KLP aktualitātes (10/07/2017) (12/07/2017) (14/07/2017) (17/07/2017)

Jūlija Lauksaimniecības padomes apskats

17.-18. jūlija Padomes sanāksmē tika plānots, ka ES lauksaimniecības ministri tiks iepazīstināti ar nesen panākto politisko vienošanos ar Eiropas Parlamentu  par bioloģisko reformu. Tomēr Igaunijas prezidentūra nolēma atcelt plānoto viedokļu apmaiņu par pēdējā (28.jūnijā) trialoga rezultātu par bioloģisko lauksaimniecības reformu, jo joprojām tiek veikti tehniskie un juridiskie pielāgojumi, lai nodrošinātu pēdējo dokumenta variantu, kurā ir atspoguļota politiskā vienošanās.

Lauksaimniecības padomē Igaunijas prezidentūra informēja par galvenajām prioritātēm 2017. gada otrajā pusē, ieskaitot KLP vienkāršošanu un modernizāciju, vienošanos ar Eiropas Parlamentu par vispārējo regulējumu (omnibus regulu), tirgus situācijas nostiprināšanu, lauksaimnieku pozīcijas pastiprināšanu pārtikas piegādes ķēdē, ilgtspējīgu lauksaimniecības augšņu izmantošanu, pretmikrobu rezistences jautājumus.

 

Igaunijas prezidentūras galvenās prioritātes: KLP pēc 2020.gada un riska menedžmenta instrumenti

Igaunijas prezidentūras 6 mēnešu laikā ir plānotas vairākas prioritātes - KLP pēc 2020.gada un riska menedžmenta instrumenti, jo ir skaidrs, ka jābūt gataviem dažādiem nākotnes riskiem un budžeta spiedienam. Lauksaimniecības padomes ir plānotas šādos datumos: 3.-5.septembris Neformālā sanāksme Tallinā, 9.-10.oktobrī (Luksemburgā), 6.-7.novembrī un 11.-12.decembrī. Neformālajā sanāksmē 3.-5.septembrī ir plānots runāt par riska menedžmenta pasākumiem pēc 2020.gada.

 

Savukārt tā saucamo Omnibus regulu plānots virzīt sekojoši: institucionālā vienošanās plānota oktobrī. Trialogi par šo regulu ir ieplānoti 7.un 27.septembrī, 12.oktobrī.

Igaunijas prezidentūra plāno rīkot augsta līmeņa konferenci Tallinā 3.-4.oktobrī ar nosaukumu “Zemes augsne ilgtspējīgai pārtikas ražošanai un ekosistēmai”.

 

KLP pēc 2021.gada ir jāsaskaņo ekonomikas, sociālie un vides mērķi

Nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2021. gada ir jāsaskaņo ekonomikas, sociālie un vides ilgtspējības pīlāri, savukārt lauksaimniekiem ir jāuzņemas nozīmīgāka loma, palīdzot ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem - tā bija galvenā ziņa, kas izrietēja no konferences "KLP: izsaki savu viedokli", kas notika Briselē 7. jūlijā. un kurā piedalījās dažādas ieinteresētās personas konference,

 

Višegradas valstu + 3 valstu grupa par nākotnes KLP vīziju

Lauksaimniecības ministri no Višegradas valstu grupas (Čehija, Ungārija, Polija un Slovākija), kā arī no vēl trīs citām valstīm – Bulgārijas, Rumānijas un Slovēnijas aicināja Eiropas Komisiju saglabāt “atbilstošu KLP budžetu pēc 2020.gada, līdzīgu pašreizējam līmenim”, kas raksturo “augstu Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas pievienoto vērtību”. 4 lappušu dokumentā, kas parakstīts 2.jūnijā, ministri uzsver, ka “ka papildus prioritātes budžeta II sadaļā ...ir pieļaujamas tikai tad, ja ir tām ir piesaistīti attiecīgi finanšu resursi”. Ministri norāda, ka “tiešie maksājumi ir lauksaimnieku ienākumu pamata komponents, lauksaimniekiem saskaroties ar pieaugošajām cenu svārstībām lauksaimniecības tirgos un saskaroties ar starptautisko konkurenci”, turklāt ir “jāglabā “visaptverošs vienotais platības maksājums”.

 

Pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums (ĀCM) Čehijā

Čehijā pirmo reizi ir konstatēts ĀCM meža cūkai (26.jūnijā), un visticamāk ĀCM ir ievests šajā teritorijā cilvēku rīcības dēļ, paziņoja ES Veselības komisārs Vytenis Andriukaitis. Komisārs aicināja, dalībvalstis uz Ukrainas un Moldovas robežas veikt rūpīgas pārtikas importa kontroles, jo viena inficētas cūkgaļas gabala dēļ tiek riskēts ar visu cūkkopības nozari.

 

Beļģija izsaka bažas par obligātajām izcelsmes norādēm

Beļģijas piena nozarē ir samazinājušies darījumi ar Franciju par 17% kopš pagājušajā vasarā ieviestas obligātās izcelsmes norādes pienam un piena produktiem. Beļģijas lauksaimniecības ministrs norādīja, ka ir samazinājies eksports kopš pagājušās vasaras, kamēr piena pulvera tirdzniecība vispār ir pazudusi, tā ir tuvu nullei. Beļģijas ministrs Willy Borsus aicināja Eiropas izpildvaru “ vienotā tirgus sargu”, sagatavot neatkarīgu ziņojumu, novērtējot dažādu nacionālo shēmu ietekmi uz vienoto tirgu vienu gadu pēc to ieviešanas.



DG AGRI apskats

Saskaņā ar jaunāko īstermiņa ekonomikas apskatu par lauksaimniecības tirgiem (2017.-2018. gadam)* ir sagaidāms, ka ES gradu ražošana sasniegs 298 milljonu tonnas 2017./2018.gadā – nedaudz zem vidējā otro gadu pēc kārtas, ko lielā mērā ietekmējis karstums un sausums vairākās valstīs, īpaši Spānijā.

Pavasara laika apstākļi kavēja ražas attīstību, samazinot ES eksportu un krājumus, jo Spānijā īpaši zemas ražas, savukārt Francijas un Beļģijas ražas nopietni ietekmēja sausais maijs un karstais jūnijs radot nelabvēlīgus apstākļus lielākai daļai ziemas un vasaras kultūrām. Sagaidāms, ka globālais piedāvājums saglabāsies pietiekams un pasaules cenas saglabāsies stabilas.

Sakarā ar cukura kvotu režīma beigšanos (režīms beidzas 30. septembrī), ES cukurbiešu platības ir palielinājušās par 16% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - kur vairākās valstīs - BE, FR, DE, NL un PL, ir ievērojami palielinājušās sējuma platības, lai apgūtu jaunas tirgus iespējas. Paredzams, ka ES baltā cukura ražošana būs 20,1 miljoni tonnu, kas par 20% pārsniedz 2016./2017. ražas gadu, un tikai par 3%  2014.-2015.g.ražu, ko galvenokārt ietekmē platību pieaugums. Savukārt ES baltā cukura imports samazināsies uz 1,5 miljoniem tonnu (-49%), jo sagaidāms, ka ES un pasaules cenas samazināsies.

 

* skatīt apskatu angļu valodā šajā interneta saitē https://ec.europa.eu/agriculture/sites/agriculture/files/markets-and-prices/short-term-outlook/current_en.pdf

 

 

Kopsavilkumu sagatvoja: LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone