Lauksaimniecības produkcijas ceļš līdz patērētājam – Zviedrijas un Dānijas pieredze

Baltic Sea Food

No 3. Līdz 6. aprīlim Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “B2B izplatīšanas modelis, lai atbalstītu vietējos pārtikas ražotājus Baltijas jūras reģiona lauku teritorijās” (saīsinājumā BSF – Baltic Sea Food) ietvaros Dānijā un Zviedrijā tika organizēts pieredzes apmaiņas brauciens. Tā galvenais mērķis bija noskaidrot, kā lauksaimniecības produkcija nonāk pie gala patērētāja.

Produkcijas audzētājam vai ražotājam ne vienmēr pašam ir laiks tirgot vai piegādāt saražoto gala patērētājam, līdz ar to nozīmīgi ir dažādi starpposmi pārtikas ķēdē – citi uzņēmēji vai izplatītāji.

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā bija iespēja uzzināt par četriem dažādiem risinājumiem lauksaimniecības produkcijas tirgošanā, reklamēšanā un noieta tirgus palielināšanā:
•    Lai veicinātu lopkopības produkcijas realizāciju, paplašinātu biznesu un palielinātu ienākumus, Zviedrijas ģimenes uzņēmums Friskatorpet AB  (www.friskatorpet.se) nolēma atvērt ātrās ēdināšanas restorānu 1 Kök (www.ettkök.se), kur ēdienu gatavošanā tiek izmantota pašu audzētās Angus šķirnes liellopu gaļa. Apmeklētājiem iespējams iegādāties arī dažādus gaļas izstrādājumus un kā jaunums - svaigu gaļu, bet tikai salīdzinoši lielos apjomos (1/4 no liellopa).
•    Zviedrijā Gunnarshögs Gård (www.gunnarshog.se) vairāk nekā 120 gadu garumā saimnieko Nilsonu ģimene. Bez citām lauksaimniecības kultūrām tiek audzēts rapsis, kura pārstrāde, pateicoties modernai kaltei, ir galvenais ienākuma avots. Tiek tirgotas gan rapšu sēklas, eļļa, lopbarība un tās piedevas. Rapsis tiek izmantota apkurei un ir pamats tūrisma biznesa attīstībai, kā arī viens no saimniecības tālākas attīstības stūrakmeņiem. Ir uzsākta sadarbība ar kosmētikas firmām, kas produkcijas ražošanā izmanto saimniecībā ražoto rapšu eļļu, kā arī strādāts pie inovācijām pārtikas ražošanas nozarē, jo rapsis ir lielisks proteīna avots.
•    Zemnieku audzētā produkcija vienmēr ir bijusi cieņā restorānos. Uzņēmums Bondens Skafferi (www.bondensskafferi.se) lauksaimniecības produkcijas izplatītājs (nevis tirgotājs!), kas nepilnu desmit gadu laikā Skones reģionā (Zviedrija) ir izveidojis veiksmīgu sadarbību aptuveni starp 150 saimniecībām un tikpat restorāniem. Nesen tika atvērts arī veikals, kurā var iegādāties zemnieku ražoto produkciju. Uzņēmums darbojas aptuveni 100 km rādiusā un tā darbības pamatā ir efektīva loģistika.
•    Dānijā Bornholmas salā ir uzcelta Pārtikas kultūras māja (www.gaarden.nu), kas ir kā “kulinārijas centrs” un trīs gadu darbības laikā tiek aktīvi izmantota gan tūristu, gan vietējo iedzīvotāju un uzņēmumu aktivitātēm, kā arī audzētāju un ražotāju apmācībām un pieredzes apmaiņai. Ir izstrādāta Bornholmas Pārtikas stratēģija 2017-2025, kuras viens mērķiem ir izmantot uz salas audzētus produktus un veicināt aktivitātes, kas sekmē lauksaimniecības preču un produktu pieejamību gala patērētājam. Pašlaik 63 no salas pārtikas ražotājiem vai to organizācijām ir šī centra biedri. Blakus esošā lauksaimniecības muzeja veikalā ir iespēja iegādāties vietējo ražotāju produkciju.

BSF projekti Latvijā realizē Latvijā ir Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) un LLTA Lauku Ceļotājs. Asnate Ziemele, Lauku Ceļotāja prezidente uzsver, ka ir ļoti nozīmīgi, ka braucienā piedalījās arī šī projekta Latvijas pilotreģiona - LPKS Kuldīgas Labumi - vadītāja Gunitu Šternberga, kura dalījās informācijā par to, kas no pieredzētā jau darbojas Latvijā, ko būtu nepieciešams pārņemt un norādīja arī uz to, kas Latvijas situācijā nav iespējams.Gunita Šteinberga uzskata, ka, piedaloties šajā pieredzes apmaiņas braucienā, LPKS Kuldīgas labumiem bija brīnišķīga iespēja salīdzināt, kā kooperācija notiek Zviedrijā un Dānijā. “Bija interesanti arī uzklausīt pārējo dalībvalstu pieredzi, kā arī dalīties ar savu. LPKS Kuldīgas labumi ir dibināts 2014. gada februārī un pašreiz tajā ir 29 biedri. Kooperatīvs ar savu līdzšinējo darbību ir pierādījis, ka  Latvijā vietējiem mājržotājiem un mazajiem ražotājiem kooperācija ir lieliska iespēja izplatīt savu preci un kļūt vairāk atpazīstamiem. Nododot savu produkciju realizācijai, saimniecības var nodoties ražošanai un nodarboties ar savu sirds lietu, seno tradīciju, arodu un amatniecības popularizēšanu. Ir iegūta lieliska pieredze, ko LPKS Kuldīgas labumi noteikti izmantos arī savā turpmākā darbā."
 


Plašāka informācija par pieredzes apmaiņas braucienu un tajā iegūtajām atziņām būs lasāma žurnāla Saimnieks LV maija numurā.