LLKC: Latvijas prioritātes ES Kopējās lauksaimniecības politikā ir taisnīgi ienākumi un konkurētspēja

 Rīga, 15.maijs, LETA. Starp Latvijas lauksaimnieku ekonomiskajām prioritātēm nākotnes Eiropas Savienības (ES) Kopējā lauksaimniecības politikā ir taisnīgi ienākumi un konkurētspēja, šodien ikmēneša Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulcē teica Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Viņš piebilda, ka Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar LLKC šopavasar rīkoja reģionālās konferences piecās Latvijas pilsētās, lai noskaidrotu Latvijas lauksaimnieku viedokli par nākotnes ES Kopējās lauksaimniecības politiku. Starp galvenajām ekonomiskajām prioritātēm konferenču dalībnieki norādīja taisnīgus ienākumus (47%), konkurētspēju (40%) un piegādes ķēdes (13%).

Cimermanis piebilda, ka lauksaimnieku ieskatā ekonomiskās prioritātes var sasnigt tiešos maksājumus diferencējot un nosakot to griestus. Tāpat jāpalielina mazo saimniecību konkurētspēja un jānosaka lielāks atbalsts mazajām/vidējām saimniecībām.

Savukārt kā būtiskākos vides klimata mērķus lauksaimnieki vērtē rūpes par vidi (49%), bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanu (31%), kā arī klimata pārmaiņu mazināšanu (20%). Šajā kontekstā būtiska lauksaimnieku ieskatā ir ceļa infrastruktūras sasaiste ar ekonomikas izaugsmi, zināšanu pārnese un patērētāju izglītošana par lauksaimniecības nozīmi. Tāpat Latvijas lauksaimnieku ieskatā jāpiešķir atbalsts nelauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstībai un jāpalielina atbalsta intensitāte bioloģiskajām saimniecībām. Pēc Cimermaņa teiktā, ne mazāk svarīga vides klimata mērķu sasniegšanā Latvijas lauksaimnieku ieskatā ir precīza mēslojuma lietošana, agroķīmiskā augsnes izpēte un slāpekli piesaistošu kultūraugu audzēšana. Latvijā būtu jāsakārto arī meliorācijas sistēmas, jāparedz biogāzes ražošanas attīstības iespējas un jāuzlabo lopbarības kvalitāte.

Cimermanis pastāstīja, ka starp Latvijas lauksaimnieku ieskatā svarīgākajiem sociālekonomiskajiem mērķiem nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikā ir plaukstoši lauku apvidi (53%), paaudžu nomaiņa (30%) un pārtikas kvalitāte (17%). Šajā kontekstā jānodrošina sociālo pakalpojumu pieejamību, jāuzlabo ceļu infrastruktūra, jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums un jāsaglabā mazo/vidējo saimniecību struktūra.

Tāpat jāpalielina atbalsta intensitāte bioloģiskajām saimniecībām, jānodrošina lielāks atbalsts mazajām/vidējām saimniecībām un jaunajiem lauksaimniekiem, izdevīgi īpašuma iegādes nosacījumi jaunajiem lauksaimniekiem un sociālās garantijas pēc saimniecības pārņemšanas.

Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa teica, ka, definējot sociālekonomiskos mērķus, biežāk minētā nepieciešamība bija tam atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana, kā arī nodarbinātības iespējas. Ne mazāk svarīga diskusiju dalībnieku ieskatā bija apdzīvotības veicināšana laukos, zināšanu ieguve un pieredzes apmaiņa, izglītojoties, mācoties.

Pēc viņas teiktā, arī ZM piekrīt reģionālajās konferencēs izskanējušai nepieciešamībai atbalstīt mazās, vidējās saimniecības un jaunos lauksaimniekus, kā arī nodrošināt īpašu atbalstu tiem, kas ražo nelabvēlīgos apstākļos un noteikt atbalsta griestus lielajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

ZM valsts sekretāra vietniece piebilda, ka ZM plāno organizēt tematiskās darba grupu sanāksmes, lai turpinātu diskusijas par vajadzībām un risinājumiem, koncentrējoties uz iepriekšējās tematisko grupu sēdēs izrunāto un saņemtajiem priekšlikumiem. ZM joprojām cer uz aktīvāku ekspertu līdzdalību, sniedzot priekšlikumus Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajam plānam 2021.-2027.gadam.

Jau ziņots, ka ZM kopā ar LLKC šogad martā un aprīlī rīkoja piecas konferences visos valsts reģionos "Stipri reģioni, stipra valsts!", kurās kopā piedalījās 692 dalībnieki. Konferences tika rīkotas piecās Latvijas pilsētās, tostarp konferencē Preiļos piedalījās 182 dalībnieki, Smiltenē - 173 dalībnieki, Talsos - 134 dalībnieki, Aizkrauklē - 104 dalībnieki un Jelgavā - 99 dalībnieki.

    Arta Goba, LETA