KLP aktualitātes (08/6/2016) un (10/6/2016)

Polija, Vācija un Francija meklē iespēju saistīt ES atbalstu ar piena ražošanas ierobežošanu

Lauksaimniecības ministri no Polijas, Vācijas un Francijas aicināja Komisiju (9. jūnijā), ieviest turpmāku finansiālo atbalstu, kas paredzēts piensaimniekiem, kas brīvprātīgi iegrožo produkciju, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru. Tiekoties Varšavā, tā sauktajā Veimāras trīsstūra sanāksmē - grupējums no trīs valstīm - atbalstīja ideju stimulēt lauksaimniekus "individuālā vai kolektīva līmenī", kuri ierobežo piena ražošanu un kontrolē apjomus, lai risinātu pašreizējo pārpilnību. 4 lappušu kopējā deklarācijā, kuru parakstīja trīs lauksaimniecības ministri Krzysztof Jurgiel (PL), Christian Schmidt (DE) un Stéphane Le Foll (FR), izvirzīja 14 konkrētus priekšlikumus par to, kā tikt galā ar saimniecību krīzi un par nākotnes KLP.

 

ES izpildvara pagarina drošības tīkla pasākumus augļu un dārzeņu ražotājiem

Komisija oficiāli pagarināja drošības tīkla pasākumus augļu un dārzeņu ražotājiem līdz 2017.gada 1. jūlijam, kā avoti norāda - budžeta sadalījums ir aptuveni 50-80 milj. €. Pašreizējā atbalsta shēma, lai produktus izņemtu no tirgus un atvieglotu spiedienu uz cenu, beidzas jūnija beigās, lauksaimniecības komisārs Fils Hogans labprāt turpinātu shēmu bez pārtraukuma, ņemot vērā esošās grūtības nozarē. Deleģētais akts joprojām ir lielā mērā nemainīgs salīdzinot ar agrāk nopludināto projekta versiju, kur maksimālais daudzums katrā valstī un produkti tika būtiski pārskatīti un samazināti, jo "ražotājiem ir bijis vairāk laika pielāgoties un meklēt jaunu noieta tirgus". Vienīgās izmaiņas ietver papildu daudzumus 200 tonnu ābolu un bumbieru Latvijai, 200 tonnas tomātu, burkānu, paprikas, gurķu un pipargurķīšu (Itālijai) un 100 tonnas plūmju, galda vīnogu un kivi (Ungārijai).

 

Reakcija uz tirgus krīzi - situācijas apraksts: jaunās gaļas tirgus (liellopu / teļa gaļas un cūkgaļas) observatorijas pirmā sanāksme un mājas lapas uzsākšana ir paredzēta 15. jūlijā, savukārt š.g. 16. septembrī eksperti no lauksaimniecības tirgu darba grupas tiksies ar dalībvalstu "augsta -līmeņa pārstāvjiem", lai apspriestu strukturālos jautājumus piena nozarē, tādi ir plāni saskaņā ar dokumentu, kuru Prezidentūra izplatīja 10.jūnija pēcpusdienā.

 

Eiropas Parlamenta deputāti apvienojas kopīgā uzbrukumā pret meža oglekļa kredītu: Galvenie deputāti no visām lielākajām politiskajām grupām apvienoja spēkus š.g. 8.jūnija vēstulē ES izpildvarai, noraidot aicinājumu, dot valstīm oglekļa kredītus par to mežiem, sakot ka tas varētu traucēt ES emisiju samazināšanas mērķim un izraisīt reformas kavēšanos lauksaimniecībā un transporta jomā. Vēstulē, kura nosūtīta komisāriem Miguel Arias Cañete (klimata politika un enerģētika), Phil Hogan (lauksaimniecība) un priekšsēdētāja vietniekiem Jirki Katainens un Maroš Šefčovič, ir teikts, ka piešķirot mežu kredītus, tas izraisītu kopējo emisiju pieaugumu, apdraudot ES mērķi par 30% samazinājumu līdz 2030.g.tādās nozarēs kā lauksaimniecība.

 

EP deputāti un Padome pretrunā par saimniecību piesārņotājiem: trialogā Strasbūrā 8. jūnijā EP deputātu un Padomes sarunu vedējiem neizdevās samazināt vienošanos par jauniem noteikumiem, kas ierobežo gaisa piesārņotājus, piemēram, amonjaks, galvenais lopkopības blakusprodukts. Nīderlandes prezidentūra teica, ka ved sarunas ar Eiropas Parlamenta deputātiem par to, kā virzīties uz priekšu, ar iespēju Padomei pārskatīt savu mandātu vides ministru sanāksmē 20. jūnijā.

 

Vācija cenšas piesaistīt finansiālo atbalstu piena ražošanas ierobežošanai

Vācijas lauksaimniecības ministrs Christian Schmidt 7. jūnijā reģionālā lauksaimniecības ministru sanāksmē teica piensaimniekiem, ka ražošanas ierobežošanai, lai risinātu pārprodukcija tirgū, ir jāsaņem papildu finansiāls atbalsts. Tiekoties Berlīnē 2. piena samitā, Schmidt teica, ka viens no galvenajiem veidiem, kā risināt pašreizējo krīzi piena nozarē ir "sasaistīt turpmāko atbalstu ar produkcijas ierobežošanu". Viņš teica, ka dokumenta būtība "nav valsts regulēta ražošanas kvota ... bet gan finansiāls stimuls, lai labāk kontrolētu piena apjomu tirgū".

"Kopējs mērķis ir mazāk piena par labāku cenu," viņš piebilda. Bet viņš teica, ka turpmākas sarunas ir vajadzīgas par nepieciešamo juridisko pamatu, kas būtu darba kārtībā īpašā sanāksmē nākamajā mēnesī. Vācijas Bundesrāts balsos par korekciju Lauksaimniecības tirgus struktūras likumā 17. jūnijā, lai atļautu pienotavām un ražotāju organizācijām ierobežot ražošanu un kontrolēt piegādes.

 

Vācu lauksaimniecības ministri dosies uz Briseli: ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans un Francijas lauksaimniecības ministrs Stéphane Le Foll pievienosies Vācijas Federālās un reģionālās lauksaimniecības ministriem, lai apspriestu krīzi piena nozarē Briselē 15. jūlijā. Pirmo reizi šāda augsta līmeņa sanāksme notiks ārpus Vācijas.

 

Glifosāts tuvu pagarinājumam pēc balsojuma šķelšanās:

ES izpildvaras meklē iespēju, kā apstiprināt pagarinājumu pašreizējai licencei glifosātam, kad dalībvalstis nespēja panākt kvalificētu balsu vairākumu, dokuments, kas ļaus izvairīties no tā, ka ražojum tiek izņemti no tirgus pēc 30.jūnija  Dalībvalstis sašķēlās balsojumā par priekšlikumu, kas paredz 18 mēnešu pagarinājumu, MT bija “pret”, DE, FR, IT, EL, AT, PT un LU atturējās, pārējās valstis bija "par" 6. jūnija pastāvīgās komitejas balsojumā. Ja pozīcijas nemainās pārsūdzības komitejā 23./24. jūnijā (precīzs datums vēl jāapstiprina vēlāk), kas ir ļoti iespējams, tad Komisāru kolēģija (Commission College) skatīs, kā apstiprināt pagarinājumu saskaņā ar tās pilnvarām 27.jūnijā (izņēmuma gadījumā notiek pirmdienā).

 

ES izpildvarai pārmet par kavēšanos saistībā ar endokrīnās sistēmas degradējošām vielām: 7. jūnijā rezolūcijā Eiropas Parlamenta deputāti uzbruka Komisijai par kavēšanos, pieņemot jaunus kritērijus, lai noteiktu endokrīnās sistēmas degradējošās vielas, atzīmējot, ka tiek pārkāptas ES tiesības.

 

ES izpildvara tiek mudināta izstrādāt taisnīgas pārtikas ķēdes likumu:

ES izpildvarai ir jāierosina ES tiesību akti, lai cīnītos pret negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas ķēdē, Eiropas Parlamenta deputāti paziņoja nesaistošā rezolūcijā 6. jūnijā, uzstājot, ka brīvprātīgās un pašregulācijas shēmas nav bijušas pietiekami efektīvas.

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone