas Parlamenta deputātu opozīcijas, lauksaimniecības lobistu un vairāku līdzīgi domājušu dalībvalstu koalīcijas reakcijas, kuru vada FR un IE, piedāvājuma tekstā nav konkrētu tarifu likmju kvotu liellopiem un etanolam. Komisijas avoti ziņo, ka šie apjomi būs "noteikti vēlākā posmā".

 

Brazīlijas eksportētāji raugās uz 150 000 tonnu tarifu kvotu liellopiem:

Brazīlijas liellopu gaļas eksportētāji spiež Mercosur sarunu vedējus nodrošināt liellopu gaļai ikgadējo tarifu kvotu - 150 000 tonnu apjomā, informēja Fernando Sampaio, Brazīlijas liellopu eksportētāju asociācijas izpilddirektors. Intervijā ar Agra Facts (16. maijā), Sampaio pauda nožēlu par to, ka konkrēti liellopu apjomi netika iekļauti ES tirgus piekļuves piedāvājumā, norādot, ka iepriekšējos piedāvājumu projektos norādītais apjoms 78 000 tonnas ir "nepietiekams". Pērn Brazīlija eksportēja vairāk nekā 120 000 tonnas liellopu gaļas uz Eiropu, viņš piebilda, vēršot uzmanību uz to, ka "ir ievērojams eksporta kritums kopš 2008. gada ..., nepamatotu tehnisku tirdzniecības šķēršļu rezultātā".

 

ES izpildvara apdomā esošo glifosātu licenču pagarinājumu neraugoties uz strupceļu

ES izpildvara apdomā pašreizējo glifosāta atļauju pagaidu pagarināšanu pēc tam, kad tika atlikts balsojums pēc strupceļa Pastāvīgajā komitejā 18./19. maijā. Oficiāla balsošana nenotika, jo sanāksmē dalībvalstu eksperti nespēja panākt skaidru kvalificētu balsu vairākumu.

Nedaudz vairāk nekā viens mēnesis līdz pašreizējās atļaujas termiņa beigām (30. jūnijs), DG SANTE amatpersonām ir jāsazinās ar katru delegāciju, pieprasot informāciju par to, kas būtu nepieciešams, lai atrisinātu problēmu, kur viens no iespējamiem variantiem ir arī pagarināt licences. Pašreizējā atļauja jau ir pagarināta divas reizes, pēdējo reizi par laikposmu 2016.gada janvāris - jūnijs. Valstu galvaspilsētas tiek aicinātas sūtīt savus komentārus un ierosinājumus šīs nedēļas sākumā. Par pašreizējo licenču pagarināšanu arī būtu nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, avoti saka, ka Vācijas kanclere Angela Merkele atbalstītu pagaidu pagarināšanu.

 

Nīderlandes prezidentūra cenšas veicināt debates par lauksaimniecības politikas veidošanu pēc 2020.gada

KLP pēc 2020. gada būs galvenais temats Nīderlandes prezidentūras neformālajā padomē (30./31. maijā)*, jo Nīderlande cenšas stimulēt debates par jaunu un uzlabotu Kopējo lauksaimniecības un pārtikas politiku, saskaņā ar diskusiju dokumentu, kas starp dalībvalstīm izplatīts 20.maijā.

11-lapu dokuments ar nosaukumu "Nākotnes pārtika - pārtikas nākotne" tiecas veidot pamatu "formālām" ministru diskusijām, kas plānotas 31.maijā no 10:00 līdz 13.30. Fona dokuments izvirza vairākus būtiskus jautājumus par to, kā mainīt KLP dotos izaicinājumus, kas vēl ir jāatrisina - i) vai pašreizējā lauksaimniecības politika būtu jāpaplašina uz kopējo lauksaimniecības un pārtikas politiku; ii) vai būtiska daļa no pieejamajiem fondiem būtu jāvirza uz inovāciju un informācijas tehnoloģijām; iii) vai KLP vides uzsvars (30% no tiešā atbalsta) būtu jāpaplašina, ietverot klimata mērķus un kādu lomu tas var spēlēt pārejā uz ilgtspējīgām, klimatam-gudri pielāgotām metodēm; iv) kā lauksaimnieki var būt labāk nodrošināti ar aprīkojumu, lai uzlabotu savu stāvokli pārtikas piegādes ķēdē; un v) kā mēs varam stiprināt KLP ārējās dimensijas - atbalstot jaunattīstības valstis, lai tās attīstītu savu tirgu.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone