KLP aktualitātes (25/11/2016)

ES piena pakete (2012) dod reālu labumu lauksaimniekiem, DG AGRI ziņojums

Saskaņā ar otro EK ziņojumu par piena pasākumu īstenošanu, ko Komisija publicēja 24.novembrī, ir secināts, ka pasākumi, kuri tika ieviesti ar 2012. gada ES piena paketes pasākumiem, lai stiprinātu piena ražotāju pozīcijas piegādes ķēdē, ir devuši skaidrus labumus lauksaimniekiem pēc pasākumu īstenošanas trīs gadiem. 16 lapu teksts norāda, ka lauksaimnieki arvien vairāk izmantojot instrumentus, tādus kā līguma attiecību veicināšana starp ražotājiem un pārstrādātājiem, kolektīvās sarunas par līguma noteikumiem, izmantojot ražotāju organizācijas (RO), vai rakstisku līgumu izmantošana. Sākotnēji bija plānots, ka EK sagatavo un iesniedz ziņojumu līdz 2018.gada 31.decembrim, tomēr, ņemot vērā grūto piena tirgus situāciju, ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans nolēma paātrināt šo ziņojuma sagatavošanu līdz 2016. gada beigām.

Obligātās piegādes līgumi starp lauksaimniekiem un pārstrādātājiem aptver tikai nedaudz vairāk par 40% no ES piena piegāžu un ir īstenoti 13 valstīs - ES, LT, HU, SK, HR, CY, PT, RO, SI, PL, IT, FR un BG. Četrās minētajās valstīs, obligātie rakstiskie līgumi attiecas tikai uz attiecībām starp ražotāju un pirmo pircēju.

Tikmēr līdz 2015.gada beigām 260 ražotāju organizācijas ir atzītas 11 dalībvalstīs saskaņā ar Piena paketes nosacījumiem, lielākā daļa no tiem, DE, FR un IT, un mazākā mērā tādās valstīs kā PT, ES, BE, RO un BG. (vairāk informācijas skatīt ziņojumā latv.val. e-pasta pielikumā)

 

Latvija - vienīgā valsts, kas iestājās pret vājpiena pulvera izlaišanu no intervences

Vienotā TKO komitejā par laukaugiem (24.novembrī), kurā izskatīja arī piena jautājumu, Latvija bija vienīgā valsts, kura balsoja pret Komisijas priekšlikumu uzsākt tendera procedūru uz ierobežotu daudzumu vājpiena pulvera intervences krājumu tirgošanu.  Latvijas delegācija teica, ka ir pret lēmumu izlaist papildu vājpiena pulvera apjomu ES tirgū, jo tas varētu izraisīt turpmākus cenu kropļojumus, un aicināja Komisiju atlikt lēmumu uz vēlāku laiku. Savukārt galvenās ražotājvalstis, piemēram, DE, FR un AT atturējās balsošanā [skatīt balsojuma tabulu AgraFacts Nr.88 pielikumā].

 

ES ir jāaizsargā pesticīdu produkta datus: ES izpildvarai ir jāturpina aizsargāt uzņēmuma datus par to, kā pesticīdi tiek ražoti un to sastāvu, tā paziņoja vācu ķimikāliju grupa Bayer, reaģējot uz tiesas nolēmumu par piekļuvi pesticīdu pētījumiem, sakot, ka šādai informācijai ir jāpaliek konfidenciālai. Šāds aicinājums sekoja pēc Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem 23.nov., kas ierosināja, ka pesticīdu firmas nedrīkst izmantot konfidencialitātes klauzulas, lai novērstu datu izpaušanu par produkta ietekmi uz vidi.

 

ES izpildvara apstiprina ĢM puķu pārdošanu: 23.novembrī ES izpildvaras deva galīgo zaļo gaismu griezto ziedu - ģenētiski modificētu (ĢM) neļķu pārdošanai, lēmums, kas aptver tirdzniecību tikai dekoratīviem nolūkiem un izslēdz audzēšanu. ĢM neļķes (līnija SHD - 27531-4) ir mainīta pārnesot gēnus uz baltu ziedu neļķēm, kas tai ļauj ražot zili violeto krāsu, kā arī piešķirot tām tolerance pret sulfonilurīnvielas herbicīdiem.

 

Uzsākts jauns lauku attīstības/EIB finanšu instruments: Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) gatavo kopīgu finanšu instrumentu, kas apvieno lauku attīstības finansējumu ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, lai ļautu labāk piekļūt finansējumam Eiropas lauksaimniekiem. Jaunumi tika paziņoti otrajā Eiropas konferencē par finanšu instrumentiem, kas notika Briselē 25.novembrī. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir būtisks pamats Eiropai prezidenta Junkera Investīciju plānā, kuras mērķis ir mobilizēt papildu investīcijas līdz pat 315 € miljardiem EUR no valsts un privātā sektora finansējuma avotiem (līdz 2018. gada vidum). Sīkāka informācija par kopīgo iniciatīvu tiks oficiāli paziņota nākamajā mēnesī, ieskaitot informāciju par pilota projektu 5 dalībvalstīs nākamo divu gadu laikā.

 

Hogans slavē panākumus saimniecību kredītu plānā: 25.novembrī konferencē ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans uzsvēra, ka turpmākos mēnešos kādi 260 milj. EUR no lauku attīstības fondiem tiek novirzīti saimniecību kredītu instrumentiem aizdevumu un garantiju veidā, norādot uz šādām shēmām Igaunijā, Vācijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Spānijā, kur tās jau ir izveidotas vai arī tiek gatavotas.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone