KLP aktualitātes (01/02/2017)

DG AGRI apdomā vairākus variantus par turpmāko lauksaimniecības politiku

Komisija (DG AGRI) apsver piecus variantus par turpmāko lauksaimniecības politikas reformu, kas tiks iekļauti ietekmes novērtējumā (ko paredzēts publicēt šovasar) un gaidāmajā ziņojuma par Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu un modernizēšanu (kas plānots novembrī). Politikas projektā ir vairāki varianti, kas atšķiras sākot ar esošo ES lauksaimniecības noteikumu saglabāšanu (1.variants) līdz pat daudz radikālam variantam (5.variants), koncentrējoties uz mazajiem īpašniekiem, videi draudzīgām saimniecībām un vietējo pārtiku.

 

2. varianta projekts ierosina pilnīgu liberalizāciju, KLP atbalsta atcelšanu un "globāli integrētus pārtikas tirgus", kas ir maz ticams, ņemot vērā lauksaimniecības nozares politisko nozīmi tādās valstīs kā FR, IE, DE, ES, IT, PL un Baltijas valstiīs. Visticamākais variants ir kaut kur starp 3.variantu (pāriet no platības maksājumiem uz lauku attīstības un riska pārvaldības instrumentiem) un 4. variantu (platību maksājumi kā līdzeklis, lai sasniegtu ekonomiskos un vides ieguvumus vienkāršākā veidā).

 

ES ilgtermiņa budžets (pēc 2020. gada) ir pamats jebkurām turpmākām KLP politikas izmaiņām. Komisijai ir jāiesniedz priekšlikumi par nākamo ES daudzgadu finanšu shēmu, ko gada beigās - iespējams, pēc Vācijas federālām vēlēšanām 24. septembrī. Budžeta priekšlikumu laiks varētu pat ievilkties vēl vairāk, ja Itālijas vispārējās vēlēšanas tiek uzsauktas rudenī (kas notiks ne vēlāk kā 2018. gada 23. maijā). Informācijas avoti saka, ka nākotnes finanšu plāns attieksies tikai uz 5 gadiem (kā paredzēts Līgumā) un nevis 7 gadiem (kā tas ir šobrīd), kā rezultātā budžeta nenoteiktības pēc Apvienotās Karalistes lēmumu atstāt bloku.

Sagaidāms, ka Komisija, piedāvās tiesību aktu priekšlikumus par turpmāko lauksaimniecības politiku, 2018.gada (sākumā).

 

Šodien, 2.februārī ir uzsāktas konsultācijas par kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu un modernizāciju (KLP). Kousnultācijas notiks līdz 2017.gada 2.maijam. Aptaujas anketa ietver nedaudz vairāk kā 30 jautājumus, kas iedalīti četrās daļās 1) lauksaimniecības, lauku apvidi un KLP šodien; 2) mērķi un pārvaldība; 3) lauksaimniecība, lauku teritorijas un nākotnes KLP; un 4) modernizācija un vienkāršošana. No šodienas aptaujas anketa ir pieejama angļu, vācu un franču valodā šajā saitē: http://ec.europa.eu/agriculture/consultations/cap-modernising/2017_lv

 

ES un Meksika vienojas paātrināt tirdzniecības sarunas: ES un Meksika rīkos tirdzniecības sarunas aprīļa sākumā (3.-7.aprīlī) Briselē un jūnijā (26-29) [Meksikā - vieta vēl jāapstiprina], aicinot paātrināt sarunas par atjauninātu spēkā esošo tirdzniecības paktu, par kuru abas puses vienojās 2000. gadā, šis lēmums pieņemts, lai paplašinātu piekļuvi lauksaimniecības produktiem.

"Netarifu barjeras" ir pamats, lai padziļinātu divpusējās sarunas: Vairākas netarifu barjeras traucē ES cūkgaļas un piena eksportam uz Meksiku, tikai nedaudzām dalībvalstīm ir atļauts eksportēt cūkgaļu, bet piena uzņēmēji saskaras ar apgrūtinošām administratīvām procedūrām. Nozares avoti saka, abas puses šobrīd ir procesā, lai nodrošinātu labāku tirgus piekļuvi Eiropas cūkgaļai pieaugošā tirgū (iedzīvotāju skaits vairāk nekā 122 miljoni). Pēc vairākām revīzijām 2014./2015., Meksikas varas iestādes deva zaļo gaismu gaļas uzņēmumiem no ES, DK, DE, IT un BE, kuri ir apstiprināti cūkgaļas eksportam uz Latīņamerikas valstīm. Citas apstiprināšanas procedūras šādās valstīs kā FR, NL un PL - tiek gatavotas.

 

Olu ražotāju un mājputnu nozares aicina pagarināt brīvās turēšanas atbrīvojumu

Olu un mājputnu gaļas nozares un mazumtirgotāji aicināja Komisiju atļaut ražotājiem turpināt pārdot savus produktus ar brīvās turēšanas etiķeti neskatoties uz 12 nedēļu iekštelpu ierobežojumu, kas ir pasākums, lai cīnītos ar putnu gripas uzliesmojumiem.

 

Eirodeputāti runā par zema riska pesticīdiem: EP deputāti 2. februārī plāno balsošanu par rezolūcijas projektu, mudinot Komisiju atļaut ātrāku bioloģisko zema riska pesticīdu apstiprināšanu, ar aicinājumu to noteikti apspriest un balsot plenārsēdē februāra vidū. Rezolūcijas projekts apgalvo, ka parasto pesticīdu izmantošana ir "aizvien strīdīgs jautājums sakarā ar riskiem, ka tie apdraud cilvēka veselību un vidi". "Bioloģiskie zema riska pesticīdi var būt dzīvotspējīga alternatīva tradicionālajiem augu aizsardzības līdzekļiem, gan konvencionālajiem, gan bioloģiskajiem lauksaimniekiem un veicināt ilgtspējīgāku lauksaimniecību", apgalvo rezolūcijas projekts.

 

Pētījums: birokrātija ir šķērslis saimniecību inovāciju plāniem

Saskaņā ar pētījumu, Eiropas inovācijas partnerība (EIP) - kas izveidota 2012. gadā, lai uzlabotu inovācijas saimniecības līmenī - ir plaši īstenota visās dalībvalstīs, var sniegt ievērojamu labumu, bet birokrātija ir galvenais šķērslis.

Pētījuma autori norāda, ka daži primārie ražotāji iespējams atturās no pieteikšanās gan avansa finansējuma trūkuma, gan EIP administratīvā sloga dēļ. Citi šķēršļi, kas kavē pieteikšanos: trūkst izpratnes par kopīgajām iespējām ar citiem ES finansējumu avotiem un nepieciešamība panākt lielāku koordināciju starp reģionālām, valsts un ES pārvaldes iestādēm. Autori piedāvā izmaiņas lauku attīstības noteikumos pieļaut avansa maksājumus, kas atvieglotu bažas par naudas plūsmu. Vienkāršāks pieteikšanās process varētu arī mudināt ieinteresētās puses uzsākt šādu pasākumu.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone