KLP aktualitātes (1/7/2016)

Budžeta projekts 2017.gadam: saskaņā ar ES budžeta projektu 2017. gadam, kas publicēts 30. jūnijā ES izdevumu vajadzības KLP un lauku attīstībai 2. pozīcijā nākamajā gadā būs 57,3 miljardi EUR saistībās un tikai nedaudz vairāk par 54 miljardiem EUR maksājumos.  Budžets ietver arī 100 milj.EUR finansējumu ārkārtas pasākumu pagarināšanai augļu un dārzeņu nozarē sakarā ar Krievijas embargo turpināšanos. ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans pagājušā nedēļā apstiprināja, ka viņš gatavo papildu atbalsta pasākumu kopumu, lai risinātu sarežģīto situāciju piena nozarē. DG AGRI amatpersonas izklāstīja, ka par šo pasākumu finansējums tiks paredzēts rudenī (oktobrī), kad Komisija aktualizēs budžeta aplēses savā "grozījumu vēstulē".

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Kristalina Georgieva (Budžets un cilvēkresursi) uzsvēra, ka ES "saskaras ar masveida izaicinājumiem un šajos grūtajos laikos, mērķtiecīgs un efektīvs ES budžets nav greznība, bet gan nepieciešamība", atsaucoties uz migrāciju, bēgļu un drošības krīzi kā piemēru. Šajā sakarā 2. pozīcijā (Agrārā, vides un klimata darbība (LIFE) un zivsaimniecība) dos ieguldījumu 650 milj.EUR uz tā saukto "ārkārtas rezervi", lai risinātu humanitāro krīzi.

 

Slovākijas prezidentūra: ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans ir mudinājis Slovākijas prezidentūru, kas pārņēma vadības grožus š.g. 1.jūlijā, ieplānot trīspusējas sarunas par bioloģisko reformu pirms vasaras pārtraukuma. Slovākijas prezidentūras galvenās prioritātes tā 6 mēnešu pilnvaru laikā ir stingri uzraudzīt esošo lauksaimniecības krīzi un skatīt jautājumu par negodīgas tirdzniecības praksi pārtikas ķēdē un KLP vienkāršošanu, šie jautājumi ir prezidentūras prioritāšu augšgalā.

 

Komisija no dalībvalstīm pieprasa atpakaļ 554 milj.EUR administrēšanas nepilnību dēļ

Spānijai ir noteikts pamatīgs naudas sods gandrīz 279 milj.EUR apmērā par trūkumiem tās Zemes gabalu identifikācijas sistēmā, kas ir nepieciešama visu platībatkarīgo maksājumu administrēšanai un par nepilnībām pārbaudēs uz vietas. Savukārt, Francijai būs jāmaksā atpakaļ vairāk kā 195 milj.EUR sakarā ar nepilnībām maksājumu tiesību menedžmentā. Kopumā ES izpildvara prasa atpakaļ ap 557 milj.EUR, jo uzskata, ka ES lauksaimniecības politikas fondi ir nepamatoti iztērēti 15 dalībvalstīs - bet tīrā finansiālā ietekme ir nedaudz zem 554 milj.EUR, jo daži no naudas sodiem jau ir atgūti no valstu galvaspilsētām. Atgūtie līdzekļi no ES, FR, PT, CZ, SI, SE, BG, DK, DE, UK, IT, LU, LT, LV un NL tiek atgriezti ES budžetā, jo netika ievēroti Kopienas noteikumi vai neatbilstošas kontroles procedūras lauksaimniecības izdevumiem. "Neparasti augsti" skaitļi ir tādām valstīm kā ES, FR, PT, CZ un UK, kas ir korekciju rezultāts, kas aptver vairākas lietas un kas uzkrāti vairākus gadus (no kuriem dažas lietas ir no 2008. gada).

Pilns EK lēmums latv.val.- meklējams šajā saitē:

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32016D1059&from=LV

 

Padome piekrīt plānam samazināt pārtikas atkritumus: 28. jūnijā Lauksaimniecības padomē ES lauksaimniecības ministri atbalstīja kopīgu pieeju, lai risinātu pārtikas atkritumu problēmas, tostarp vācot precīzākus datus, centienus nepieļaut zaudējumus un atvieglot to izmantošanu, piemēram, biomasai. Padomes secinājumos lauksaimniecības ministri vienojās, ka ES nepieciešams savākt vairāk datu, lai analizētu problēmas apmērus, atzīmējot, ka 70% no atkritumiem ES rodas mājsaimniecībās, pārtikas pakalpojumu un mazumtirdzniecības sektorā.

 

Ministri atgriežas pie ilgtspējīgu pesticīdu plāna: 28.jūnija Padomē lauksaimniecības ministri atbalstīja aicinājumu palielināt zema riska pesticīdu pieejamību un plašāk izmantot integrētās augu aizsardzības praksi, mudinot uz lielākām pētniecības un apmācību iniciatīvām.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone