KLP aktualitātes (17/6/2016)

Briselei spriedze Lielbritānijas referenduma dēļ

Lielbritānijas pilsoņi plāno 23. jūnijā referendumā balsot par to vai palikt ES sastāvā, lēmums, kas noteiks bloka turpmāko virzību un politiku, ieskaitot lauksaimniecības politiku. Jaunākās aptaujas liecina, ka pirmo reizi neliels vairākums ir par labu balsojumam "ārpus ES"

 

Lielbritānijas lēmuma izstāties no ES sekas lielā mērā ir atkarīgas no darījuma, kas sekos pēc tam, "ārpus ES" kampaņas dalībniekiem ir neskaidrs, vai viņi meklētu iespēju saglabāt piekļuvi ES vienotajam tirgum (piemēram, kā Norvēģija), vai kā divpusēju darījumu (kā Šveice), vai kā muitas savienība ( kā Turcija), vai kā brīvās tirdzniecības līguma attiecības, kas balstās uz Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

 

Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans brīdināja Lielbritānijas lauksaimniekus par sekām, ko radītu "ārpus ES" balsojums, sakot, ka tas novestu pie mazākām subsīdijām, mazāk ietekmes tirdzniecības darījumos un joprojām būs jāizpilda ES prasības. Viņš uzsvēra, ka EK sarunas par jauniem tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm, pēc iespējamā balsojuma ''ārpus ES", varētu ilgt "desmit līdz piecpadsmit gadus".

 

Pārliecība ES lauksaimniecības nozarē " visu laiku zema", COPA-COGECA aptauja

Saskaņā ar lauksaimnieku lobija COPA-COGECA veikto aptauju, Eiropas lauksaimnieku pārliecība par savu nākotni ir zema, tā kā viņi cīnās, lai tiktu galā ar cenu samazinājumu, ieguldījumu izmaksu pieaugumu un esošo Krievijas embargo lauksaimniecības produktiem.

Aptauja tika veikta 2016.gada 1.ceturksnī, aptaujāti vairāk nekā 8 000 lauksaimnieku 11 dalībvalstīs - BE (Flandrijā), DE, FR, IT, HU, NL, PL, RO, DK, SE un UK (Anglijā un Velsā).

 

Iepirkuma cenu samazinājuma un tirgus nepastāvības dēļ, Anglijas un Velsas lauksaimnieku vidū pārliecība par savu nākotni ir zemākā pēdējos 6 gados. Līdzīga situācija ir Polijā, "pārliecība ievērojami pasliktinājušies pēdējo 6 mēnešu laikā", jo ražotājiem ir jātiek galā ar sarežģīto tirgus situāciju, Krievijas noteiktā pārtikas importa aizlieguma dēļ. Savukārt abas Skandināvijas valstīs, kas piedalās aptaujā - DK un SE - bija novērojama optimistiskāka tendence, tajās lauksaimnieki bija optimistiskāki par pašreizējo un nākotnes situāciju. Tāpat arī jaunāki lauksaimnieki ir optimistiskāki.

 

ES veselības komisārs piedāvā pārtikas kontroles reformu: veselības komisārs Vytenis Andriukaitis 15. jūnijā trialogam piedāvāja darījumu starp deputātiem un Padomi par oficiālās kontroles reformēšanu visā pārtikas ķēdē, apgalvojot, šis dokuments "modernizēs un nostiprinās pārbaudes", vienlaikus atļaujot korekcijas nākotnē." "ES nodrošina sevi ar vienkāršāku un efektīvāku kontroles sistēmu tādās jomās kā: pārtikas un barības nekaitīguma noteikumi, veterinārās un fitosanitārās prasības, bioloģiskā aizsardzība un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes noteikumi". Pamatīgā pārbaude ietver arī pārbaudes par ģenētiski modificētiem organismiem pārtikai un lopbarībai. Jaunie noteikumi palīdzēs "cīnīties ar krāpniecisku un maldinošu praksi, kas kaitē pircējiem un likumpakļāvīgiem uzņēmumiem ", teica ES veselības komisārs.

 

EP deputāti sit atpakaļ par endokrīnās sistēmas degradējošo vielu plānu: ES izpildvarai būtu jāpiedāvā kategorijas, lai noteiktu endokrīnās sistēmas degradējošās vielas, ķīmiskās vielas, kas ietekmē cilvēka hormonus, ieskaitot tās, "par kurām ir aizdomas" par kaitējuma nodarīšanu, teica EP Vides deputāti, mudinot Zaļo grupu veto.

 

Iedzīvotāji nav informēti par antibiotikām, aptauja: gandrīz 60% ES iedzīvotāju nezina, ka antibiotikas ir neefektīvas pret vīrusu infekcijām, savukārt 44% neatzīst savu nespēju cīnīties ar saaukstēšanos un gripu, norāda jauns ES barometrs*, atklājot satraucošu šķērsli, lai cīnītos ar pieaugošo antibiotiku rezistences problēmu. Aptauja liecina, ka antibiotiku patēriņš starp pilsoņiem ir samazinājies pēdējo 7 gadu laikā (par 6 procentu punktiem), tomēr tas ir pieaudzis dažās valstīs, piemēram Spānijā (par 9 procentu punktiem), IT (+7), HU (+5) un HR (+4). Aptauja liecina, ka lielāka antibiotiku lietošana ir starp mazāk izglītotiem un nabadzīgākiem iedzīvotājiem.

Padomes secinājumi “par vienotas veselības pieejas turpmākajiem soļiem, lai cīnītos ar antibakteriālo rezistenci” veselības ministri vienojās mudināt valstis veikt pasākumus, lai ierobežotu antibiotiku lietošanu dzīvniekiem, kas ir atslēga uz cilvēka veselību. Aicinājums seko pēc Eiropas Zāļu aģentūras apelācijas saimniecībām ierobežot dažu antibiotiku lietošanu, tādas kā kolistīns.

 

ES piena produktu cenas sākušas palielināties: pamatojoties uz 17.06.2016 informāciju, cenas piena produktiem pagājušā nedēļā palielinājušās salīdzinot ar iepriekšējo 4 nedēļu vidējo rādītāju, sviestam par 4,8% un pilnpiena pulverim (+ 1,2%). Vājpiena pulvera cenas nedaudz pieauga, bet joprojām svārstās ap intervences līmeni, tomēr cenas visiem piena produktiem ievērojami ir uz leju salīdzinot ar pagājušo gadu.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone