KLP aktualitātes (12/12/2016)

ES Lauksaimniecības komisārs ir "piesardzīgi optimistisks" par to, ka piensaimniecības krīze tuvojas noslēgumam

Savā atklāšanas uzrunā Eiropas Piena asociācijas gadskārtējā kongresā Nicā (no 1.dec. līdz 3.dec.) ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans bija "piesardzīgi optimistisks", ka ES piena krīze tuvojas noslēgumam, norādot uz daudzsološām atveseļošanās pazīmēm galvenajiem produktiem pēdējo trīs mēnešu laikā. ES Lauksaimniecības komisārs teica, ka globālais pieprasījums, jo īpaši attiecībā uz sviestu un sieru, kopš 2015. gada vidus sāka uzlaboties. ES sviesta cenas tagad ir apmēram tādā pašā līmenī, kā tas bija 2013. gadā (4210 EUR/ t), ir gaidāms, ka sviesta un siera cenas saglabāsies stabilas arī 2017. gada sākumā.

Runājot ar AgraFacts pārstāvjiem augsta līmeņa konferencē, komisārs saglabāja savu lēmumu uzsākt vājpiena pulvera pārdošanu no intevernces un atspēkoja pretenzijas, ka lēmums apdraudētu nozares atveseļošanos. "Mēs uzskatām, ka tas ir labākais laiks, lai pārbaudītu tirgu ar nelielu daudzumu (22150t)". "Nav nekāda iemesla domāt, ka šāds solis traucēs piena cenām sasniegt ilgtspējīgu līmeni, jo īpaši ņemot vērā, ka tās citiem piena produktiem joprojām ir augstas," viņš piebilda.

 

Hogans informē par nākotnes KLP plānu: ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans informēja, ka ES lauksaimniecības nozarē ir jāstriprina spēja tikt galā ar nākotnes satricinājumiem, tas būs galvenais pamats sarunās par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pēc 2020. gada. Runājot ar Agra Facts pārstāvi Eiropas Piena Asociācijas gada kongresā Nicā, ES lauksaimniecības komisārs informēja arī par citiem svarīgiem elementiem gaidāmajās debatēs par nākotnes lauksaimniecības politikas plānu, tas ir, ienākumu drošības tīkla palielināšana, starptautisko saistību pildīšana (piemēram, ANO klimata vienošanās Parīzē 2015.gada decembrī un ilgtspējīgas attīstības mērķi, par kuriem 2015.gada septembrī vienojās Ņujorkā), mazo lauksaimnieku pozīcijas, paaudžu atjaunošana, kā arī piekļuve finansējumam un kredītiem.

 

Runājot par laika grafiku, janvārī DG AGRI plāno uzsākt 12 -nedēļu publiskās konsultācijas par KLP ietvaru pēc 2020. gada (par 4-5 variantiem), kas veidos pamatu paziņojumam līdz 2017. gada beigām, pirms likumdošanas priekšlikuma, kas savukārt ir plānots 2018.gada sākumā. Tā kā Hogana pilnvaras beigsies 2019.oktobra beigās, viņš atzina, ka "grafiks ir saspringts", un jāņem vērā, ka arī Apvienotās Karalistes balsojums atstāt ES, varētu vēl vairāk visu sarežģīt.

F.Hogans sagaida arī priekšlikumus nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (pēc 2020.g.), kas tiks iesniegti līdz 2017.gada beigām. Tomēr, viņš piebilda, ka budžeta sarunu noslēgums tiks balstīts uz "Brexit 'sarunām ar Apvienotās Karalistes varas iestādēm.

 

ES izpildvara pastiprina noteikumus, lai ierobežotu lauksaimniecības produktu cenu spekulācijas

Saskaņā ar deleģēto regulu, kuru pieņēma ES izpildvara 1.decembrī, lauksaimniecības produktu tirgotājiem, piemēram, graudaugu tirgotājiem būs jāievēro jauni ES noteikumi, kas paredzēti, lai ierobežotu pārmērīgas cenu spekulācijas, novērstu tirgus ļaunprātīgas darbības un regulētu nefinanšu sabiedrību darbības, piemēram, lauksaimniecības uzņēmumu darbības. Plāni, kuriem vēl jāiegūst zaļo gaismu no Padomes un Eiropas Parlamenta deputātiem 3 mēnešu laikā - ir daļa no tehniskajiem noteikumiem, lai īstenotu pārskatīto direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem, kas stāsies spēkā 2018. gada 3.janvārī. Tas nodrošinātu "efektīvu nākotnes tirgus līgumu darbību attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un piedāvātu iespēju, izvairīties no riskiem" teica ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans.

 

Joprojām pastāv barjeras bioloģiskās lauksaimniecības reformas sarunās: 30.novembra trialogā ES sarunu vedēju viedokļi atšķirās par galvenajiem bioloģiskās lauksaimniecības noteikumu reformas elementiem. Domstarpības bija par noteikumiem, kad sertifikātus anulē pārtikas produktiem ar pesticīdu atliekām, savukārt EP uzstāja uz sēklu tirdzniecības atkāpi. ES izpildvara un dalībvalstis pretojas EP priekšlikumam, atļaut tirgot bioloģisko sēklu bez atsauces sēklu katalogā, kā tas šobrīd tiek prasīts. Trīs institūciju veidokļi arī atšķirās par noteikumiem, saskaņā ar kuriem bioloģiskās pārtikas produkti var zaudēt sertifikātu, ja ir konstatētas pesticīdu atliekas, kuras nav atļauts izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā. Komisija uzstāja, ka sertifikāts tiek automātiskai anulēts.

Sarunu vedēji tiksies vēl vienā trialoga sarunu kārtā 7.decembrī, kā arī šis jautājums ir ietverts 5.decembra Īpašās lauksaimniecības komitejas darba kārtībā.

 

Bioloģisko organizāciju grupa vēlas reformas sarunas apturēt: Eiropas 18 bioloģisko asociāciju grupa ir aicinājusi ES sarunu vedējus apturēt sarunas par bioloģiskās lauksaimniecības noteikumu reformēšanu, sakot, ka potenciālais darījums "būtiski kavē" turpmāko ES bioloģiskās lauksaimniecības nozares attīstību. Grupa, kas pārstāv vairāk nekā 50 000 bioloģisko lauksaimnieku, norādīja, ka pašreizējais teksta projekts "nepievieno inovatīvus aspektus vai uzlabojumus jau spēkā esošajai regulai un tas varētu ievērojami samazināt zemnieku iztikas līdzekļus".

 

Piecas valstis nesasniegs saimniecību emisiju mērķi: Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem - Austrija, Beļģija, Dānija, Īrija un Luksemburga ir ceļā uz to, ka tās nesasniegs 2020. gada noteiktos mērķus, samazināt siltumnīcas gāzu emisijas lauksaimniecībā, transportā un būvniecībā.

 

Apvienotās Karalistes (AK) pārtikas grupas pieprasa beztarifu piekļuvi ES: Lielbritānijas lielākie lauksaimniecības lobiji un 71 galvenie pārtikas uzņēmumi, tostarp mazumtirgotāji, piemēram, Sainsbury s, Marks & Spencer un Morrisons aicina Apvienotās Karalistes valdību, saglabāt beztarifu piekļuvi ES vienotajam tirgum, sakot, ka šāds lēmums ir ļoti svarīgs eksportam.

 

Markauskas nozīmēts par Lietuvas lauksaimniecības ministru: Piena zemnieks un bijušais Lietuvas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Bronius Markauskas tika nozīmēts par Lietuvas lauksaimniecības ministru (29.nov.) jaunajā premjerministra Saulius Skvernelis Ministru kabineta sastāvā.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone