LOSP tikās ar EK augsta līmeņa pārstāvi par klimatneitralitātes sasniegšanu

Informējam, ka vakar, 4.jūnijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji tikās ar Eiropas Komisijas augsta līmeņa pārstāvi – Artūru Runge-Metcgeru (Artur Runge-Metzger), Eiropas Komisijas (EK) Klimata rīcības ģenerāldirektorāta Klimata stratēģijas direktoru (Director of Climate Strategy, governance and emissions from non-trading sectors, DG Climate Action of the European Commission).

 

Tikšanās mērķis bija informēt lauksaimnieku organizāciju pārstāvjus ar EK paziņojumu “Tīru planētu - visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”.  

 

Sarunas laikā lauksaimnieku pārstāvji uzdeva jautājumus par to, kā Eiropas Savienība varētu sasniegt klimatneitralitāti, kāda būtu dažādo tautsaimniecības nozaru - lauksaimniecības un mežsaimniecības loma, kādas izmaiņas gaidāmas ES līmenī un kādi pasākumi būtu ieviešami nacionāli. Kādi ir galvenie izaicinājumi, lai sasniegtu izvirzītos klimata mērķus.

 

Eiropas Savienība rada 9-10% no pasaules piesārņojuma. Atjaunojamie energoresursi ir variants, kā varam atrisināt un mazināt vides piesārņojuma faktoru. 2050.gada mērķis ir bezemisiju, neitrāla ražošana, panākot ražošanā maksimālu produktivitāti un efektivitāti.

 

Lai sasniegtu šos vides mērķus – jāvirzās uz saimniecību modernizāciju, jāattīsta jaunas tehnoloģijas un iekārtas, kas rada mazāku ietekmi uz vidi. Tāpēc daudz tiks ieguldīts, lai izpētītu bioekonomikas jautājumus un saprastu, kā šie jautājumi ietekmēs vidi nākotnē. Lai arī mēs redzam, ka ir jāiegulda attīstībā, vides un veselības uzlabošanā, tomēr lielu daļu satrauc situācija ar biotopu jautājumu. Situācija darba tirgū un nozares produktivitāte ietekmē lauku apvidus, un tas ir redzams visā Eiropā. Visiem kopīgi ir jāvienojas par šiem izaicinājumiem, jo ilgtspējīga sabiedrība un vide ir atkarīga no tā ko darām tagad, kādas ir mūsu zināšanas un pētījumi, tas ir lielākais ieguvums, kas noteiks to, kāda būs nākotne un bioloģiskā daudzveidība.  

Nākotnes vides jautājums vienmēr ir bijis un būs smags jautājums, jo ir daudz neskaidrību.  Mūs uztrauc arī zemes politikas mērķi, līdz ar ko būtu labi jau tagad iezīmēt 2050.gada nākotnes redzējumu šajā jautājumā. Tagad lauksaimnieki ir fokusējušies uz nākamo septiņu gadu periodu, bet jārēķinās, ka lauksaimniecības sabiedrība noveco un tik tālu nedomā, kas notiks nākotnē, nākamajos plānošanas periodos.