KLP aktualitātes (19/04/2017) (21/04/2017) (26/04/2017) (28/04/2017)

COPA-COGECA par KLP nākotni

Kopīgā pozīcijas dokumentā, kuru Copa-Cogeca prezidijs pieņēma 28. aprīlī, ES lielākais saimniecību lobijs Copa-Cogeca aicināja Komisiju palielināt budžeta piešķīrumu nākotnes Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), pēc 2020. gada daudzgadu finanšu shēmā - kas tiks iesniegts pēdējā ceturksnī gadā.

Jumta organizācija paziņoja, ka nepieciešams palielināt KLP finansējumu, "ņemot vērā ekonomiskās grūtības, ar kurām lauksaimnieki saskaras pēdējos gados un par papildu prasībām, kas viņiem ir bijis jāpilda". Brexit ietekme uz budžetu arī būtu jāņem vērā. Copa -Cogeca aicināja nodrošināt spēcīgu, kopēju un adekvāti finansētu politiku, ar kopīgiem noteikumiem un finansējumu, tomēr saimniecību lobijs norādīja, ka ir pret jebkādu lauksaimniecības noteikumu renacionalizāciju, un saimniecību maksājumu griestu noteikšana un pakāpenisks samazinājums ir nepieņemams.

 

COPA-COGECA: lauksaimniekiem nav jācieš no Lielbritānijas lēmumu atstāt ES

Copa-Cogeca paziņoja: lauksaimnieki nedrīkst maksāt cenu par vienas dalībvalsts politisko lēmumu atstāt ES, bet jebkuriem traucējumiem Eiropas lauksaimniecības tirgos un tirdzniecībā sakarā ar AK izstāšanos no bloka ir jābūt samazinātiem. Sākotnējā ziņojumā, kurā analizē Brexit ietekmi uz Eiropas lauksaimniekiem un kooperatīviem, lobētāji teica, ka visticamāk, nozares, kas cietīs, būs - liellopu gaļa, piens, augstas kvalitātes ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (vīns / siers) un augļi un dārzeņi, bet graudi, augu eļļas (izņemot olīveļļu) un olas, visticamāk, būs zem liela spiediena.

151-lapu ziņojums, kuru laida klajā 28.aprīlī, sniedz pārskatu par iespējamo ietekmi uz politiku (KLP, lauku attīstības, klimata pārmaiņu un tirdzniecības) un precēm (piens, liellopu gaļa, graudaugi, olīveļļa, dārzkopību un mežsaimniecību). Ziņojuma autori atzīmē, ka lauksaimniecības preču tirdzniecību starp AK un ES 27 ir koncentrēta sešās valstīs (IE, DE, FR, ES, BE un NL), norādot uz "dziļu integrāciju starp šīm ekonomikām" un  izgrūsto preču potenciālo ietekmi kuras vairs nevar absorbēt Apvienotā Karaliste.

 

Hogans sola "atvert durvis ES agrobiznesam" misijā uz Kanādu

Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans apņēmies izcelt radušās neskaidrības saistībā ar ES un Kanādas divpusējās tirdzniecības vienošanās īstenošanu (piena produktu klasifikācija, īpaši siers un vīns/ stiprie alkoholiskie dzērieni) un "atvērt durvis" augstas kvalitātes Eiropas produktiem diplomātiskās ofensīvas laikā Kanādā no 30.aprīļa līdz 3. maijam.

 

KLP konsultācijās ir 175 000+ atbildes

Komisija ir saņēmusi vairāk nekā 175 000 atbildes sabiedriskajā apspriešanā par KLP modernizēšanu un vienkāršošanu kopš aptaujas sākuma 2.februārī, kā arī apmēram 600 atsevišķus dokumentus par pārtikas un lauksaimniecības nākotni no ieinteresētajām personām un NVO. Aptaujas anketa internetā ir atvērta līdz 2. maijam un tiek prognozēts, ka aizpildīto aptaujas anketu skaits varētu pārsniegt 200 000.

 

COPA-COGECA: "Nekādu likumīgu iemeslu nav", lai atkārtoti neautorizētu glifosātu uz 15 gadiem

Nav "nekādu likumīgu iemeslu", lai atkārtoti nedotu atļauju izmantot aktīvo vielu glifosātu vēl uz 15 gadiem, ES lielākais saimniecību lobijs Copa-Cogeca norādīja savā vēstulē Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Šajā 25. aprīļa vēstulē prezidenti Martin Merrild (Copa) un Thomas Magnusons (COGECA) uzsvaru lika uz "zinātni balstītu lēmumu pieņemšanas procesu ES" pēc tam, kad galvenās Eiropas aģentūras.deva pozitīvus zinātniskus atzinumus. Copa-Cogeca atgādināja, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (ECHA) zinātniskos novērtējumus par to, ka  "glifosātu nevar uzskatīt būt kancerogēnu". "Tāpēc, ka nav bažas par drošību attiecībā uz glifosātu izmantošana augkopībā ".

 

Igaunijas prezidentūras programmas galvenais jautājums: nākotnes KLP struktūra pēc 2020. g.

Igaunijas prezidentūras laikā (2017.g. 1.jūlijs - 31. decembris) ir plānots būtiskas sarunas par nākotnes Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada, kad tā pārņems vadības grožus no Maltas ša gada 1. jūlijā (līdz 31.decembrim). Prezidentūra sāksies ar augsta līmeņa konferenci š.g. 7.jūlijā un savukārt līdz gada beigām *vēlu novembrī) ir plānots Paziņojums par nākotnes lauksaimniecības politiku. Tiesību aktu priekšlikumi varētu sekot 2018. gadā sākumā. KLP vienkāršošana un modernizācija izskatās, ka ir darba kārtībā neoficiālajā Padomes sanāksmē Tallinā septembra sākumā (3.-5.sept.). Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes pagaidām tiek plānotas: 17.-18. jūlijā, 3.-5. septembrī (Neformālā padome Tallinā), 9.-10. oktobrī (Luksemburgā), 6.-7. novembrī un 11.-12.decembrī. Prezidentūra arī rīkos augsta līmeņa konferenci par zemes augsni ilgtspējīgai pārtikas ražošanai un ekosistēmu pakalpojumiem oktobra sākumā (4.-6.okt.), bet Tallina ir gatava vadīt diskusijas par tiesību aktiem saistībā ar pārtikas piegādes ķēdi un negodīgas tirdzniecības prakses novēršanu, kas ir gaidāma oktobrī / novembrī.

 

DG AGRI saņēmis vairāk nekā 200 veicināšanas projektu priekšlikumus

Komisija (DG AGRI) ir saņēmusi vairāk nekā 200 priekšlikumus par ES finansētām programmām, kas paredzētas, lai veicinātu lauksaimniecības produktus iekšējā tirgū un trešajās valstīs, aicinājums iesniegt priekšlikumus bija janvārā vidū, ES budžets, kas atvēlēts veicināšanas politikai ir palielināts līdz 133 miljoniiem EUR 2017.gadā, salīdzinot ar 111 milj.EUR 2016.gadā.

 

Saimniecību grupu koalīcija aicina Komisiju izveidot risku pārvaldības fondu

sešu saimniecību grupu koalīcija no jaunajām dalībvalstīm ir aicinājusi Komisiju izveidot riska pārvaldības fondu, lai risinātu pēkšņu produktu cenu kritumu un dabas katastrofas, kā arī ieviest tiešo maksājumu sistēmu, kas nodrošinātu "godīgas konkurences apstākļus" un "novērst atbalsta atšķirības starp lauksaimniekiem". Kopīgā deklarācijā, kuru parakstīja lauksaimniecības kameru un organizāciju pārstāvji sanāksmē Bratislavā marta beigās, līdzīgi domājošo grupas no SK, CZ, PL, HR, LT un EE uzsvēra, ka "riska pārvaldības pasākumiem ir jābūt elastīgam un ātri pieejamiem" un finansētiem no ES budžeta, KLP aploksnes un lauksaimnieku privātā ieguldījuma.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone