KLP aktualitātes (22/6/2016) ; (24/6/2016) ; (27/6/2016)

ES izpildvara izklāsta plānus par mežsaimniecību, zemes izmantošanas izmaiņām emisiju mērķiem

Klimata politikas un enerģētikas komisārs Miguel Arias Cañete informēja ES Lauksaimniecības deputātus 21. jūnijā, ka ES izpildvaras turpinās atdalīt mežsaimniecību un zemes izmantošanu no lauksaimniecības tās centienos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet komisārs varētu atļaut oglekļa kredītu "ierobežotu" izmantošanu, lai kompensētu lauksaimniecības emisijas. Komisijas plāni ir daļa no mērķa līdz 2030. gadam samazināt ES kopējā emisijas par 40%, ar atsevišķu mērķi samazināt emisijas par 30% nozarēs, kas ir ārpus emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas, ieskaitot lauksaimniecības ne-CO2 emisijas (piemēram, metāna un slāpekļa oksīda).

 

Eiropas Parlamenta deputāti un Padome joprojām ir pretrunā par saimniecību piesārņotājiem: trialoga sarunās 21. jūnijā Eiropas Parlamenta  un Padomes sarunu vedējiem neizdevās panākt vienošanos par jauniem noteikumiem, kas ierobežotu gaisa piesārņotājus, piemēram, amonjaku, galveno lopkopības blakusproduktu, abas puses vēl joprojām ir pretrunā par 2030. gada mērķu līmeni.

 

ES ir izmaksājusi 251 milj.EUR no 420 milj.EUR lauksaimniecības atbalstam: ES izpildvara 20. jūnija Īpašajā lauksaimniecības komitejā apstiprināja, ka dalībvalstis joprojām izmaksājušas tikai 251 milj.EUR no kopējā 420 milj.EUR mērķtiecīgā atbalsta finansējuma, kurš tika uzsākts pagājušajā gada septembrī, un izmaksu aizkavēšanās, kavē centienus panākt turpmāku atbalstu.

Atbalsts galvenokārt ir vēsrsts uz piensaimniekiem (89%), 10% cūkgaļai un 2% attiecībā uz liellopu gaļu. Informāciju uz maija sākumu norāda, ka 8 dalībvalstīm - FR, FI, RO, EL, CY, NL, PL un AT - vēl ir jāsamaksā no savas nacionālās aploksnes. Ja šīs valstis nebūs sadalījušas savu daļu līdz 30. jūnijam, Komisija domās kā pārdalīt  neiztērētos līdzekļus.

 

ES eksporta kredītu iespēja saskaras ar šķēršļiem: plāns par ES līmeņa instrumentu, kuru prasīja vairākas valstis, tostarp Francija, lai nodrošinātu eksporta kredītus lauksaimniecības produktiem, piemēram, pienam un cūkgaļai, ir maz ticams. Īpašajā lauksaimniecības komitejā ES izpildvara teica, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumi aizliedz izmantot eksporta subsīdijas, tādējādi atstājot tikai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas shēmu iespējas, kas varētu būt pretrunā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu, jo nav atļauts atbalsts, ja to nodrošina privātais sektors.

 

Apvienotās Karalistes balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības - lēmums ar milzīgām sekām

Cik daudz subsīdijas Apvienotā Karaliste samaksās zemniekiem un kādu tirdzniecības darījumu noslēgs ar ES - tie ir daži galvenie jautājumi, ar kuriem Lielbritānijas lauksaimniecības nozarei būs jāsaskaras pēc balsošanas. Jaunais premjerministram ir jāizlemj, kad iedarbināt Lisabonas līguma 50. pantu, lai definētu noteikumus par atdalīšanos - visticamāk, 20.-21.oktobra Eiropas samitā - dodot Apvienotai Karalistei termiņu - divus gadus, lai vienotos par tās iziešanu no ES, kas var tikt pagarināts, ja to apstiprinās visas 27 ES dalībvalstis.

Apvienotai Karalistei būs nepieciešams arī uzsākt sarunas par tās jaunajām attiecībām ar ES, visticamāk, tas būs ievērojami ilgāk, tas ir - par brīvās tirdzniecības līgumu, kas prasa vienbalsīgu apstiprinājumu un kuru ratificē valstu parlamenti.

Apvienotā Karaliste atteiksies no apmēram 3.5 miljardiem EUR gadā, ko tā saņem, kā lauku saimniecību subsīdijas. Apvienotai Karalistei būs jālemj, kā tā atbalstīs lauksaimniekus. Ir sagaidāms, ka ienākumu atbalsts un lauku attīstības maksājumi, kā arī pienākumi un atbildība - turpināsies, kamēr jaunie pasākumi tiks ieviesti un izstāšanās procedūra būs oficiāli nokārtota.

 

Lauksaimniecības padome: Hogans apņemas par turpmākiem atbalsta pasākumiem piensaimniekiem

Lauksaimniecības padomē Luksmeburgā (27.jūnijā) lauksaimniecības komisārs Fils Hogans apņēmās iesniegt priekšlikumus par papildu ES mēroga atbalsta pasākumiem 18.jūlijā, lai palīdzētu piena ražotājiem, bet Nīderlandes prezidentūra atlika diskusiju par "zaļināšanu", tā kā Hoganam nācās pamest Padomi nedaudz pēc plkst.13:00, lai dotos uz ārkārtas sanāksmi (plkst.15:00) par Apvienotās Karalistes lēmumu atstāt ES.

Komisārs deva mājienu, ka jebkurš jauns atbalsts būs saistīts ar piena piegādes kontroli, "ņemot vērā, ka pastāv ierobežojumi attiecībā uz to, ko var darīt, lai veicinātu pieprasījumu ... mums ir neizbēgami jākoncentrējas uz piedāvājuma izlīdzināšanu". Darba dokumenta prezentācija par vides noteikumu pārskatīšanu pēc viena gada, tika pārcelta uz 18. jūliju,  DG AGRI ir publicējis dokumenta tekstu 27.jūnijā, kas ietver informāciju par to, kā valstis ir ieviesušas jaunas zaļināšanas pienākumus.

 

ES Lauksaimniecības komisārs ir gatavs runāt par reaģēšanu uz krīzi 18. jūlija Padomē

ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans pašlaik izstrādājot turpmāku atbalsta pasākumu kopumu "ar finanšu resursiem, ja nepieciešams", lai palīdzētu piensaimniekiem ar ārkārtas maksājumiem, kurus paredzēts novirzīt tiem, kas samazinātu produkcijas izlaidi, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru. Runājot ar lauksaimniecības ministriem Padomē 27.jūnijā, Hogans informēja, ka piena savākšana ir pieaugusi par 5,6% pirmajos 4 mēnešos 2016. gadā salīdzinot ar pagājušo gadu, kas nozīmē, ka papildu 2,8 miljoni tonnu tika savāktas līdz aprīlim. "Mums ir jāuzņemas kolektīvi atbildība par nepārtraukto ražošanas pieaugumu, kas vienkārši nav ilgtspējīgs pašreizējos tirgus apstākļos", viņš piebilda. Komisārs atzina, ka ir bijusi "maza apetīte" starp dalībvalstīm par 222. pantu, kas atļauj brīvprātīgas vienošanās starp organizētiem lauksaimniekiem plānot piena ražošanu (politikas instruments ir pieejams kopš 13. aprīļa uz 6 mēnešiem).

ES lauksaimniecības komisārs nesniedza nekādas ziņas par iespējamo budžeta piešķīrumu, bet baumas, kas cirkulēja starp delegācijām 27.jūnija Padomē, liecina, ka tas būtu salīdzināms ar atbalsta paketi, kas tika uzsākta 2015.gada septembrī (apmēram 500 miljoni euro).

Hogans aicināja astoņas atlikušās dalībvalstis izlietot savu daļu no 420 miljonu EUR mērķtiecīgā atbalsta finansējuma pirms 30. jūnija termiņa. Aktualizēta informācija ir sagaidāma 12. jūlijā.

 

KLP zaļināšana: sākotnējā analīze norāda uz ierobežotu ietekmi uz savvaļas vidi

ES izpildvaras informēja, ka jauni vides noteikumi saimniecībām, kuri ieviesti pagājušā gada 1. janvārī tiek īstenoti uz ievērojamām ES lauksaimniecības zemju platībām, tomēr tā arī norādīja par nespēju izvēlēties labākos ekoloģiskos risinājumus, jo tiem ir ierobežota ietekme. Pētījums ir sagatavots pirms Komisijas plāniem vienkāršot noteikumus ar 16 pasākumiem, kurus varētu apstipirnāt rudenī. 19.-lapu darba dokumentā, kas sākotnēji tika iesniegts jūnija Lauksaimniecības padomē, ir atlikts līdz nākamā mēneša Padomei (18. jūlijā). ES izpildvaras informēja, ka jaunie nosacījumi par kultūraugu dažādošanu  tiek piemēroti aptuveni uz 75% no ES aramzemes.

 

Glifosāts gatavs pagarināšanai: izskatās ka ES izpildvara raugās kā līdz 30. jūnijam (pirms termiņa beigām) pieņemt plānu par pašreizējo glifosātu licenču 18 mēnešu pagarinājumu. Sākotnēji tika plānots balsot 24.jūnijā, tomēr šajā sesijā tika pārrunāts par Apvienotās Karalistes balsojumu atstāt ES. Avoti ziņo, ka 28.jūnijā tiks uzsākta rakstiskā procedūra un ir sagaidāma paātrinātā procedūra pirms oficiālās pieņemšanas līdz ceturtdienai.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone