KLP aktualitātes (17/05/2017) (19/05/2017) (23/05/2017)

Neformālā Lauksaimniecības padome: ūdens pārvaldība un klimata pārmaiņas galvenie jautājumi KLP pēc 2020. gada

ES lauksaimniecības ministri pulcējās Valetā neformālajā Padomē (21.-23. maijā), kur darba kārtībā bija pētniecība un inovācijas ūdens resursu un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā.

 

Lauksaimniecības ministri aicināja paredzēt tādu nākotnes KLP, padarītu elastīgāku lauksaimniecības nozari, kas spētu risināt klimata pārmaiņu un ūdens trūkuma problēmas, ieskaitot sarežģītākus riska pārvaldības instrumentus (piemēram, apdrošināšanas shēmas). Viņi arī atbalstīja nepieciešamību, nodrošināt spēcīga ūdens pārvaldības sistēmu integrējot visus lietotājus, ne tikai lauksaimniecības nozares lietotājus. Pētniecība un inovācijas ūdens apsaimniekošanas jomā ir galvenais elements, kamēr Vidusjūras sala bija arī ieinteresēta veicināt debates par "novatoriskiem risinājumiem, lai panāktu lielāku ražu vienā pilienā".

 

Savukārt Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans no savas puses  teica, ka 2,2 miljardi EUR bija pieejami saskaņā ar lauku attīstības programmām ūdens efektivitātei un apūdeņošana. Viņš apsveica apvienotās AGRI / ENVI "darba grupas darbu par ūdeni", kas cenšas, risināt "sasāpējušo jautājumu par ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanu lauksaimniecībā". Hogans uzsvēra finanšu sektora lomu, atsaucoties uz Eiropas Lauksaimniecības fondu Stratēģiskām Investīcijām (EFSI 2.0), kas ļauj valstu un reģionālajām iestādēm piesaistīt esošos instrumentus ūdens aizsardzībai.

Pirmajā sesijas daļā, CEJA prezidents Alan Jagoe - kurš pārstāvēja jaunos lauksaimniekus - aicināja paredzēt lielāku ieguldījumu metodēm, piemēram, gudrai lauksaimniecības pārvaldībai un precīzai

lauksaimniecībai, savukārt COGECA prezidents Tomass Magnusson teica, ka "ir jāievieš pareizas politikas, lai nodrošinātu, ka tās atbilst ES klimata mērķiem līdzsvarotā veidā, neradot risku pārtikas ražošanai".

 

Viedokļu apmaiņas laikā - delegācijām tika dotas trīs minūtes, lai paustu savu viedokli.

Īrija uzsvēra: nepieciešamību dalīties ar "labākās prakses" rezultātiem par precīzo lauksaimniecību, lai izvairītos no pētniecības iniciatīvu dublēšanos. Pietiekami finansēts 2.pīlārs ir galvenais instruments, lai cīnītos ar "neparedzētiem klimata izaicinājumiem”.

Latvija: atbalstīja Īrijas viedokli, uzsverot arī nepieciešamību plašāk sadarboties makro-reģionālos pētniecības projektos.

Luksemburga: uzsvēra, tā kā lauksaimniecības nozari visvairāk ietekmē klimata izmaiņas, tad lauksaimniekiem ir jākompensē tirgus nepastāvība, kas radusies laika apstākļu izmaiņu rezultātā.

Vācijas delegācija arī uzsvēra, ka ir jānodrošina "spēcīgs" 2.pīlārs, individuāli pielāgotas privātās apdrošināšanas shēmas un (brīvprātīgi) kopfondi, lai risināt cenu svārstīgumu.

Nīderlande: uzsvēra, ka lauksaimniekiem ir jāuzņemas lielāka atbildība, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas ", līdzīgi kā citiem uzņēmējiem". Bija labvēlīgi noskaņota valsts par riska pārvaldības instrumentu modernizāciju 2.pīlāra ietvaros, mudinot politikas veidotājus, pāriet uz "klimata-viedo" lauksaimniecību par laika posmā pēc 2020. gada.

Zviedrijas viedoklī atbalsojās Nīderlandes ideja, liekot lielāku uzsvaru uz pētniecību un izstrādi un mērķtiecīgāku pieeju, lai sasniegtu vides aizsardzības mērķus (saskaņā ar lauku attīstību). Privātās investīcijas un labvēlīgi aizdevumi lauksaimniekiem ir būtiski.

 

Komisija gatavojas balsot par kritērijiem attiecībā uz endokrīnās sistēmas bojātājvielām

Pēc indikatīva balsojuma 17./18.maijā Komisija cer Pastāvīgās komitejas ārkārtas sanāksmē 30. maijā nodrošināt kvalificētu balsu vairākumu par labu kritēriju projektam, lai noteiktu endokrīnās sistēmas bojātājvielas.

Piecpadsmit valstīs BG, DE, IE, HR, IT, PT, RO, FI, AT, LU, MT, NL, SI, ES un EE atbalsta projektu, bet DK, SE un CZ joprojām izrāda pretestību. Pārējie delegācijas UK, SK, PL, HU, LT, LV, CY, EL un BE teica, ka tās atturēsies 30. maijā, bet Francija atturējās norādīt iespējamo balsojumu.

 

ES izpildvaras gatavo pārtikas ķēdes likumu

ES izpildvara gatavo plānu, lai uzlabotu pārtikas piegādes ķēdes darbību, Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans informēja lauksaimniecības ES deputātus.

Saskaņā ar 2016.g. novembra īpašās darba grupas (par lauksaimniecības tirgiem) rekomendācijām Komisija veic turpmākos soļus, lai risinātu tirgus caurskatāmību, negodīgu tirdzniecības praksi un veicinātu ražotāju sadarbību. "Galvenais jautājums pārtikas ķēdē ir nodrošināt godīgu attieksmi pret ražotājiem  ... lai nodrošinātu dzīvotspēju un izdzīvošanu mūsu primārajiem ražotājiem, bez kuriem nevarēs pastāvēt lauksaimniecības nozare". Kā informācijas avoti liecina, Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts uzstāj uz 39. pantu (pietiekami augstu dzīves līmeni ražotājiem un saprātīgas cenas patērētājiem) kā galveno pamatojumu turpmākai politikai.

 

9.tenderī noraidītas sausā vājpiena pulvera cenas

Lauksaimniecības tirgos kopīgās organizācijas komitejā (18.maijā) dalībvalstis vienbalsīgi noraidīja Polijas piedāvājumu, lai pārdotu  sausā vājpiena pulveri no valsts intervences, un kā DG AGRI amatpersonas uzsvēra, cenas neatbilda dominējošai tirgus cenai (kas ir tikai nedaudz vairāk kā € 180/100 kg, salīdzinot ar € 175,8/ 100 kg).

 

ES lauksaimniecības un pārtikas eksports sit rekordus

Saskaņā ar jaunākajiem DG AGRI  (18. maijā) publicētajiem skaitļiem ES lauksaimniecības pārtikas produktu ikmēneša eksporta vērtība 2017. gada martā sasniedza rekordaugstu vērtību gandrīz 12.7 miljardu EUR, kas ir par 1.31 miljardu EUR (+ 11,3%) vairāk nekā 2016. gada martā un ir augstākā ikmēneša eksporta vērtība, kas ir novērota pēdējo piecu gadu laikā. Lielākais mēneša eksporta vērtības pieaugums (2017.g. marts salīdzinājumā ar 2016.g.martu) ir reģistrēts: ASV (+ 199 miljoni EUR), Japānā (+ 112 milj. EUR), Krievijā (+ 98 milj. EUR) un Šveicē (+ 82 milj. EUR), un citi lielākie pieaugumi ir Korejā, Honkongā, Norvēģijā un Turcijā.

 

ES izpildvara ir gatava likt galdā glifosātu atjaunošanu 10 gadiem

ES Veselības galvenais Vytenis Andriukaitis informēja, ka ES izpildvara ir gatava atsākt sarunas ar dalībvalstīm par iespējamo aktīvās vielas glifosāta atjaunošanu 10 gadiem un ne 15.

Tomēr, kā informācijas avoti norāda, komisārs Fils Hogans (lauksaimniecība), Miguel Arias Cañete (Klimata pasākumi) un Cecilia Malmström (Tirdzniecība) iestājas par aktīvās vielas pagarināšanu uz 15 gadiem, bet savukārt komsiāri Elżbieta Bieńkowska (Iekšējais tirgus) un Karmenu Vella (Vide) vēlas redzēt šīs vielas atjaunošanu uz ierobežotu laiku, kas ir mazāks nekā 10 gadi, norādot uz vielas toksicitāti un bažām par vides un ūdens piesarņojumu.

 

EP uzstāj: līdz 2030. gadam pārtikas atkritumi jāsamazina uz pusi

EP deputāti aicināja Komisiju pacelt pastāvošos ierobežojumus, kas kavē pārtikas ziedojumus, lai novērstu pārtikas atkritumus un precizēt definīcijas "ieteicams līdz" un "izlietot līdz" marķējumu, kas mēdz maldināt patērētājus. Balsošanā par neleģislatīvu rezolūcija (16. maijā): PAR 623 balsis, PRET 33 balsis, 20 atturējās, Parlaments pieprasa vairākus pasākumus, līdz 2030. gadam uz pusi samazināt ES pārtikas atkritumus - aptuveni 88 miljoniem tonnu, jeb 173kg uz vienu iedzīvotāju gadā. Līdz 2025. gadam valstīm jāsasniedz mērķis - par 30%, samazināt pārtikas atkritumus.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone