KLP aktualitātes (26/8/2016)

ES pabeigusi 500 miljonu EUR atbalsta pasākumu kopumu piensaimniekiem

25.augustā dalībvalstīm dota zaļā gaisma Komisijas plānotai 500 miljonu eiro atbalsta paketei, kas galvenokārt paredzēta piensaimniekiem, kurus visvairāk skāris cenu kritums, nosakot detalizētu informāciju par 150 miljonu EUR atblastu par piena samazināšanu, kas ir pieeja, kuru  ES izmantos pirmo reizi. ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans teica, ka atbalsts, lai samazinātu piena produkciju ir paredzēts " kā Eiropas reakcija uz problēmu ES tirgū". "Esmu pārliecināts, ka šis pasākums ievērojami palīdzēs uzlabot tirgus noskaņojumu un uzlabos cenas Eiropas piena ražotājiem", piebilda Hogans.

Kopējā pakete ietver atbalstu ar kopējo vērtību ir 350 milj.EUR, kur ir noteiktas valstu aploksnes, dalībvalstis tās var papildināt ar savu finansējumu. Dotā atbalsta mērķis ir lopkopība, kā arī piena ražošanas saimniecības. Valstu galvaspilsētām ir elastība, kā tās izmaksās atbalstu, tomēr ir jāatbilst noteiktām prasībām, piemēram, par ražošanas ierobežošanu. Kā arī citas prasības, atbalsts mazākām saimniecībām, par ekstensīvām ražošanas metodēm, vides iniciatīvām, sadarbības projektiem, pievienotās vērtības kvalitātes shēmām un apmācībām par finanšu instrumentiem.

 

Valsts intervences un privātās uzglabāšanas atbalsts tiek pagarināts līdz nākamā gada februāra beigām. Brīvprātīgs pasākums piena ražošanas samazināšanai (222. pants) arī ir pagarināts no oktobra līdz nākamā gada aprīlim.

 

Dalībvalstis no 16.oktobra var palielināt avansa izmaksas tiešajiem maksājumiem līdz 70% un līdz 85% lauku attīstības platību maksājumiem.

 

Valstu galvaspilsētas var arī pārskatīt brīvprātīgā saistītā atbalsta pasākumus piena nozarē, lai ļautu maksājumus atdalīt no ražošanas 2017.gadā. Šāda lēmums ļautu lauksaimniekiem, kas šogad ir izpildījuši atbilstības nosacījumus, turpināt saņemt saistīto atbalstu, kas piesaistīts ražošanai, bez pienākuma saglabāt ganāmpulka lielumu.

 

Līdz 21. septembrim lauksaimniekiem pašiem būs jāizlemj, vai tie vēlas piedalīties ES mēroga 150 milj. EUR atbalsta shēmā par piena samazināšanu. Tad lauksaimniekiem būs jāiesniedz iesniegums savas valsts maksājumu aģentūrai, norādot, cik daudz viņi plāno samazināt ražošanu laika posmā no oktobra līdz decembra beigām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tad viņi var saņemt atbalsta likmi 140 EUR/t (14 centi/kg) par samazinājumu (maksimāli samazinājums 50% no ražošanas apjoma pārskata periodā). Ja lauksaimnieki nespēs izpildīt savus ražošanas samazināšanas plānus, tad lauksaimnieki saņems mazāku atbalstu. Ražotājiem pēc tam būs 45 dienas, lai pierādītu, ka tās ir īstenojušas samazināšanas plānus, lai saņemtu pilnu atbalstu (90 dienu laikā pēc samazinājuma perioda beigām). ES izpildvara akceptēs visus piedāvājumus, kurus dalībvalstis būs paziņojušas, un ja kopējie apjomi pārsniegs slieksni - 1.07 milj.tonnas, tad tiks piemērots samazinājuma koeficients. Turpmākie pieteikšanās periodi (par novembri -janvāri, decembri -f ebruāri un janvāri - martu) varētu sekot tad, ja budžeta apjoms nebūs sasniegts jau ar pirmajiem piedāvājumiem.

 

KLP zaļināšana: viedoklis par vides prasību pirmo ieviešanas gadu

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem tikai 40% no lauksaimniekiem domā, ka jaunie vides noteikumi, kas tiek piemēroti no pagājušajā gada 1.janvāra - ilgtermiņā labvēlīgi ietekmēs augsni, bioloģisko daudzveidību un oglekļa piesaisti, un tikai ceturtā daļa NVO tam piekrīt. Aptauja aptver atsauksmes no zemniekiem, administratoriem, vides NVO, pētniekiem un iedzīvotājiem, kur 82% no visām atbildēm sastāda lauksaimnieku atbildes, 7% - iedzīvotāju atbildes, 1,7% - pētnieku atbildes un 1.5% - NVO abildes. Gandrīz puse no lauksaimnieku atbildēm bija no Vācijas, 12% no Francijas un 11% no Austrijas, tādējādi nodrošinot nevienlīdzīgu atbilžu sadalījumu.

Vairāk nekā puse zemnieku domā, ka jaunie zaļināšanas pasākumi ilgtermiņā varētu ietekmēt ražošanas kapacitāti, savukārt aptuveni 10% no vides NVO tam piekrita.

Sabiedriskā apspriešanā tika arī aplūkota virkne tehnisku pasākumu ES prasību vienkāršošanai, kā rezultātā Komisija plāno vienkāršot pašreizējos noteikumus, lai novērstu apgrūtinošās prasības, nepazeminot vides ieguvumus.

 

Saimniecību lobijs atbalsta PTO nolēmumu par Krievijas cūkgaļas aizliegumu: lielākais ES saimniecību lobijs COPA-COGECA atbalstīja Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 19.augustā pieņemto nolēmumu, norādot, ka Krievijas aizliegums ES dzīvu cūku un cūkgaļas eksportam neievēro globālās tirdzniecības noteikumus, tomēr uzsvēra, ka izmaiņas ir maz ticamas pirms 2018. gada.

 

Glifosāta lobijs dod pieeju pētījumiem: 24.augustā glifosāta grupa (The Glyphosate Task Force), kuru veido 22 pesticīdu ražošanas uzņēmumi, tostarp Syngenta un Monsanto, paziņoja par lasītavas atvēršanu Briselē, dodot publisku piekļuvi 71 iesniegtam pētījumam.

 

ĢM likums nedrīkst skart jaunās šķirnes, Šveices zinātnieki: jaunās metodes kultūraugu audzēšanā, ar kurām var rediģēt augus vienkāršākos un precīzākos veidos, piemēram, CRISPR/CAS, nevajadzētu attiecināt uz pašreizējiem stingrajiem ES noteikumiem par ģenētisko modificēšanu (ĢM), paziņoja Šveices zinātņu akadēmija, norādot, ka likums varētu kaitēt inovācijām.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone