KLP aktualitātes (05/8/2016)

Junkera konsultants sagatavo plāna projektu par Ilgtspējīgāku ES lauksaimniecības un pārtikas politiku

Nākamai ES Kopējās lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada vajadzētu aizstāt tiešos maksājumus ar lauku attīstības atbalstu ar stingrākiem vides kritērijiem, tā teikts jaunajā ziņojumā, kuru ir sagatavojis Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) vecākais konsultants kopā ar Eiropas politiskās stratēģijas centru (grupu, ko Junkers izveidoja, lai tā sniegtu politikas konsultācijas, kā integrēt ilgtspējības mērķi visās ES politikas jomās).

Dokumentā ir norādīts, ka pašreizējā KLP ir bijusi veiksmīga, palielinot produktivitāti, bet tā mudina uz intensīvu praksi un pasliktina ietekmi uz vidi un ir radījusi lielāku nevienlīdzību. "Ilgtermiņa lauku nodarbinātības, lauksaimniecības ienākumu tendences un galvenie vides rādītāji par augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību joprojām ir problemātiski", tā norāda ziņojuma autori. Palielinās tendence - lielas specializētas saimniecības audzē monokultūras. Izmaiņas rada sliktāku ietekmi uz vidi un lielāku sociālo nevienlīdzību laukos. Tā vietā ziņojuma autori iesaka jauno KLP balstīt uz "darbaspēka ietilpīgāku integrēto lauksaimniecību", kas nodrošina darba vietas, atjauno bioloģisko daudzveidību un uzlabo ekosistēmas pakalpojumus, piemēram, tīra ūdens un augsnes saglabāšanu.

 

ASV un Brazīlija vienojas par liellopu tirdzniecības atļauju: pirmo reizi kopš 2003. gada Brazīlija atļaus tirgus piekļuvi ASV svaigas un saldētas liellopu gaļas eksportam, bet Vašingtona akceptēs Brazīlijas liellopu gaļas importu, darījums ir starp abām pusēm, kas pārtrauc sanitāros aizliegumus tirdzniecībai. Sūtījumus ir paredzēts uzsākt 90 dienu laikā pēc tam, kad tiks pabeigtas administratīvās procedūras, kuras veselības iestādes veic abās valstīs.

 

Mercosur iekšējās nesaskaņas apdraud ES sarunas: Dienvidamerikas Mercosur tirdzniecības bloka valstīm ir konflikti par grupas prezidentūru, Brazīliju, Argentīna un Paragvaja ierosina, ka Venecuēlas pretenzija grupas vadībai ir spēkā neesoša, jo tas draud sagraut notiekošās tirdzniecības sarunas ar ES. Urugvajas 6 mēnešu prezidentūras termiņš beidzās jūlija beigās, bet valsts ir noteikusi pārraudzību notiekošās brīvās tirdzniecības sarunas ar ES, kurā Venecuēla nepiedalās. Venecuēlas galvaspilsēta Karakasa apgalvoja savas tiesības sākt grupas prezidentūru, kas rotē alfabētiskā secībā, bet citas valstis, piemēram, Brazīlija ir uzstājusi, ka tai nav izdevies pildīt savus pienākumus kā grupas loceklei. Sadursme par tirdzniecības bloka vadību apdraud sarunas ar citām valstīm un reģioniem, piemēram, tirdzniecības sarunas ar ES.

 

Pārtikas cenām ir neliels samazinājums jūlijā: saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) informāciju -  FAO pārtikas cenu indekss ir vidēji 161.9 punkti jūlijā, un 0,8% samazinājums salīdzinot ar jūnija līmeni. Graudaugu cenas samazinājās par 5,6% pret jūniju, ar lielu kukurūzas cenu kritumu, kas galvenokārt ir saistīts ar labiem laika apstākļiem galvenajos kukurūzas audzēšanas reģionos ASV. Kviešu cenas arī ir samazinājušās sakarā ar spēcīgu globālo piedāvājumu un ievērojama eksporta perspektīvām no Melnās jūras reģiona.

 

Francijā vismazākā kviešu raža desmitgadē: paredzams, kas slikto laika apstākļu un plaši izplatītas slimības dēļ, Francija, kas līdz šim ir bijusi ES galvenā kviešu ražotāja un eksportētāja, novāks savu mazāko ražu pedējos desmit gados, samazinot ES ražošanu. Lietus dēļ ir aizkavēta ražas novākšana, un ir pārāk agri novērtēt precīzus skaitļus par ražošanas apjomu un kvalitāti. Nepārtrauktais lietus rada arī bažas pār produkcijas kvalitāti tādās valstīs kā Vācija un Polija. Paredzams, ka vēlais lietus, slikti ietekmēs arī ES rapšu ražu.

 

ES ābolu un bumbieru ražas samazinājušās pret pagājušo gadu: saskaņā ar Pasaules Ābolu un Bumbieru asociācijas 4.augusta aprēķiniem, ES ābolu produkcija ir samazinājusies par 3% pret pagājušajo gadu, bet bumbieru raža ir par 9% zemāka, kā rezultātā tam vajadzētu radīt labāku līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone