Ātrās saites

Ko Eiropas Komisija ierosina ES nākotnes budžetā lauksaimniekiem?

Šā gada 29.jūnijā Eiropas Komisija publicēja savu Paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par „Eiropas budžetu 2020”.

Šajā paziņojumā Eiropas Komisija pauž savus priekšlikumus par ES budžetu laika periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam. Dokumentā ir pausts arī viedoklis par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).

Ko tad lauksaimniekiem sola šis dokuments?

Eiropas Komisija ierosina tādu KLP finansējumu, lai pilnīgāk ņemtu vērā Eiropas 2020 stratēģiju un vienlaikus nodrošinātu stabilus ieņēmumus Eiropas lauksaimniekiem. Kā dokumentā ir uzsvērts, Eiropas Komisijas priekšlikumi ir sagatavoti tā, lai radītu taisnīgāku un objektīvāku atbalsta sistēmu visā Eiropas Savienībā, kas saistītu lauksaimniecību un vides politiku ilgtspējīgas lauku vides pārvaldībā un nodrošinātu to, ka lauksaimniecība turpina veicināt dzīvotspējīgu lauku ekonomiku.

2 pīlāru pamata princips kopējā lauksaimniecības politikā tiks saglabāts, tas nozīmē, arī turpmāk KLP tiks iedalīta 2 pīlāros, tas ir:

  • 1 pīlārs – tiešie maksājumi un tirgus instrumenti,
  • 2.pīlārs – lauku attīstība.

Eiropas Komisija ierosina laika periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam piešķirt 281.8 miljardus EUR - KLP 1.pīlāram un 89,9 miljardu EUR – lauku attīstībai (KLP 2.pīlāram). Papildus šo finansējumu varētu papildināt ar 15.2 miljardiem EUR (tas ir, 4,5 miljardu EUR – pētījumiem, inovācijai pārtikas nodrošinājumam, bio-ekonomikai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai; 2,2 miljardu EUR – pārtikas drošībai; 2,5 miljardu EUR – pārtikas atbalstam vistrūcīgākajām personām; 3,5 miljardu EUR – jaunai rezervei krīzēm lauksaimniecībā; līdz 2,5 miljardiem – Eiropas Globalizācijas fondā).

Eiropas Komisija šajā dokumentā ierosina nodrošināt vienlīdzīgāku tiešo maksājumu sadalījumu, vienlaikus ņemot vērā atšķirības, kas joprojām pastāv darba samaksas līmenī un izejvielu izmaksās, un norāda, ka tiešo maksājumu līmenis par hektāru tiks pielāgots pakāpeniski.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem tiešo maksājumu līmeņa pielāgošana notiks šādā veidā: visas dalībvalstis, kurām tiešie maksājumi ir zemāki par 90% no vidējā līmeņa dotajā periodā pietuvināsies 1/3 no tās starpības ko veido šo dalībvalstu pašreizējais līmenis un šis līmenis. Šo maksājumu pietuvināšanos finansēs tās dalībvalstis, kurām maksājumu līmenis ir virs ES vidējā līmeņa.

Šobrīd ir grūti izvērtēt, kā tieši Eiropas Komisija ir ieplānojusi tiešo maksājumu izlīdzināšanu, jo ir rūpīgi jāvērtē, ko paredz šis dokumenta teksts, un doto tekstu var dažādi interpretēt. Ja pievērš uzmanību vārdiem „tiešo maksājumu līmenis par hektāru tiks pielāgots pakāpeniski” tad varam pieņemt, ka tiešo maksājumu līmenis par 1 ha Latvijā varētu pakāpeniski palielināties, un atbilstoši dokumentā dotajam tekstam, tas varētu pietuvināties ES vidējam līmenim, ņemot vērā Eiropas Komisijas piedāvāto scenāriju. Tas, piemēram, varētu notikt šādi: katru gadu tiešo maksājumu līmenis tiek palielināts par 1/3 no starpības, kas ir starp Latvijas tiešo maksājumu līmeni un 90 % no ES vidējā.

Tomēr jāuzsver, ka iepriekš aprēķinātie tiešo maksājumu lielumi ir ļoti provizoriski un tie ir aprēķināti, ņemot vērā tikai vienu Latvijai labvēlīgāku šī dokumenta teksta interpretāciju un pieņēmumus. Jau šobrīd publiskajā telpā izskanējušie viedokļi norāda uz atšķirīgu Eiropas Komisijas priekšlikumu interpretāciju. Katru vārdu Eiropas Komisijas priekšlikumos dalībvalstis var uztvert un skaidrot atšķirīgi, ar vēlmi tos skaidrot sev labvēlīgi. Piemēram, tos pašus vārdus „tiešo maksājumu līmenis par hektāru tiks pielāgots pakāpeniski” var interpretēt atšķirīgi, tās dalībvalstis, kurām tiešo maksājumu līmenis ir virs ES vidējā līmeņa, būs ieinteresētas, lai tiešo maksājumu pielāgošanas ātrums ir lēnāks, jo viņām taču būs jāfinansē pakāpenisks tiešo maksājumu palielinājums tām dalībvalstīm, kurām tiešo maksājumu līmenis ir zem 90% no ES vidējā līmeņa.

Tāpēc ir ļoti svarīgi jau tagad sākt diskusijas un rūpīgi sekot, kā šie dokumentā svarīgie vārdi tiek skaidroti un ko sīkāk skaidros tālāk izrietošie Eiropas Savienības dokumenti un aprēķini. Mums visiem rūpīgi jāseko - vai šo dokumentu interpretācija ir labvēlīga Latvijai un atkarībā no situācijas attiecīgi jāreaģē.

Informāciju sagatavojusi: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone

Pievienotie faili lejuplādēšanai

Pievienoto failu un satura autortiesības pieder to oriģinālajiem īpašniekiem. Veicot šīs informācijas vai failu pārpublicēšanu, ir nepieciešama obligāta atsauce uz to oriģinālo autoru!

# Fails Faila izmērs
1 68 KB