KLP aktualitātes (07/04/2017) (12/04/2017)

ES izpildvara plāno 1.38% samazinājumu 2017. gada tiešajam atbalstam, lai finansētu lauksaimniecības krīzes rezervi

Saskaņā ar ES izpildvaras plānu par tā saukto "finanšu disciplīnu",  kas pieņemts 31. martā (ikgadējs pasākums, kas nodrošina krīzes rezervi 459,5 miljoni EUR (pašreizējās cenās)), Eiropas lauksaimnieku tiešos maksājumus par 2017.gadu (t.i. 2018. g. finanšu gads) plāno pakļaut 1,38% samazinājumam. Plāns attiecas uz lauksaimnieku iesniegumiem par 2017.gada tiešajiem maksājumiem (iesniegumi kurus iesniedz maijā) un tas ietekmēs visus lauksaimniekus, kuru tiešie maksājumi pārsniedz EUR 2 000, izņemot Horvātijas lauksaimniekus (kur ES maksājumi joprojām tiek pakāpeniski palielināti).

Eiropas Parlamenta deputātiem un Padomei ir jāpieņem "finanšu disciplīnas" priekšlikums līdz 30. jūnijam, vai arī Komisijai ir tiesības noteikt korekcijas likmi. Galīgais korekcijas likmes aprēķins būs atkarīgs no "grozījumu vēstules" 2018. budžeta projektam (kura tiks Komisijai iesniegta oktobra vidū), kas pielāgos iespējamās izdevumu prasības un aprēķinātos ieņēmumus no sodiem. Padome formāli pieņems korekcijas likmi līdz 1.decembrim.

 

Vides deputāti lūdz samazināt uz pusi pārtikas atkritumus līdz 2030. gadam

Vides deputāti aicināja Komisiju atcelt pašreizējos ierobežojumus, kas kavē pārtikas ziedojumus, lai risinātu pārtikas atkritumu jautājumu un precizētu definīcijas "ieteicams līdz" un "izlietot līdz" marķējumu, kas mēdz maldināt patērētājus. Savā ziņojumā, kas pieņemts vienbalsīgi 11. aprīlī, deputāti ierosināja vairākus pasākumus, lai uz pusi samazinātu ES pārtikas atkritumus, līdz 2030. gadam - kas ir aprēķināts aptuveni 88 miljonu tonnu, jeb 173 kg uz vienu iedzīvotāju gadā.

Visvairāk pārtikas atkritumu ir reģistrēti Nīderlandē (541 kg uz vienu iedzīvotāju) un Beļģijā (345 kg), mazākais daudzums atkritumu Maltā un Rumānijā (76 kg) un Slovēnijā (72 kg). Ziņojums ir pirms balsošanas nākamajā mēneī plenārsesijā Strasbūrā (15.-18. maijā).

 

EFSA ziņojums par pesticīdu atliekvielām pārtikā

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, kurus publicējusi ES pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) - Eiropas Savienībā pārtika lielākoties ir joprojām bez pesticīdu atliekvielām vai arī ir atliekvielas, kas ir atbilstoši tiesību aktos noteiktajiem limitiem. Analīzes ziņojums par 84 341 paraugiem, kas analizēti uz 774 pesticīdiem.

Novērtējumā par pesticīdu atliekvielām pārtikā ir atklāts, ka vairāk nekā 97% no pārtikas paraugiem, kas savākti Eiropas Savienībā 2015. gadā bija likuma robežās, un nedaudz vairāk nekā 53%, bez izmērāmām atliekvielām. Gandrīz 44% saturēja atliekvielas, kas nepārsniedz juridiskos ierobežojumus. Lielākā daļa paraugu (gandrīz 70%), bija no ES dalībvalstīm, Islandes un Norvēģijas, savukārt 25,8% bija produkti, kas importēti no trešajām valstīm. Aptuveni 99.3% bioloģiskās pārtikas bija brīvas no atliekvielām vai likumu robežās.



Vairāk nekā 48 tūkst. ES lauksaimnieku piešķirts atbalsts saskaņā ar piena apjoma samazināšanas shēmu

Saskaņā ar galīgajiem 6 aprīlī publicētajiem Komisijas skaitļiem vairāk nekā 48 200 lauksaimniekiem no 27 dalībvalstīm (visām, izņemot Grieķiju) tika piemērots ES atbalsts, kuri brīvprātīgi piekrita samazināt savu piena produkciju kopā par gandrīz 861 000 tonnām laika posmā no 2016 oktobra līdz 2017. gada janvārim.

Augsta dalība brīvprātīgajā samazināšanas shēmā bija  no galvenajiem piena ražotāju valstīm, piemēram, no tādām valstīm kā DE, FR, UK, NL, PL un IE. Visvairāk lauksaimnieku atbalsta shēmā piedalījās no Francijas (12738), Vācijas (9427), Īrijas (3889), Polijas (3512), Austrijas (3341) un Nīderlandes ( 3279).

Vairāk informācijas par dalībvalstu lauksaimnieku dalību piena apjoma samazināšanas shēmā var skatīt (Agra Facts nr.30-17).

 

Polija piedāvā nelielu daudzumu sausā vājpiena pulvera intervencē

Polija piedāvāja tikai nedaudz vairāk par 470 tonnām sausā vājpiena pulvera valsts intervencei nedēļā no 27. marta līdz 2 aprīlim, pirmo reizi valsts piedāvāja produktu intervencei kopš Vācija pagājušā izmantoja šo pasākumu 2016.gada septembra vidū. DG AGRI amatpersonas teica, ka šāds lēmums, kad PL piedāvā nelielus daudzumus intervencei  "nav pārsteigums", tā kā tirgus "joprojām ir neskaidrs, jo lauksaimnieki atrodas piena pārstrādes perioda augstākajā punktā Eiropā, kurs virsotnes maksimums sasniegts maijā.

 

Neliela piena cenas samazināšanās

2017.g.februārī ES vidējā piena iepirkuma cena nedaudz samazinājās līdz 33.3 centi/ kg (-0.3%) pēc tam, kad cena secīgi bija palielinājusies kopš 2016.gada augusta, un paredzams, ka cenas š.g.martā būs pieaugušas par 0,3%. Pašreizējā cena ir par 13% lielāka nekā 2016.gada februārī un 2,1% zemāka nekā vidēji pēdējo 5 gadu laikā.

 

ES un Norvēģija pabeidz divpusējo tirdzniecības nolīgumu

ES un Norvēģija panāca vienošanos, lai uzlabotu lauksaimniecības produktu divpusējo tirdzniecību (6. aprīlī), nostiprinot ceļu Eiropas ražotājiem, lai paplašinātu tirgus iespējas uz 8. lielāko lauksaimniecības produktu eksporta tirgu.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone