KLP aktualitātes (23/11/2016)

Nopludinātais Enerģijas plāns: ES izpildvara uz pusi samazina biodegvielas uz augu bāzes limitu 2030

Biodegvielai, piemēram, biodīzeļdegvielai, ko ražo no rapšiem un bioetanolam no kukurūzas, vajadzētu veidot ne vairāk kā 3,8% no ES atjaunojamo enerģijas īpatsvara transportā līdz 2030. gadam - samazinot to no 7% 2021. gadā - saskaņā ar nopludināto Komisijas atjaunojamās enerģijas plānu, kas tiks izplatīts 30.nov., dokuments, kas pakāpeniski pārtrauks svarīgu ienākumu avotu lauku saimniecībām. Plāna projektā, kas ir pēdējos izstrādes posmos, paredz, to ka dalībvalstīm būtu nepieciešams samazināt pirmās paaudzes biodegvielu (augu bāzes) par labu uzlabotai biodegvielai, piemēram, no sadzīves atkritumiem un lauksaimniecības atlikumiem. Atteikšanās no kultūraugu balstītas biodegvielas ir atbilde uz bažām, ka biodīzeļdegvielas un bioetanola ražošana spiež pārtikas kultūru audzēšanu jaunās platībās, radot emisijas no meža izcirtumiem un kūdras drenāžas. ES izpildvaras nenošķir bioetanolu un biodīzeļdegvielu, bet tā vietā ļauj ES dalībvalstīm pašām diferencēt un noteikt zemākus limitus, īstneojot noteikumus.

 

ES saimniecību lobijs pauž bažas par vājpiena pulvera intervences krājumu iztirgošanu

ES lauksaimniecības lobijs COPA-COGECA ir paudis bažas par Komisijas plāniem vājpiena pulvera intervences krājumu palaišanu ES tirgū, norādot savā  22.novembra vēstulē, kas adresēta DG AGRI vadītājam (Jerzy Plewa), ka tas radītu papildu spiedienu uz piena cenām. Ģenerālsekretārs Pekka Pesonen uzsver, ka "ražotāju cenas sāka atgūties tikai augustā ... ir redzami nelieli uzlabojumi", tomēr "piena ražotājiem būtu nepieciešams vairāk nekā divi gadi, lai atgūtu savu naudas plūsmu".

 

ES aicināja bloķēt bentazona atkārtotu apstiprināšanu: EP deputāti aicināja ES izpildvaras neatjaunot herbicīdu bentazona apstiprināšanu nesaistošā rezolūcijā plenārsēdē, sakot ka tā drošība, to izmantojot nezāļu apkarošanā tādiem kultūraugiem, kā kviešiem, rudziem, rīsiem, ķiplokiem un sīpoliem nav apstiprināta. Rezolūcija tika pieņemta ar 361 balsīm par, 289 pret (28 atturoties). Deputāti teica, ka riska novērtējums vēl nav pabeigts, jo īpaši attiecībā uz iespējamu ķīmiskās vielas noplūdi gruntsūdeņos.

 

Lauksaimniecības komitejas deputāti nodrošina galvenās pilnvaras par vienkāršākas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānu: 22.novembrī Komiteju priekšsēdētāju konference rekomendēja, ka lauksaimniecības deputātiem jādod ekskluzīva kompetence visos KLP saistītos noteikumos par tā saucamo "omnibus" regulu, kas ierosina grozījumus visos četros pamataktos, kas ir daļa no ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanas. Komiteju priekšsēdētāju konference ir politiskā struktūra, kas koordinē EP komiteju darbu un nodrošina sekmīgu sadarbību starp tām. Tās sastāvu veido visu pastāvīgo un īpašo komiteju priekšsēdētāji.  

EP Budžeta un Budžeta kontroles komitejas joprojām vadītu visu šo procesu, neskatoties uz to, ka "sākotnējais lēmums" par procedūru pašlaik tiek apsriests ar visiem koordinatoriem. Aicinājums, iekļaut specializētu komiteju nāk laikā, kad ir bažas par pilnvaru sadalījumu, un tas varētu radīt precedentu turpmākajām sarunām par ES lauksaimniecības politikas reformu.

 

EP atbalsta saimniecību piesārņotāju limitus: deputāti atbalstīja vienošanos par gaisa piesārņotāju ierobežošanu, piemēram, amonjakam (no kūtsmēsliem un mēslojuma) un lauksaimniecības tehnikas emisijām, tostarp saistošus valstu mērķus 2030. gadam un elastību, vidējās emisijas pēc nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Balsošana par pagaidu vienošanos  - 499 balsis par, 177 pret (28 atturējās).  Parlaments atbalstīja 2030.gada saistošos mērķus, kā daļu no valstu maksimāli pieļaujamo emisiju direktīvas pārskatīšanas, kuras mērķis ir ierobežot gaisa piesārņotājus, kas saistīti ar cilvēka veselības problēmām. ES vienojās līdz 2030. gadam samazināt amonjaka emisijas par 19% [Komisija un Eiropas Parlamenta deputāti gribēja 27%]. Par amonjaku - HU (-32%), SK (-30%), DE (-29%), RO (-25%) un DK (-24%) būs  jāveic lielākais samazinājums (pret 2005. gada līmeni).

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone