Pārskats par esošo situāciju vietējās pārtikas jomā Latvijā

Baltic Sea Food

Pēdējos gados Latvijā ir vērojams stabils vietējās produkcijas īpatsvars kopējā pārtikas patēriņā. Aktuālākā informācija rāda, ka 2017. gadā vietējās pārtikas patēriņa īpatsvars sasniedza 61,5 procentus no kopējā pārtikas patēriņa. Tas dažādu apstākļu ietekmē norāda uz pozitīvas tendences iezīmēm, ka vietējā ražojuma produkcija gūst uzticību vietējo iedzīvotāju pārliecībā un ēšanas paradumos.

Pārtikas un dzērienu rūpniecība ir viena no lielākajām Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēm un veido aptuveni piekto daļu no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības. 2016. gadā nozares
pievienotā vērtība bija 541,2 miljoni EUR, t.i., par 12,0% mazāk nekā 2015. gadā. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu nozares pievienotā vērtība samazinājusies par 8,3%.  2016.gadā nozares pievienotās vērtības īpatsvars bija 2,5% no kopējās pievienotās vērtības.

Tā kā pircēju izvēles iespējām tiek piedāvāts aizvien plašāks produktu klāsts, tad pārstrādātājiem nākas aizvien vairāk piedomāt pie savas produkcijas klāsta, pasniegšanas veida, kvalitātes, un citiem būtiskiem rādītājiem, kas katram pircējam liekas svarīgākie, lai izdarītu izvēli par labu konkrētam produktam. Par uzņēmumu savstarpējo konkurētspēju un pozīciju nostiprināšanu tirgū liecina to horizontālās un vertikālās integrācijas tendences. Patērētāji arvien vairāk uzmanības pievērš pārtikas produktu kvalitātei, kas biežāk kļūst par būtisku faktoru patērētāju izvēlē. Lai nodrošinātu pārtērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem un pārtikas ražotājiem dotu iespēju ražot atpazīstamus pārtikas produktus ar lielu pievienoto vērtību, liela nozīme ir pārtikas kvalitātes shēmu attīstībai. Tā kā valsts un pašvaldību iepirkumos papildu priekšrocības ir bioloģiskās lauksaimniecības un Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (turpmāk –NPKS) produktiem, pārtikas kvalitātes shēmās iesaistās arvien vairāk pārtikas ražotāju.2016. gada beigās NPKS produkti aptvēra plašu labi atpazīstamu pārtikas produktu klāstu, to skaitam sasniedzot 662, tostarp 428 produkti marķēti ar norādi “Zaļā karotīte” un 211 produkti ar –“Bordo karotīti”. NPKS iesaistīti 5846 izejvielu piegādātāji. Šis rādītājs ir būtisks vietējo ražotāju produkcijas noietā Latvijā, jo veido to daļu izejvielas, kuras tiek pārstrādātas veidojot pievienoto vērtību, nevis vienkārši izvestas no valsts.


NPKS 2016. gadā ir realizētas 79272 t piena un piena produktu, t., gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Realizēts arī 10776 t gaļas un gaļas produktu, tostarp 7090 t putnu gaļas un tās produktu.2016.gadā divas reizes palielinājies augļu un ogu, kā arī maizes un miltu izstrādājumu realizācijas apjoms, t.i. 63 627 t augļu un ogu, 279344 t maizes un miltu izstrādājumu, kā arī 18899 t dārzeņu un kartupeļu.
 
Lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu ražošanu, pirmapstrādi, apstrādi un pārstrādi, nodrošinot produktu nonākšanu tirdzniecībā, 2016. gadā tika piešķirts valsts atbalsts par dalību pārtikas kvalitātes shēmās. Tā kā iepriekšējā gadā bija ļoti liels pretendentu skaits, bet kopējais finansējuma apmērs nepalielinājās, tika mainīta atbalsta izmaksas kārtība, t.i., par katru Nacionālās un Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas sertificēto produktu. Tā kā NPKS ir iesaistījušies ražotāji, kas nodrošina pilnu pārstrādes ciklu Latvijā un produktu marķējumā izmanto “Bordo karotīti”, atbalsta izmaksu likmes tika diferencētas tā, lai nodrošinātu vienotu pieeju gan Nacionālās, gan Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas dalībniekiem.

Latvijā veiksmīgi darbojas arī Bioloģiskās lauksaimniecības shēma. Lai veicinātu bioloģisko produktu nonākšanu mazumtirdzniecībā, 2016. gadā tika paredzēta valsts subsīdiju programma “Atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības shēmai”, kurai pieteikumus iesniedza 423 dalībnieki. Atbalstot Eiropas Savienības mērķi aizsargāt gastronomisko tradīciju mantojumu, izceļot tā daudzveidīgumu un kvalitāti, ko nosaka produktu izcelsme, turpinās darbs pie Latvijas produktu nosaukumu ierakstīšanas ES aizsargāto produktu reģistros.

2016.gada 18.martā Eiropas Komisijā iesniegts pieteikums produkta „Rucavas baltais sviests” reģistrēšanai Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Šobrīd ES Aizsargāto produktu reģistros ir iekļauti pieci Latvijas produkti – sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize, Carnikavas nēģi, Jāņu siers un Latvijas lielie pelēkie zirņi.2016. gadā uzņēmēji ir saražojuši 9,8 t sklandraušu, t.i.,par vienu trešdaļu vairāk nekā iepriekšējā gadā, un 17,47 t salināto rudzu rupjmaizi –produktus, kas ir iekļauti Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā. Latvijas lielie pelēkie zirņi, kas ir iekļauti Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā realizēti 32,7 t apjomā.
Savukārt, lai veicinātu tieši Latvijas mājražotāju produkcijas realizāciju tirgū, šī gada 24. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu ražotāju grupu un organizāciju izveidei. Izmaiņas noteikumos paredz atbalstu jaundibinātajām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām, kas apvieno pārtikas ražotājus mājas apstākļos, lauksaimniecības produktu ražotājus un amatniekus.  Atbalsta mērķis ir veicināt tādu jauna veida kooperatīvo sabiedrību izveidi un attīstību, kuras apvieno piemājas saimniecībās saražotās un mājas apstākļos pārstrādātās produkcijas ražotājus.


Izmaiņas noteikumos paredz atbalstu līdz 4270 eiro lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kas apvieno vismaz desmit biedrus, kuri ražo pārtikas produktus mājas apstākļos (mājas vīnu, dzērienus, konditorejas izstrādājumus u.c.), kā arī primāro lauksaimniecības produktu ražotājus un amatniekus. Tāpat atbalsta piešķiršanas kārtībā noteikts, ka kooperatīvās sabiedrības minimālajam preču un pakalpojumu apgrozījumam iepriekšējā taksācijas gadā starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem jābūt vismaz 10 000 eiro un apgrozījumam starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem nav mazāks par 65 procentiem no kopējā preču un pakalpojumu apgrozījuma.


Lai pretendētu uz atbalstu, kooperatīvai sabiedrībai ir jāizstrādā biznesa plāns pieciem gadiem un līdz kārtēja gada 15. maijam tas jāiesniedz saskaņošanai biedrībā “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija”, kura šo piecu gadu periodā uzraudzīs biznesa plāna īstenošanu. Atbalsta saņemšanai kooperatīvajai sabiedrībai līdz kārtējā gada 1. jūnijam jāpiesakās Lauku atbalsta dienestā. Plānots, ka izmaiņas noteikumos stāsies spēkā 2018. gada 1. maijā.


Ar dažādu, nevalstisko organizāciju ieteikumu palīdzību sistēma tiek veidota un uzlabota, lai to pietuvinātu citu valstu labo piemēru un prakšu iespējām, lai arī Latvijas vietējiem audzētājiem un pārstrādātājiem būtu iespēja savu produkciju realizēt. Tomēr jāsaprot, ka ne vienmēr mazs ražotājs ir spējīgs apgūt visas nepieciešamās prasmes, lai ar savu unikālo produktu spētu iekarot plašo tirgu. Tāpēc ar dažādu instrumentu palīdzību tiek apzinātas šīs problēmas un soli pa solim risinātas, jo arī šie mazie ražotāji un pārstrādātāji ir tie, kas nodrošina lauku teritoriju apdzīvotību un dzīvotspēju. Lai to nostiprinātu, ir jāveido labvēlīgi apstākļi un jāveido pozitīvā pieredzes un informācijas bāze, uz kuras balstoties vietējie pārtikas ražotāji un zemnieki spētu celt savu, sava novada un valsts labklājību.
 

____________________________

An overview of the current situation in the local food sector in Latvia
(introduction of current situation of local food in this region).

Over the last years in Latvia, there has been a stable proportion of local production in overall food consumption. Current information indicates that in 2017 the proportion of local food consumption reached 61.5 percent of the overall food consumption. This, for various reasons, indicates a positive tendency that the local production is gaining trust in the confidence and eating habits of the local residents.

The food and drinks industry is one of the largest sectors of the processing industry in Latvia and forms approximately one fifth of the added value of processing industry. In 2016
the added value of the sector was 541.2 million EUR, i.e., 12.0% less than in 2015. In comparison with 2011, the added value of the sector in 2016 has decreased by 8.3%. In 2016, the proportion of the added value of the sector was 2.5% of the total added value.

Since there is an increasingly wider range of production offered for consumers, the processors must increasingly consider the selection, presentation and quality of their production, as well as other significant indicators, which each customer considers the most important in their choice of a specific product. The mutual competitiveness and the strengthening of position by companies is evidenced by their horizontal and vertical integration tendencies. Consumers are paying more attention to the quality of food and it is becoming a significant factor in the consumers choice. To ensure the demand of consumers for quality local food products and provide the producers with an opportunity to produce recognizable food products with a big added value, the development of food quality schemes is very important. Since organic farming and National Food Quality Scheme (hereinafter - NPKS) products have additional advantages in government and municipality purchases, increasingly more food producers are getting involved in food quality schemes. At the end of 2016 NPKS products covered a widely recognizable range of products, reaching a total of 662, including 428 products marked with the Green spoon (Zaļā karotīte) logo and 211 products with the Burgundy spoon (Bordo karotīti). 5,846 raw material suppliers are involved in NPKS. This indicator is significant in the sales of local producer production in Latvia, because it forms the part of raw materials that are processed which builds added value, instead of simply being exported from the country.

In 2016 the NPKS sold 79,272 t of milk and milk products, almost twice as much as in the previous year. 10,776 t of meat and meat products, including 7,090 t of poultry and its products were also sold. In 2016, the sales of fruits and berries, as well as bread and flour products increased by twice, i.e., 63,627 t fruits and berries, 279,344 t bread and flour products, as well as 18,899 t of vegetables and potatoes.
 
In 2016, state aid for the participation in food quality schemes was granted to promote the production, first processing and processing of local food products, ensuring that the products reach the market. Since there were a large number of applicants in the previous year, but the amount of total funding did not increase, the conditions for support financing were changed, i.e. for each product certified by the National and Organic farming scheme. Since the producers that ensure a full processing cycle in Latvia and use the Burgundy spoon logo are involved in NPKS, support financing rates were differentiated to ensure a common approach for the participants of both the National and the Organic farming scheme participants.

In Latvia the Organic farming scheme is also operating successfully. To promote the entering of organic products in retail, a state subsidy programme ‘Support of the organic farming scheme’ was provided in 2016, and 423 participants applied for the programme. The work to enter the titles of Latvian products in the register of EU protected products continues, thus supporting the goal of the European Union to protect the legacy of gastronomic traditions by emphasizing its pluralism and the quality, which is determined by the origin of the products.

On 18 March 2016 an application for the registration of the product Rucavas baltais sviests in the Register of protected designation of origin and protected geographical indications was submitted to the European Commission. Currently five Latvian products are included in the EU Register of protected designation of origin and protected geographical indications - sklandrausis, scalded rye bread, Carnikava lampreys, Jāņu siers and Latvijas lielie pelēkie zirņi. In 2016 entrepreneurs produced 9.8 t of sklandrausis, i.e., one third more than in the previous year, and 17.47 t of scalded rye bread - products that are included in the Register of the traditional specialities guaranteed. 32.7 t of Latvian great gray peas, which are included in the Protected Designation of Origin Register, were sold.

Moreover, to promote specifically the realisation of Latvian domestic producer production in the market, on 24 April of this year, the government supported changes in the conditions proposed by the Ministry of Agriculture (MA), which defines the procedure on provision of support provided by the state and the European Union for the establishment of producer groups and organisations. Changes in the regulations provide support for newly established agriculture service cooperative societies, which unite food producers that work at home, agriculture product producers and artisans. The goal of the support is to promote the establishment and development of cooperatives of a new kind, which unite the manufacturers of products that are produced in farms and processed at home.

The changes in the regulations provide support of up to 4,270 euros for farming service cooperative societies that unite at least 10 members, that produce food products at home (home wine, drinks, confectionery, and others) as well as producers of primary farming products and artisans. The support grant procedure also specifies that the minimum turnover of goods and services of the cooperative society in the previous taxation year between cooperative society and its members must be at least 10, 000 euros, and the turnover between the cooperative society and its members is not less that 65 percent of the overall turnover of goods and services.
To apply for the grant, the cooperative society must develop a 5-year business plan and submit it by the 15 May of the current year for harmonisation with the Latvian Agriculture Cooperative Association, who will be supervising the implementation of the business plan during these five years. To apply for the grant, the cooperative society must apply at the Rural Support Service of Latvia by 1 June of the current year. It is planned that the changes will enter into force on 1 May 2018.

With the help of suggestions from various non-governmental organisations, the system is being created and improved to resemble the good examples and practices in other countries, so that the local farmers and processers of Latvia would have the opportunity to sell their production. However, it should be noted that a small manufacturer is not always capable of obtaining all the necessary skills to conquer the broad market with their unique product. Therefore, with the help of various instruments, these problems are being studied and solved step by step, because these small producers and processers are also the ones who ensure the population and viability of rural areas. To reinforce that, favourable conditions and a positive experience, as well as an information base, should be created, and based on that, the local food producers and farmers could raise the welfare of thems.