KLP aktualitātes (6/7/2016) un (8/7/2016)

Hogans gatavo papildu piena atbalstu; detaļas netiek izpaustas

ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans un viņa komanda šobrīd pirms plānotās ministru padomes gatavo atbalsta pasākumu kopumu, lai palīdzētu piensaimniekiem. Atbalsta stimuli ir jāorientē uz tiem, kas brīvprātīgi un uz pagaidu bāzes iesaldē vai samazina ražošanu. Pēc 27. jūnija Padomes F.Hogans teica, ka nepieciešams piedāvājuma/ pieprasījuma uzlabojums, ieviešot piedāvājuma kontroles mehānismu, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru.

Ir daudz baumu par to, kas varētu būt jaunajā atbalsta paketē, kas tika skatīta 7. jūlijā pirmā izstrādes sesijā starp F.Hoganu, viņa kabinetu un dienestiem. Ir sagaidāms, ka piena atbalstu jāfinansē, izmantojot neiztērētos līdzekļus 2. izdevumu kategorijā - izmantojot "grozījumu vēstuli" - bet septembrī ir jābūt apstiprinātiem juridiskiem tekstiem. DG AGRI amatpersonas neizpauž detaļas, jo īpaši budžeta sadalē, jo tās gatavo lietu iesniegt Budžeta ģenerāldirektorātam, lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu laikā, kad pastāv citas steidzamās vajadzības, piemēram, migrācijas krīzei. Tomēr baumas liecina, ka atbalsta pakete varētu būt salīdzināma ar 2015.gada atbalsta paketi (apmēram 500 miljoni euro).

Š.g. 6.jūlijā, uzrunājot Īpašo lauksaimniecības komiteju, DG AGRI ģenerāldirektora vietnieks Joost Korte teica, ka Komisijā nebija vienošanās par budžeta piešķīrumu paketi, kas "palēnina tās satura definīciju". Avoti ziņo, ka paredzams, ka politikas pasākumi iekļaus strukturālas izmaiņas, jo citādi būs neiespējami iegūt finansējumu, taču joprojām nav skaidrs, kā šī pieeja darbosies praksē. Komisija aicina dalībvalstis iesiastīties debatēs par politikas formulēšanu. Dažas idejas, kas ir apritē: de minimis griesti - iespējams palielināti no € 15 000 līdz € 30 000 trīs gadu laikā - kas prasītu 5-6 mēnešus ieviešanai; atļaut dalībvalstīm tiešo maksājumu avansu no oktobra vidus; lielāku elastīgumu saistītiem maksājumiem, kas paredzēti piena govīm (ļaujot lauksaimniekiem saglabāt savu piena ganāmpulku īsāku laiku - tādējādi samazinot piena apjomus).

 

Komisijas (DG AGRI) gatavo piecpadsmit zaļināšanas vienkāršošanas pasākumus

Komisija (DG AGRI) plāno iesniegt 15 pasākumus, lai vienkāršotu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 1.pīlāra zaļināšanu, ieskaitot pesticīdu izmantošanas aizliegumu uz produktīvām ekoloģiski nozīmīgām platībām, lai uzlabotu vides sniegumu, pielāgojot sugu sarakstu ātraudzīgu koku stādījumiem (īscirtmeta atvasājiem) un ļaujot sēklu maisījumu slāpekli piesaistošām kultūrām. Teksta projekts liecina, ka DG AGRI plāno vienkāršot ekoloģiski nozīmīgu platību noteikumus, aicinot noņemt apgrūtinošas prasības un nepazeminot vides ieguvumus, tai skaitā, sakārtojot svēršanas faktoru starp līdzvērtīgu un standarta praksi un racionalizējot pazīmes dažu ainavas elementiem, piemēram, tādiem elementiem, kā “koki rindā” un “dzīvžogi vai ar kokiem apaugušas joslas”.

 

Ģenētiski modificētu (ĢM) kultūru audzēšana atgriezusies uz ES darba kārtībā: ES apdomā apstiprinājumu divu ģenētiski modificētu kukurūzu šķirņu audzēšanai un atkārtotu apstiprināšanu kukurūzai MON810, vienīgā ĢM kultūra, kuru audzē ES, lēmums seko pēc tam, kad jaunie noteikumi pastiprināja valstu tiesības tās aizliegt.

 

Finanšu disciplīna: tiešā atbalsta samazinājums vēl var mainīties: martā beigās Komisija iesniedza priekšlikumu noteikt  2016.gadā pieprasīto tiešo maksājumu samazinājumu par 1,37%, lai nodrošinātu, ka 2017.gada budžetā ir pieejama tirgus krīze rezerve 450.5 milj. EUR (faktiskajās cenās ). Saskaņā ar ES noteikumiem, priekšlikums noteikt likmi finanšu disciplīnai ir jāapstiprina EP un Padomei līdz 30. jūnijam. Ja šādas vienošanās nav, Komisijai ir tiesības noteikt tiešo maksājumu korekcijas likmi. DG AGRI amatpersonas apstiprināja, ka īstenošanas regula, kas apstiprina samazināt tiešo atbalstu par 1,37% (tāpat kā sākotnējā priekšlikumā) tiks pieņemta līdz šīs nedēļas beigām. Tomēr šis skaitlis joprojām ir orientējošs - galīgais tiešo maksājumu korekcijas likmes aprēķins būs atkarīgs no "Grozījumu vēstules" 2017. gada budžeta projektam, kuru Komisija iesniedz oktobrī, un likme tiek pielāgota iespējamo izdevumu prasībām.

 

Bioloģiskās lauksaimniecības reforma - nākamais trialogs septembra beigās: Slovākijas prezidentūras, kas ir no š.g. 1. jūlija, plāno rīkot nākamās trīspusējas sarunas par bioloģiskās lauksaimniecības reformu septembra beigās, neskatoties uz ES Lauksaimniecības komisāra Fila Hogana aicinājumiem ieplānot sapulci līdz vasaras pārtraukumam.

 

Hogans: nav paredzētas nekādas izmaiņas Apvienotās Karalistes saimniecībām līdz Brexit sarunas būs pabeigtas

ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans Kentas grāfistes lauksaimniecības izstādē teica, ka Apvienotā Karaliste turpinās saņemt ES atbalstu saviem lauksaimniekiem un nebūs traucēta piekļuve vienotajam tirgum, nekas nemainīsies līdz Brexit sarunas tiks pabeigtas.

 

Novērots pārtikas cenu lielākais mēneša pieaugums 4 gados: Globalās lauksaimniecības preču cenas jūnijā pēdējo 4 gadu laikā pieauga par 4,2%, kas ir augstākais mēneša pieaugums, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas jaunākie pārtikas cenu indeksi*, tai skaitā ar cukura cenu kāpumu, ko ietekmēja milzīgie lieti Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā cukura ražotājvalsts. FAO cukura cenu indekss pieauga par 14,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, jo stiprie lieti Brazīlijā ietekmēja ražu, bet piena indekss pieauga par 7.8% maijā sakarā ar neskaidro perspektīvu Okeānijā un lēnāku ražošanas izaugsmi ES.

Piena indekss joprojām ir aptuveni 14% zemāks nekā tā līmenis pagājušajā gadā. Gaļas cenas palielinājās līdz pat 2,4% gada maijā, bet labības cenas pieauga par 2,9%. Kviešu cenas ir palikušas zemas sakarā ar ziņojumiem par rekorda ražu ASV un spēcīgu piedāvājumu visā pasaulē. Tikai augu eļļas saglabā tendenci, ar kritumu 0,8% no to cenu līmeņa maijā.

 

ES izpildvara dod zaļo gaismu franču izcelsmes marķējuma izmēģinājuma plānam

Pagājušā nedēļā Komisija informēja, ka tai "nav iebildumu" par franču izmēģinājuma plānu, ieviest obligāto izcelsmes marķējumu piena produktiem ar nosacījumu, ka tas ir "izmēģinājuma un ierobežots laikā", lai gan nozares pārstāvji brīdina par "domino efektu" Itālijā, Portugālē un Rumānijā. Francijas iestādēm nosūtītajā vēstulē, ES veselības komisārs Vytenis Andriukaitis deva zaļo gaismu "eksperimentālajam" izcelsmes marķēšanas dekrētam, kas paredz Francijas piena pārstrādātājiem norādīt savos produktos izmantotā piena izcelsmi.

Obligātās izcelsmes marķējuma izmēģinājums paredzēts no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018. gada beigām - tas arī aptver dažas gaļas sastāvdaļas pārstrādātajā pārtikā. Ir paredzēts, ka dotā lēmuma detaļas nozares pārstāvji un patērētāji izstrādās šajā vasarā.

 

Eiropas Piena Asociācija (angļu val.saīsinājums - EDA), kas pārstāv pārstrādātājus, ir neapmierināta par ES izpildvaras lēmumu, sakot, ka tas varētu novest pie vienotā tirgus beigām, palielināt izmaksas pienotavām un radīt "bīstamu precedentu" tirdzniecībai.

 

Nākamajā desmitgadē pārtikas cenas saglabāsies līdzīgas: Saskaņā ar 10 gadu perspektīvām, ko prognozē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)* no 2016.gada līdz 2025. gadam lauksaimniecības preču cenas saglabāsies diezgan nemainīgas nākamajā desmitgadē, lai gan lauksaimniecības dzīvnieku cenas pieaugs. ESAO un FAO apgalvo, ka palielinātais pieprasījums pēc pārtikas un lopbarības, ko radīs pieaugošais un vairāk pārtikušo iedzīvotāju skaits, novedīs pie saimniecību ražīguma pieauguma. Ir paredzams, ka raža uzlabosies pateicoties 80% palielinājumam labības izlaidē.

Ziņojumā uzsvērts, ka cenu svārstību līmenis, visticamāk, saglabāsies augsts. Ziņojuma autori norāda, ka politikas veidotājiem būs nepieciešams veikt pasākumus, lai vēl vairāk palielinātu produktivitāti, tai skaitā veicinot ātrāku tehnoloģiju pieņemšanu, lai uzlabotu piekļuvi tirgiem, un labāk iekļaut mazo saimniecību ražotājus vērtību ķēdē.

 

* skatīt ESAO un FAO ziņojumu angļu valodā šajā saitē: http://www.fao.org/documents/card/en/c/f0589695-58d9-425c-8be2-7dc065e5602f/

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone