LOSP aicina izmantot sezonas laukstrādnieku programmas priekšrocības

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) 2014.gadā ierosināja izveidot atvieglotu programmu sezonas laukstrādnieku nodarbināšanai. Dārzkopības nozarē programma jau ceturto gadu efektīvi darbojas. Līdz 2016.gada 30.novembrim iesaistīto sezonas laukstrādnieku skaits ir sasniedzis 2733 cilvēku.

 

Kā jau tika prognozēts, vislielākais sezonas laukstrādnieku programmas dalībnieku skaits ir jūlijā, augustā un septembrī. Tas ir saistīts ar veicamo darbu sezonalitāti. Vēlais, aukstais, neprognozējamais pavasaris rada pamatotas bažas, ka dārzkopības produkcijas ražas novākšanai nebūs nepieciešamas tik daudz darba rokas, līdz ar to programmā iesaistīto personu skaits varētu sarukt.

Māra Rudzāte, LOSP valdes locekle, Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja: “Ņemot vērā, ka 2017. gada pavasara sala bojājumi ir skāruši visus Eiropas augļkopjus, arī Latvijas augļu un ogu dārzi ir smagi cietuši. Aprīļa pirmajā pusē gaisa temperatūra uzkāpa līdz +18C un tad uznāca sals, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmēja augļkokus. Tad vēl maija salnas, kas praktiski bija sals (naktī uz 1.maiju pat līdz -11C). Maija beigās jau bija skaidri redzami patiesie zaudējumi. Ābeles un bumbieres noziedēja, bet augļi ir aizmetušies tikai daļēji, un ir bažas vai tie arī nesāks birt nost, jo pirms ziedēšanas lielā sala iespaidā tie var būt neattīstījušies. Skābie un saldie ķirši, plūmes, avenes, upenes, krūmmellenes (zudumi līdz pat 70%) ir ļoti cietušas, ir pat nosaluši krūmi un ķiršu koku zari. Līdz ar ko asociācijas biedru vidējie zaudējumi, ražas zudumi atkarībā no kultūras mērāmi robežās no 30% jāņogām, līdz pat 90% ķiršiem, plūmēm.”

Jānis Bērziņš, biedrības “Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs:Saistībā ar auksto pavasari lauka dārzeņiem sezona kavējas par 2 -3 nedēļām. Praktiski nebūs agrās ražas tādām kultūrām, kā redīsi, skābenes, spināti – kas ir darbietilpīgas kultūras un prasa roku darbu. Jūnija sākums rada nopietnas bažas par siltumprasīgo kultūru ražu apjomu – tie ir gurķi, kabači, patisoni. Līdz ar to vasaras sākumā lauka dārzeņu audzēšanā, kad varētu izmantot sezonas strādniekus, darba būs daudz mazāk.  Rudens darbiem, ražas novākšanai sezonas strādnieku programma būs ļoti noderīga. Sezonas laukstrādnieku programma ir ļoti nozīmīga, bet, tā kā dārzkopība ir atkarīga no laika apstākļiem, tad plānotie darba apjomi nevar sakrist ar programmā paredzētajām vai plānotajām lauka darbu vajadzībām. Aicinām dārzkopjus iepazīties ar atvieglotajiem nosacījumiem un iesaistīties programmā, lai varētu nodarbināt cilvēkus lauku apvidos un veicināt vietējo attīstību.

Pamatojoties uz aprakstītajām problēmām, vienlaikus aicināsim atbildīgās institūcijas rēķināties ar iespējamo sezonas laukstrādnieku skaita samazināšanos, savukārt saimniecības aicinām izvērtēt visus ieguvumus, ko piedāvā “Sezonas laukstrādnieku” programma un pēc iespējas vairāk izmantot šo nodarbināšanas atviegloto sistēmu.

Lūgsim Finanšu ministriju turpināt šo programmu, kas dārzkopības nozarē ir ļoti nozīmīga, neskatoties uz apstākļiem, kas izveidojušies klimata izmaiņu ietekmē.

Vairāk informācijas ir LAD mājas lapā: http://www.lad.gov.lv/lv/atbalsta-veidi/noderigi/sezonas-stradnieki/

 

Atgādinām, ka:

1) Nodokļa likme, kuru piemēro sezonas laukstrādnieka ienākumam, ir 15%.

2) Vienā dienā persona kā sezonas laukstrādnieks var tikt nodarbināta tikai pie viena ienākuma izmaksātāja.

3) Sezonas laukstrādniekus drīkst nodarbināt no 1. aprīļa līdz 30. novembrim.

4) Kopumā sezonas laikā viena persona kā sezonas laukstrādnieks drīkst būt nodarbināta ne vairāk kā 65 dienas.

5) Sezonas laikā kā sezonas laukstrādnieka ienākumu viena persona drīkst saņemt ne vairāk kā 3000 eiro.

6) Sezonas laukstrādnieku drīkst nodarbināt: augļu koku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā.

7) Ienākuma izmaksātājs pirms darba uzsākšanas reģistrē sezonas laukstrādnieku Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā, kurā katras dienas beigās norāda katram strādniekam aprēķināto atlīdzību.

8) Reizi mēnesī – piecu darbdienu laikā pēc ienākuma gūšanas mēneša pēdējās dienas laukstrādnieku nodarbinātājs apstiprina un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par lauksaimniecības sezonas darbos nodarbinātajām personām, aprēķināto ienākuma nodokli, kā arī tā sadalījumu pa budžetiem.

9) Saimniecībai kārtējā gadā ir jāpiesaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības vienotam platību maksājumam un vienotā platību maksājumu pieteikumā ir jābūt norādītam vismaz vienam kultūrauga kodam, kas ir minēts MK noteikumu Nr. 166 pielikumā.

 

Informāciju sagatavoja: Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste un LOSP Dārzkopības grupas koordinatore Sarmīte Babāne