KLP aktualitātes (31/5/2016)

Hogans noklausās ministru "prāta vētras" idejas par nākotnes lauksaimniecības politiku

Tikšanās laikā Amsterdamā (31. maijā) ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans bija "klausīšanās režīmā"  par KLP pēc 2020. gada, kad lauksaimniecības ministri sniedza atturīgu atbildi  par Nīderlandes atjaunotās Kopējās lauksaimniecības un pārtikas politikas ierosinājumu.

 

Lai strukturētu debates, prezidējošā valsts sadalīja lauksaimniecības ministrus piecās "prāta vētras" grupās nozīmējot ziņotājus, kas ziņoja grupu viedokli plenārā sesijā.

 

Īrijas ministrs Michael Creed apkopoja 1.grupas galvenās idejas, šajā grupā tika iekļautas šādu valstu delegācijas - FR, FI, LT, PL un RO, kā arī komisārs Fils Hogans.

Ir risks, ka tiks palielināts administratīvais slogs, ja cits slānis (pārtikas) tiktu pievienots KLP. Pašreizējā lauksaimniecības politika jau ir cieša saistīta ar pārtikas ražošanu, tai pat laikā citi mērķi, piemēram, veselība, uzturs, pārtikas kvalitāte, tirdzniecības standarti un klimata pārdomāta lauksaimniecība ir jāuzsver sabiedrībā.

 

Šādām noskaņojumam piebalsoja arī 2. grupa (kuru pārstāvēja šādas valstis - AT, LV, HR, CY, DE un PT) - kas teica KLP ir "jau pārtikas politika ... jo visa pārtikas ķēde ietilpst tajā". Bet lielāka saikne ar citiem politikas mērķiem, piemēram, attīstību, klimata pārmaiņām un cirkulāro (jeb aprites) ekonomiku "būtu vēlama", 2.grupas pārstāvji piebilda. Diskusiju laikā tika panākta plaša vienošanās starp delegātiem 2.grupā , ka vairāk naudas jāiegulda inovācijās un pētniecībā un attīstībā, bet līdzekļiem ir jānāk no citiem avotiem, nevis KLP. Viņi arī aicināja veikt rūpīgu pašreizējās politikas noteikumu analīzi "pirms apspriest jebkādas izmaiņas". Delegāti arī vienojās, ka zaļināšanas pasākumi ir jāpastiprina, jo tie pamato budžeta piešķiršanu, bet ir jābūt lielākai subsidiaritātei zaļināšanas īstenošanā, vienlaicīgi pasākumi ir jāvienkāršo, jo tie "tagad ir pārāk sarežģīti ."

 

Komentējot plašāk, 1.grupa teica, ka lauksaimniekiem ir jābūt lielākai saiknei ar pārtikas ķēdi, paužot ideju par daudzu pušu līgumu, kas aptver ražotājus, pārstrādātājus un izplatītājus. Vēl viens svarīgs vēstījums no 1.grupas, bija tas, ka lauksaimnieki vēlas lielāku prognozējamību, nevis pastāvīgu noteikumu mainīšanu.

 

Luksemburgas ministrs Fernand Etgen runāja 3.grupas vārdā, kuru pārstāvēja šādas valstis - EL, IT, CZ, EE un SI. 3.grupa secināja, ka turpmāk varētu veicināt pārtikas politiku, uzlabojot lauksaimnieku pozīcijas pārtikas ķēdē, bet pārtikas drošībai ir jābūt kā "stratēģiskam mērķim". Atbalsts lauksaimniekiem jāsaglabā kā KLP primārais mērķis, kurš ir "nepieciešams, lai paliktu kopējā politika".

 

Maltas ministrs Roderick Galdes ziņoja 4.grupas secinājumus, un 4.grupu pārstāvēja šādas valstis - UK, DK, BE, HU, SE un Padomes sekretariāts. 4.grupa sacīja, ka jaunu eksporta tirgu iespējas, pāreja uz augstākas vērtības produktiem un virzība prom no patēriņa produktiem ir būtiski elementi, lai risinātu krīzi. 4.grupa piebilda, ka galvenais ir uzlabot lauksaimnieku pozīciju pārtikas piegādes ķēdes. Līdztekus, Zviedrijas delegācijai viņi teica, ka viņi bija "izpētes fāzē", un aicināja virzīties prom no tiešā atbalsta, kas kapitalizējas zemes cenās, dodot priekšroku mērķtiecīgākam atbalstam caur spēcīgāku 2. pīlāru.

 

Savukārt, Spānijas lauksaimniecības ministre Isabel García Tejerina bija 5.grupas ziņotāja, šo grupu pārstāvēja  - BG, SK, BE un NL. 5.grupa nodarbojās ar ārējo KLP dimensiju. Delegāti vienojās, ka pašreizējā KLP, izmantojot tiešo atbalstu, jau atbalsta plašākas sabiedrības problēmas, taču atzina, ka tas varētu būt "vērienīgākas". 5.grupas dalībnieki vienā balsī runāja, ka ir nepieciešams "vairāk inovācijas un ilgtspējīgas lauksaimniecības".

 

 

ES lauksaimniecības komisārs nav izslēdzis jautājumu par 2. atbalsta paketi jūlija sanāksmē

Informācija parādījās 31.maijā - ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans nav izslēdzis jautājumu par papildu atbalsta paketi, lai palīdzētu piensaimniekiem, jūlija Padomē, jo viņam ir skaidrāks priekšstats par neiztērēto finanšu rezervi, kas ir pieejama 2016. gada budžetā (skatīt informāciju par finansējuma izlietojumu AgraFacts tabulā pielikumā). Runājot ar žurnālistiem, ES lauksaimniecības komisārs, teica, ka ir gaidāma 2 dienu tikšanās jūnijā (27.-28.06), kas ietvers pilnīgu tirgus situācijas novērtējumu un novērtējumu par dažādu pasākumu īstenošanu, ieskaitot plānu brīvprātīgi samazināt piena produkciju (222. pants), pasākumu, kuru apsver ieviest tādas valstis kā PT un IT.

Avoti piebilst, ka tas pat varētu būt pārāk vēlu, lai aktivizētu ikgadējo lauksaimniecības krīzes rezervi tik vēlu budžeta gadā. Pēdējie dati (30. aprīlis) liecina, ka astoņām dalībvalstīm - FR, FI, RO, EL, CY, NL, PL un AT - vēl ir jāmaksā no savas valsts aploksnes, ko paredz solidaritātes pakete. Sagaidāms, ka Komisija aktualizēs rādītājus par finansējuma izmantošanu jūnija vidū. Ja šīs valstis nebūs sadalījušas savu daļu līdz 30. jūnija termiņam, Komisija meklēs veidu, kā pārdalīt šos neizlietotos fondus, sacīja Hogans.

 

Negodīga tirdzniecības prakse - slovāku prezidentūras programmas aktualitāte: Slovākijas prezidentūra cieši uzraudzīs notiekošās lauksaimniecības krīzes un 2.pusgada laikā darba kārtībā būs negodīgas tirdzniecības prakses pārtikas ķēdē un KLP vienkāršošana, paziņoja Slovākijas lauksaimniecības ministre Gabriela Matečná. Runājot ar žurnālistiem, ministre Matečná apņēmās panākt lielāku vienkāršošanu lauksaimniecības politikas noteikumos un veicināt mežsaimniecību (meži aizņem 2 miljonus hektāru jeb 40% no valsts teritorijas). Komentējot plašāk par pašreizējo lauksaimniecības krīzi, viņa teica Slovākija ir pret 222. panta iedarbināšanu (brīvprātīga piena produkcijas samazināšana), savukārt dotā Centrāleiropas valsts atbalsta turpmāku mērķtiecīgu atbalsta paketi.

 

Francija prezentē KLP pēc 2020. gada prasības: Francija ir ierosinājusi ierosinājusi savu redzējumu par jauno KLP pēc 2020. savā ziņojumā*. 7 lappušu teksts, ko Francijas ministrs Stéphane Le Foll prezentēja 31.maija neformālajā Lauksaimniecības Padomē, ir pirmais no vairākiem ziņojumiem, ko sagaida no dalībvalstīm par nākotnes ES lauksaimniecības politikas ietvaru pēc 2020. gada " (*ziņojums angļu valodā ir pievienots e-pasta pielikumā)

 

Krievija plāno pagarināt ES pārtikas aizliegumu līdz 2018. gadam: Maskava ir ieplānojsi pagarināt ES pārtikas importa aizliegumu (kas ieviests 2014.g.augustā) līdz 2017. gada beigām, Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs teica 27. maijā. "Esmu devis uzdevumu, sagatavot priekšlikumus par pretpasākumu pagarināšanu ... līdz 2017. gada beigām," sacīja Medvedevs. Plāns, kuram ir jāsaņem zaļā gaisma no Krievijas prezidenta Vladimira Putina, seko pēc tā, kad ES apsver vai pagarināt sankcijas Krievijai.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone