LOSP: Ikmēneša diskusijas par lauksaimniecības nozares aktualitātēm

Rīt, 23.janvārī plkst.11:00, Zemkopības ministrijas 23.stāva zālē notiks ikmēneša Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce.

Jau gadiem notiek diskusijas un aprēķini par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmi uz lauksaimniecības nozari, iespējamajiem samazinājumiem un ierobežojumiem, kas nākotnē varētu atstāt būtisku ietekmi uz nozares attīstību un konkurētspēju. Lai turpinātu diskusijas un kliedētu radušos satraukumu uz sarunu esam aicinājuši Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktori Ilzi Prūsi, kura informēs par informatīvo ziņojumu “Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma un oglekļa dioksīda piesaistes apjoma mērķu 2030. gadam izpildes nodrošināšanu”.

Par LOSP priekšlikumiem attiecībā par biodegvielas sertifikācijas prasībām ražotājiem un ilgtspējas kritērijiem pēc 2020.gada ziņos Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. Savukārt Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols klātesošos informēs par meliorāciju un iespējamajiem koplietošanas meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas modeļiem.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs:Jaunajai valdībai jārūpējas ne tikai par izdevumu daļas palielināšanu tērējošajam sektoram, bet arī jāatbalsta lauksaimnieki, mežsaimnieki, zivsaimnieki un pārtikas ražotāji, kas ir primārais balsts, par ko mums jārūpējas, jo tie ir galvenie, kas valstī maksā nodokļus. Tāpēc atkārtoti izskatīsim topošās vai jau esošās valdības deklarācijas lauksaimniecisko, mežsaimniecisko un pārtikas ražošanas un nodokļu, t.sk. PVN sadaļas, lai savlaicīgi sniegtu atziņas par ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu. Mūs neapmierina neziņa par valdības darbības sasniedzamajiem mērķiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) nākamajam 2020-2027.gadu periodam. Plānojam prasīt valdībai, lai tā nodrošina finansējumu pārejas posma valsts atbalstam līdz Eiropas Komisijas noteiktajam līmenim – 2019.gadā papildus 11,2 milj. eiro un 2020.gadā – 28,3 milj. eiro, lai nodrošinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus un izvairītos no būtiska atbalsta samazinājuma, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.  Uzturēsim prasību nodrošināt bāzes finansējumu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas uzturēšanai 2019. gadā 3,7 milj. eiro un 2020. gadā 4,9 milj. eiro, lai kompleksi mazinātu klimata pārmaiņu radītos plūdus un saglabātu iepriekš ieguldītās investīcijas.”