KLP aktualitātes (16/06/2017) (21/06/2017) (23/06/2017)

Maltas prezidentūra mēģinās panākt vienošanos par bioloģiskās lauksaimniecības reformu līdz 30. jūnijam

Lai izietu no strupceļu un panāktu vienošanos līdz 30. jūnijam, Maltas prezidentūra nolēma divus sarežģītākos elementus par bioloģiskās lauksaimniecības reformu nolikt uz vēlāku posmu (par neatļautām vielām un siltumnīcām, izmantojot norobežotas dobes). Pēdējais kompromisa varianta teksts, kas tika izplatīts starp delegācijām (22. jūnijā) ir  216 lappušu projekts (ieskaitot pielikumus), kas ir pielāgots, lai atspoguļotu ES lauksaimniecības komisāra Fila Hogana priekšlikumus, kas tika izteikti Padomē Luksemburgā 12. jūnijā.

 

Jautājumā par neatļautām atliekvielām ES izpildvara četrus gadus pēc jaunās regulas stāšanās spēkā sagatavotu ziņojumu, kurā "varētu būt likumdošanas priekšlikumi, lai nodrošinātu turpmāku saskaņošanu". Tajā pašā laikā 20b panta 9. punkts ir grozīts, paredzot, ka dalībvalstis "var" veikt atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no neatļautu produktu un vielu netīšas klātbūtnes bioloģiskajā lauksaimniecībā, un 20.b panta 10. punkta formulējums ir grozīts, nosakot, ka Komisijai "ir jāpieņem" īstenošanas akts, kurā ir fiksēti kopīgi noteikumi, precizējot šādu vielu atklāšanas un novērtēšanas metodoloģiju.

Saistībā ar sarežģīto jautājumu par atkāpēm no augsnes ražošanas (īpaši svarīga Ziemeļvalstīm), kompromisa tekstā ir paredzēts izņēmums, kas ļauj audzēt norobežotās dobēs, "kas ir ierobežots laikā un ārējās platībās ... , kas sertificētas kā bioloģiskas līdz 2017. gada 17. jūlijam". Šādu platību pagarināšana nebūs iespējama, saskaņā ar projekta tekstu. Prezidentūras valsts ir ierosinājusi pakāpenisku desmit gadu pārtraukšanas (phasing-out) periodu, kā arī Komisijas ziņojumu, lai izpētītu padziļināti ražošanu siltumnīcās un tās atbilstību  bioloģiskās ražošanas pamatprincipiem. Vajadzības gadījumā ES izpildvarai vajadzētu sagatavot likumdošanas priekšlikumus par norobežotu dobju izmantošanu bioloģiskajā lauksaimniecībā. Ir ieviestas vairākas citas tehniskās izmaiņas par sēklām, datu bāzēm/ izņēmumiem, pārtiku bērniem un par ne-bioloģiskās lauksaimniecības sastāvdaļām pārstrādātos bioloģiskajos pārtikas produktos.

 

Daudzgadu finanšu ietvars pēc 2020 tiek plānots 2018. gada vasarā

20. jūnijā Vispārējo lietu padomē ES budžeta komisārs Günther Oettinger informēja, ka ES izpildvaras mērķis ir š.g. vasarā iesniegt izskatīšanai priekšlikumu par daudzgadu finanšu ietvaru pēc 2020. gada. Komisārs pastāstīja, ka 2018.gada vasarā sagatavotie priekšlikumi par nākamo finanšu ietvaru dos iespēju trīs ES institūcijām panākt vienošanos līdz 2019. gada pavasarim (tas ir, pirms maijā plānotajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām). Tomēr eksperti atzīst, ka laika grafiks budžeta saskaņošanai ir ierobežots. Neformālajā viedokļu apmaiņā ES budžeta komisārs Oettinger lūdza ministrus izteikt viedokli, vai Komisijai būtu jāpielāgo pašreizējais 7 gadu finanšu ietvars vai jāpāriet uz piecu gadu budžeta ciklu (Padome dod priekšroku status quo (saglabāt esošo kārtību attiecībā uz ES budžeta periodu)).

Komentējot plašāk, komisārs Oettinger teica, ka kopējā lauksaimniecības politikas (KLP) un Kohēzijas fonds ir jānovērtē pēc to pievienotās vērtības. Vienlaikus mudinot politikas veidotājus "saglabāt savus pamatprincipus". Laika posmā, kad paredzams, ka ES kasei tiks nodarīts kaitējums, pateicoties Apvienotās Karalistes lēmumam atstāt Eiropas Savienību – tas ir, Kopienas budžeta ikgadējs samazinājums 10 -13 miljardu EUR apmērā, ES budžeta komisārs izteicās, ka 1% kopējā nacionālā ienākuma griesti nav akmenī iecirsti, un tos var mainīt, neizstrādājot konkrētu skaitli.

 

Apmeklējot Copa-Cogeca Prezidiju 15. jūnijā viņš piedāvāja iespējamo risinājumu 1,1% apmērā, un ierosināja, ka iztrūkumu varētu novērst ar 50% samazinājumu atsevišķām budžeta pozīcijām un 50% papildu finansējuma no dalībvalstīm. Tajā pašā sanāksmē viņš atkārtoti uzsvēra "nopietnos izaicinājumus", ar kuriem saskaras ES, piemēram, bēgļu krīze, migrācija, robežu aizsardzība un cīņa pret terorismu, tomēr arī piebilda, ka budžeta sarunās lauksaimniecības nozarei nevajadzētu kļūt par "upuri".

 

Omnibus* regula - nākamie soļi: sagaidāms, ka Padomes sarunu pilnvaras par kopējo regulējumu (Omnibus regulu) tiks apstiprinātas 28. jūnijā Coreper II sanāksmē. Ja mandāts iegūst zaļo gaismu, tad nozares trialogs (tikai par lauksaimniecības jautājumiem) provizoriski ir paredzēts 5. jūlijā Strasbūrā.

12. jūnijā Eiropas Parlaments (EP) saņēma pilnvaras sarunām, kad BUDG/CONT** komitejas apstiprināja savus lēmumus sākt sarunas, ņemot vērā 1. lasījuma vienošanos. Tā kā nebija iebildumu, tad trialoga sarunas var uzsākt Igaunijas prezidentūras laikā. Sakarā ar saistīto regulas projekta statusu, vadošajām komitejām automātiski ir jāpieņem EP Lauksaimniecības komitejas grozījumi, un lauksaimniecības sarunu vadītājiem jāvada trialoga sarunas ar Padomi un Komisiju par KLP aspektiem. Eiropas Parlamenta līdzziņotājs Paolo De Castro (S & D, IT) 5. jūlijā vadīs trīspusējās sarunas ar kolēģi EP deputātu Albert Deß (EPP, DE). Citi lauksaimniecības speciālie trialogi ir plānoti 6. un 27. septembrī un 12. oktobrī.

 

* Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un (ES) Nr. 652/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 541/2014/ES (Omnibus priekšlikums) (Tas paredz grozījumus vairākās regulās, tai skaitā arī KLP pamata regulās)

 

** (BUDG) – EP Budžeta komiteja, (CONT) – EP Budžeta kontroles komiteja

 

Nākotnes KLP komunikācijas dokumenta aizkavēšanās?

Tā kā Komisija uzstāj līdz 2018. gada vasarai / rudenim atgriezties pie galvenajām budžeta diskusijām par nākotnes finanšu ietvaru pēc 2020. gada, tad šīs sarunas noteikti ietekmēs komunikāciju dokumenta laika grafiku par nākotnes lauksaimniecības politikas formu. Paredzams, ka plāns, kurā izklāstītas dažādas politikas iespējas mūsdienīgai un vienkāršākai KLP, kas sākotnēji tika plānots š.g. novembra beigās, tagad varētu būt atlikts līdz 2018. gada sākumam (Bulgārijas prezidentūras laikam). Savukārt konkrēti likumdošanas priekšlikumi sekos vēlāk nākamajā gadā. Tikšanās laikā ar ES-27 delegācijām Igaunijas prezidentūra informēja kolēģus, ka pastāv "augsts risks", ka komunikācijas ziņojums netiks iesniegts decembra Padomē (11.-12.decembrī). Ir ļoti grūti īstenot Koplēmuma pieņemšana par sarežģītu lietu tik saspringtā laika grafikā, jo EP deputāti jau būs vēlēšanu režīmā no 2019. gada janvāra / februāra pirms Eiropas vēlēšanām (23.-25. maijā). Komisijas pilnvaras turpināsies līdz 2019. gada oktobrim, bet, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, parasti uzreiz pēc EP vēlēšanām politikas jomā sasniegts ir ļoti maz.

 

ASV aizliedz svaigu Brazīlijas liellopu gaļu: pagājušā nedēļā parādījās šāda ziņa, mazāk nekā gadu pēc gaļas importa atsākšanas no Latīņamerikas valsts, ka ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) ir aizliegusi visu Brazīlijas svaigu liellopu gaļas importu, ņemot vērā "atkārtotus" bažas par pārtikas nekaitīgumu. Vašingtona paziņoja, ka tūlītēji ierobežojumi būs spēkā tik ilgi, kamēr Brazīlijas iestādes nebūs veikušas pasākumus, lai pārtikas drošības standarti liellopu gaļas sūtījumiem sasniegtu apmierinošu līmeni.

 

ES un Japānas tirdzniecības sarunas ir izšķirošā posmā

19.-23. jūnijā Japānas un ES sarunu vedēji satikās, lai pabeigtu detalizētu informāciju par divpusējo tirdzniecības nolīgumu, cerot, ka tā būs pirmā politiskā vienošanās turpmākās divās nedēļas. Atkarībā no panāktā progresa, kas būs sasniegts attiecībā uz ieguldījumiem un publiskajiem iepirkumiem, avoti norāda par iespējamo ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmi Briselē (6. jūlijā) pirms G20 augstākā līmeņa sanāksmes Hamburgā (7.-8. Jūlijs).

 

ES veselības komisārs pabeidz gatavot otro rīcības plānu par anti-mikrobu rezistenci

29. jūnijā Komisārs Vytenis Andriukaitis (Veselības un pārtikas drošība) un Carlos Moedas (pētniecība, zinātne un inovācija) atklās 2.otro pretmikrobu rezistences rīcības plānu, kas ir galvenā veselības prioritāte.

 

ES Lauksaimniecības komisārs sola sagatavot pārtikas ķēdes likumu

Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā (20. jūnijā) ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans apsolīja apsvērt visas dzīvotspējīgos variantus, lai uzlabotu pārtikas piegādes ķēdes darbību - kurus ierosināja īpašā darba grupa par lauksaimniecības tirgiem, un tos iesniegt izskatīšanai nākamā gada pirmajā pusē.

 

ES vadošās nevalstiskās grupas aicina panākt "līdzsvarotu un godīgu" ES UN MERCOSUR tirdzniecības darījumu

 

Eiropas līmeņa organizācijas Copa-Cogeca un CELCAA*** sarunās ar Eiropas Parlamentu (21.jūnijā) atkārtoja, ka jutīgie lauksaimniecības produkti ir jāaizsargā visos turpmākajos divpusējos tirdzniecības darījumos ar Mercosur bloku, un jebkura vienošanās ir jānodrošina "līdzsvarota un taisnīga". Eiropas Parlamenta brokastu diskusijās abas asociācijas aicināja vairāk pievērst uzmanību "pārtikas nekaitīgumam un dzīvnieku labturības standartiem" un spēcīgai sanitāro un fitosanitāro (SFS) pasākumu nodaļai jebkurā turpmākajā tirdzniecības darījumā, ieskaitot skaidrus un prognozējamus termiņus un procesus eksporta atļaujām uz Latīņamerikas valstīm. Diskusijas notika pirms nākamās sarunu kārtas, kas plānotas Briselē jūlija sākumā (3.-7.jūl.).

 

*** Copa-Cogeca – ES līmeņa organizācijas, kas pārstāv lauksaimnieku un lauksaimniecības kooperatīvu intereses; CELCAA - ES jumta asociācija, kas pārstāv organizācijas, kas nodarbojas ar labības, graudu, eļļu un tauku, cukura, augļu un dārzeņu, olīveļļas, dzīvnieku barības, vīna, gaļas, piena un piena produktu, olu un mājputnu, garšvielu, tabakas, griezto ziedu un augu tirdzniecību.

 

Deputāti noraida VETO pesticīdu aizlieguma plāniem ekoloģiski nozīmīgās platībās

Eiropas Parlaments nolēma neuzlikt veto Komisijas plāniem aizliegt pesticīdu lietošanu noteiktās ekoloģiskas nozīmes platībās, tādējādi nodrošinot, ka aizliegums stāsies spēkā. Rezolūcijas priekšlikums, kas bija pret deleģēto tiesību aktu par zaļināšanu, tika noraidīts, jo 14.jūnijā neizdevās iegūt absolūto balsu vairākums (vismaz 376 balsis). Ierosinātais veto saņēma 363 balsis - tikai 13 balsis pietrūka, lai sasniegtu vajadzīgo absolūto vairākumu, 267 balsis bija PRET  un 43 deputāti atturējās.

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone