KLP aktualitātes (05/10/2016) un (07/10/2016) un (10/09/2016)

AGRA FACTS Nr. 75 -16

 

Lauksaimniecības padomē: dominē zivsaimniecība, KLP vienkāršošana, zaļināšanas izmaiņas

Nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2017.gadam dominēja Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes diskusijās Luksemburgā (10.oktobrī), un vēlu vakarā sekoja politiska vienošanās. Padomē Lauksaimniecības ministri rīkoja pirmās sarunas par jauniem pasākumiem, kā vienkāršot KLP. Ministri apsprieda arī KLP vienkāršošanas pasākumus tā sauktajā "omnibusa regulā".

Reaģējot uz Polijas bažām, kuras atbalstīja 18 citas dalībvalstis - par deleģētā akta projektu par zalināšanu, Hogans iesniedza vairākas "nelielas izmaiņas", bet apstiprināja, ka ierosinātais pesticīdu aizliegums ekoloģiski nozīmīgās platībās (starpkultūrām un slāpekli piesaistošiem kultūraugiem) varētu palikt savā vietā.

 

Omnibus regula: ministri apsveic pasākumus, bet mudina būt uzmanīgiem par procesu

ES lauksaimniecības ministri kopumā atzinīgi novērtēja ierosinātos grozījumus visos 4 KLP pamata aktos "omnibusa regulā", kuras mērķis ir vienkāršot noteikumus lauksaimniekiem un valsts pārvaldes iestādēm, bet aicināja plašāk iesaistīt valstu pārstāvjus lēmumu pieņemšanas procesā. Lauksaimniecības Padomes sanāksmju sagatavošanas struktūrām, piemēram, Īpašajai lauksaimniecības komitejai (ĪLK) un darba grupām, būtu vairāk jāiesaistās.

Austrijas Lauksaimniecības ministrs Andrä Rupprechter teica, ka ierosinātie grozījumi ir daļa no vidusposma pārskata par daudzgadu finanšu shēmu "ir labs pamats diskusijām", taču uzstāja, ka jebkādas izmaiņas KLP pamatdokumentos ir jāapspriež ĪLK/ ekspertu grupās, lai iekļautos plašākā diskusijā Vispārējo lietu padomē. "Mums ir jābūt uzmanīgiem par to, kā mēs pieejam šai vidusposma pārskatīšanai, tas nevar radīt precedentu, jo īpaši ņemot vērā gaidāmo reformu lauksaimniecības politikā", viņš teica. Vairāki citi delegācijas pārstāvji arī pauda bažas par procedūru, BE, DE, FI, RO, BG, PT, PL, EL, LT, HR, LU, SI, NL, HU, IT un CY, uzstājot, ka "lauksaimniecības ministriem un nevis finanšu ministriem - jābūt galavārdam".

 

Hogans liek galdā "nelielas izmaiņas", lai plānotu zaļināšanas vienkāršošanas pasākumus

Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans ierosināja vairākas izmaiņas Lauksaimniecības padomē Luksmeburgā, lai sagatavotu zaļināšanas vienkāršošanas pasākumus (deleģēto aktu), kas atspoguļo dažas no problēmām, ko norādījušas delegācijas. Atbildot uz jautājumu preses konferencē pēc Lauksaimniecības padomes, ES saimniecību vadītājs izklāstīja virkni ar "nelielām izmaiņām", ieskaitot kavēšanos sakarā ar zaļināšanas vienkāršošanas pasākumu stāšanos spēkā līdz 2018.gada 1.janvārim, ar iespēju dalībvalstīm pavirzīt minēto datumu uz priekšu līdz 2017. gadam, ja tās spēj to izdarīt. Viņš arī modificēja minimālo ilgumu zemes papuvēm - samazinot to no 9 mēnešiem līdz 6 mēnešiem - tādējādi atjaunojot "status quo", kā arī minimālo ilgumu starpkultūrām (samazinot no 10 nedēļām līdz 8 nedēļām). Viņš atgādināja, ka 18 dalībvalstis, satrauktas, ieskaitot par ierosināto aizliegumu pesticīdiem ekoloģiski nozīmīgās platībās, kas ir izraisījis spēcīgu kritiku no vides aizsardzības grupas pagājušajā nedēļā. Runājot ar žurnālistiem, Hogans palika izaicinošs, sakot, ka "mēs turpinām ar aizlieguma principu".

 

Augsta līmeņa pasākums, lai apspriestu turpmāko lauksaimniecības politiku: Galvenie politikas veidotāji un lauksaimniecībā ieinteresētās puses apspriedīs turpmāko ES lauksaimniecības politiku pasākumā Ziemeļitālijā (14. -15.oktobrī), ko kopīgi organizē Briselē bāzēts ideju ģenerators FarmEurope un Itālijas saimniecību lobijs Confagricoltura, lai ar dalībniekiem apspriestu šādus jautājumus, piemēram, budžetu, tirdzniecību, ilgtspējīgu pārtikas ķēdi, Brexit un klimata pārmaiņas.

 

Hogana liellopu gaļas veicināšanas kampaņa: ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans solīja piešķirt 4 milj.EUR, lai veicinātu liellopu gaļu uz trešo valstu tirgiem 2017. gadā.

Viņš norādīja uz "trauslu atveseļošanos" cūkgaļas un piena nozarē - un viņš norādīja uz "strukturālām grūtībām, ar kurām saskaras Eiropas lopkopības nozare", kas ir saskārusies ar lejupvērstu spiedienu uz liellopu gaļas cenām, jo aizvien lielāks skaits piena govju un telīšu tiek izbrāķētas. Tomēr kā pozitīvu iezīmi, komisārs norādīja, ka eksports ir bijis dinamisks ar 16,8% pieaugumu laikposmā no 2016.gada janvāra līdz 2016.gada jūlijam, ar "ļoti aktīviem ārējiem tirgiem Vidusjūras zonā, Āfrikā un Āzijā ". "Jaunie tirgi, piemēram, tādi kā Filipīnas un Izraēla tiek veicināti, lai saglabātu mūsu tirdzniecības bilanci ļoti pozitīvu", viņš piebilda.

 

Polijas pieprasījums pēc atbalsta, lai apkarotu cūku slimību [* 12870/16]: Lauksaimniecības padomes sēdē ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans aicināja Polijas iestādes iesniegt priekšlikumus, cik drīz vien iespējams, par konkrētām darbībām, lai cīnītos pret Āfrikas cūku mēra izplatīšanos. Polijas Lauksaimniecības ministrs Krzysztof Jurgiel izdeva pieprasījumu - kuru atbalsta LT, LV, BG, ES, AP un DK – prasot pēc ES atbalsta, lai īstenotu visaptverošu programmu, lai stiprinātu savas valsts cūkgaļas nozari, kas  ir cietusi ĀCM tirdzniecības ierobežojumu dēļ.

 

 

AGRA FACTS Nr. 74 -16

 

COPA-COGECA lobijs izklāsta redzējumu par turpmāko lauksaimniecības politikas dizainu pēc 2020. gada

ES saimniecību lobija grupa COPA-COGECA spiež uz nākotnes KLP pēc 2020. gada, kas ir labāk nodrošināta, lai reaģētu uz lauksaimniecības krīzēm, un ietver jaunus riska pārvaldības instrumentus, piemēram, apdrošināšanas un nākotnes tirgus līgumus, lai palīdzētu lauksaimniekiem tikt galā ar pieaugošajām cenu svārstībām.

Laikā, kad DG AGRI amatpersonas apsver nākotnes lauksaimniecības noteikumu kontūras (politikas risinājumi ir gaidāmi nākamajā vasarā un tiesību aktu priekšlikumi 2018.gadā) - ietekmīgie lobiji uzsvēr, ka nākotnes KLP ir jābūt vienkāršai, praktiskai un viegli saprotamai, jābūt spēcīgam budžetam un vērienīgai birokrātijas samazināšanai.

 

Padomes spiediens izbeigt EFA pesticīdu aizliegumu - krustugunīs: aptuveni 18 dalībvalstis* ir sagatavojušas kopīgu paziņojumu par zaļināšanas vienkāršošanas pasākumu projektu (deleģēts akts), apsteidzot pirmdienas Lauksaimniecības padomi, un iebilst pret pesticīdu aizliegumu ekoloģiski nozīmīgām platībām, sakot, ka tas kaitētu starpkultūru un slāpekli piesaistošu kultūraugu ražošanai.

Dokuments ir izraisījis spēcīgu kritiku no vides aizsardzības grupām, sakot, ka viņu aicinājums apdraudētu vienu no centrālajiem elementiem jaunajos "zaļināšanas" noteikumos. Eiropas Vides Biroja pārstāve Faustine Bas-Defossez aprakstīja šo gājienu kā "šokējošu un apkaunojošu" noraidot dalībvalstu argumentu, ka platības joprojām dotu "vides ieguvumus", pat ja tiktu izmantoti augu aizsardzības līdzekļi. "Šī prasība nodokļu maksātājiem samaksāt zemniekiem par pesticīdu izsmidzināšanu šīm platībām vēlreiz apliecina, ka tā saucamā KLP 'zaļināšana' ir bijusi neveiksmīga," viņa sacīja.

* FR, UK, HR, CZ, DK, EE, FI, EL, HU, LV, LU, LT, RO, PL, PT, SI, IE un SE

 

DG AGRI tirgus perspektīvas: graudu cenas zemas; piena atsitiens; gaļas eksporta augšupeja

Graudaugu cenas paliks zemas nākamajā gadā, ar rekordaugstu krājumu un piegāžu līmeni, piena tirgus izrāda spēcīgas pazīmes ilgstošam atsitienam, bet gaļas eksports palīdz celt ES gaļas cenas, saskaņā ar jaunāko īstermiņa (līdz 2017. gada beigām) lauksaimniecības perspektīvu ziņojumu*, ko apkopojis DG AGRI.

Paredzams, ka 2016./2017.g. sezonā graudaugu ražošana sasniegs visu laiku augstāko līmeni, ar prognozēm, ka būs kukurūzas un kviešu rekordaugsts līmenis, kas iespējams, novedīs pie pazeminātām cenām visu nākamo gadu.

 

DG AGRI atzīmēja pozitīvas atveseļošanās pazīmes piena produktu tirgū, kas liecina, ka ES cenas turpinās atgūties nākamā gada sakumā, ko ietekmēs pieaugošais importa pieprasījums, pazeminātais piedāvājums un palielinātais iekšzemes siera patēriņš. Tomēr viņi brīdināja par iespējamo uzkrātā vājpiena pulvera ietekmi, kas tiktu izlaists tirgū, atzīmējot, ka pašreizējie valsts un privātie vājpiena pulvera krājumi ir līdzvērtīgi gandrīz trešdaļai no kopējās produkcijas.

 

Paredzams, ka liellopu gaļas eksporta pieaugums mazinās augsto izkaušanas ietekmi, tā kā lauksaimnieki pārstrukturējās, saskaroties ar zemām piena cenām, ir paredzams, ka arī ES dzīvu liellopu eksports turpinās pieaugt. Paredzams, ka ES cūkgaļas cenas turpinās celties, līdz ar Ķīnas pieprasījumu, kas radīs pieaugumu eksportā, bet aitas gaļas produkcija arī varētu palielināties.

* http://ec.europa.eu/agriculture/markets-and-prices/short-term-outlook/pdf/2016-10_en.pdf

 

EP iebilst pret plānu, iegūtu vairāk ĢM kukurūzu: 6.oktobrī nesaistošā rezolūcijā deputāti aicināja Komisiju atsaukt plānu atļaut audzēt vēl divas šķirnes insektu izturīgu ģenētiski modificētu (ĢM) kukurūzu, sakot, ka ir risks kaitēt tauriņiem un radīt nevēlamus savvaļas zāles

hibrīdus.

 

ES mudina pastiprināt pārtikas iepakošanas noteikumus: ES ir jāpaplašina saskaņotus drošības standartus, lai aptvertu citus materiālus pārtikas produktu iepakojumam, piemēram, lakas, pārklājumus, tintes un līmes, deputāti norādīja nesaistošā rezolūcijā 6.oktobrī, norādot uz lielām atšķirībām dalībvalsts tiesību aktos.

 

AGRA FACTS Nr. 73 -16 

 

Komisija plāno palielināt Ukrainas lauksaimniecības eksportu uz ES

Komisija iesniedza priekšlikumus (29.septembrī), lai uzlabotu piekļuvi ES tirgum ierobežotam skaitam Ukrainas lauksaimniecības produktu, piemēram, graudaugiem, pārstrādātiem tomātiem un medum, un paātrinātu nodokļu atcelšanu mēslojumam un dažiem metāliem.

Saskaņā ar plāniem - papildinot piekļuvi tirgum, kas jau ir pieejams Ukrainai saskaņā ar Asociācijas nolīgumu - Komisija ierosina papildus gada nulles tarifa kvotu 3000 tonnām dabīgā medus, 7 800 tonnām miežu putraimu, 5 000 tonnām pārstrādātu tomātu, 4 000 tonnām auzu un 500 tonnām vīnogu sulas. ES izpildvara piedāvā arī preferenču tarifu kvotas kviešiem (100 000 t), kukurūzai (650 000 T) un miežiem (350 000 t). Saskaņā ar Asociācijas nolīgumu, ES jau piedāvāja tarifu kvotas 950 000 t kviešiem, kukurūzai (400 000 t) un miežiem (250 000 t).

 

COPA-COGECA brīdina par Ukrainas eksportu: ES lielākā saimniecību lobija grupa COPA-COGECA ir brīdinājusi, ka turpmākas tirdzniecības koncesijas Ukrainas eksportētājiem varētu novest pie "negatīvām sekām atsevišķās nozarēs "īpaši augļu, dārzeņu un graudaugu nozarēs.

 

Hogans sola papildus 15 milj.EUR, lai viecinātu gaļas patēriņu ES tirgū: ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans 5.oktobrī 25. Lopkopības samitā, kas notika Francijā, solīja papildu 15 miljonus EUR, lai veicinātu gaļas patēriņu Eiropas tirgū un "citus pasākumus", lai risinātu krīzi nozarē.

Komisārs arī atsaucās uz jaunizveidoto gaļas tirgus observatorijas lomu  un Lauksaimniecības tirgu darba grupas pastāvīgo darbu. Nākamā sanāksme - gaļas cenu uzraudzības forums notiks 27.oktobrī (nākamā 2017. gada marta vidū), bet galīgais tirgus ekspertu ziņojums

par cenu svārstībām un negodīgas tirdzniecības praksēm ir sagaidāms novembra beigās. Pēc darba grupas gala ziņojuma publicēšanas, lielāks EP pasākums par darba grupas secinājumiem un ieteikumiem  provizoriski ieplānots 9.janvārī.

 

Eiropas Parlamenta ziņas īsumā:

Deputāti atbalsta Parīzes klimata vienošanās ratifikāciju: EP vienojās par Parīzes globālās klimata vienošanās ratifikāciju plenārsesijā Strasbūrā (4.oktobrī), nodrošinot to, ka klimata pakts stāsies spēkā nākamajā mēnesī.

EP ieksējā cīņā turpinās par mēslošanas regulējumu:

EP Priekšsēdētāju konferencē - kuru veido EP priekšsēdētājs Martins Šulcs (Martin Schulz) un politisko grupu priekšsēdētāji - plānoja 6.oktobrī lemt par to, kā starp COMAGRI un COMENVI biedriem tiks sadalīti atzinumi par jaunās mēslošanas līdzekļu regulas pielikumiem. Lēmums jau vairākas reizes tika atlikts.

Apvienotā Karaliste (AK) sāks BREXIT sarunas 2017. gada marta beigās, tirgus piekļuves ierobežojumi iespējami

Kādā runā Konservatīvās partijas konferencē Birmingemā (2.oktobrī) Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja (Theresa May) solīja iedarbināt 50. pantu, oficiālo paziņojumu par sarunām pamest ES, 2017.gada marta beigās, sakot, ka AK varētu kļūt par " pilnīgi neatkarīgu, suverēnu "valsti, viņa ir gatava pieņemt ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi ES tirgum.

Sīkāka informācija un citi jaunumi pielikumā dokumentā angļu valodā.

 

Apvienotā Karaliste (AK) sāks BREXIT sarunas 2017. gada marta beigās, tirgus piekļuves ierobežojumi iespējami: Konservatīvās partijas konferences runā Birmingemā (2.oktobrī) Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja (Theresa May) solīja iedarbināt 50. pantu, oficiāli paziņot par sarunām pamest ES, 2017.gada marta beigās, sakot, lai AK varētu kļūt par " pilnīgi neatkarīgu, suverēnu" valsti, viņa ir gatava pieņemt ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi ES tirgum.

 

ES piena iepirkuma cena pirmais kāpums kopš 2015.gada novembra: ES vidējā piena iepirkuma cena augustā pieauga par 3% līdz 26.4 centiem/ kg, tas ir pirmais pieaugums kopš pagājušā gada novembra, ar situācijas uzlabošanos 24 dalībvalstīs, kas liecina par augšupeju tirgū pēc nesenās lejupslīdes.

 

160 milj.EUR investīciju darījums Ungārijas lauku MVU: Saimniecības un lauku uzņēmēji Ungārijā iegūs piekļuvi gandrīz 160 milj.EUR kredītam saskaņā ar vienošanos, kuru parakstīja Eiropas Investīciju fonda un lauku ieguldījumu sabiedrība Agrár-Vállalkozási Hitelgarancia Alapítvány (AVHGA).

 

ASV izmaksās vairāk nekā 7 miljardus USD kultūraugu atbalstam: 4.oktobrī ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) paziņoja, ka jaunās apdrošināšanas programmās, kas aizstāja iepriekšējo tiešo maksājumu sistēmu, ASV graudaugu audzētājiem ir paredzēts saņemt atbalsta maksājumos vairāk nekā 7 miljardus dolāru (tas ir 6,3 miljardu EUR apmērā) saskaņā ar drošības tīkla programmu, kas sedz ienākumu zaudējumus preču cenu krituma dēļ.

 

ES atļauj daudzveidīgākus lopbarības maisījumus: lauksaimniekiem vajadzētu nodrošināt lielāku piekļuvi dažādākiem lopbarības augu sēklu maisījumiem, tostarp ganību un pļavu šķirnēm, kas labāk piemērotas sausajā klimatā, tā noteikts saskaņā ar plāniem, ko dalībvalstu eksperti apstiprināja pastāvīgajā Augu, Dzīvnieku, pārtikas un dzīvnieku barības  komitejā 30.septembrī.

 

Bioloģiskā lauksaimniecības informācijas platforma uzsākta: Bioloģiskie lauksaimnieki varēs apmainīties ar informāciju par labākajām praksēm slimību un kaitēkļu kontrolē, nezāļu vadībā, par augsnes auglības un daudziem citiem jautājumiem jaunā daudzvalodu interneta platformā OK-Net Arable*, kas tika atklāta 3. oktobrī.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone