Ungārijas pieredze: Samazinātais PVN no 27% uz 5% veicina ēnu ekonomikas samazināšanos un vietējo ražotāju aizsardzību

Jūnija sākumā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Ungāriju, lai tiktos ne tikai ar Ungārijas Lauksaimniecības ministrijas pārstāvjiem, diskutētu par pievienotās vērtības nodokļa likmi, kopējo lauksaimniecības politiku, bet arī apmeklēja vietējās maza un liela mēroga saimniecības, lai redzētu, kā jūtas Ungārijas lauksaimnieks un kādu vidi saimniekošanai un attīstībai tiem ir sagatavojusi valsts.


Andrejs Vītoliņš, LOSP valdes loceklis, Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs: “Daudzi problēmjautājumi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir līdzīgi, tomēr risinājumi un atbalsta mehānismi mēdz radikāli atšķiries. Tas, kā organizēts galvenās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas darbs, lēmumu pieņemšana un pakalpojumu sniegšana biedriem, ir mācīšanās vērts. 1200 darbinieku, 400000 biedru un 55 miljonu budžets runā pats par sevi. Mums lauksaimniekiem savu interešu aizstāvēšanai ir vēl tāls ceļš ejams. Starp Latviju un Ungāriju ir tikai 1500 km, bet cik daudz atšķirīgā un vienlaikus arī kopīgā. Pie mums nauda seko skolēnam, viņiem, programmai, bet arī viņi sūdzas par finansējuma nepietiekamību, pie mums 80% studentu nāk no un aiziet atpakaļ uz saimniecībām – viņiem otrādāk. Pie mums studējošo skaits lauksaimniecības programmās krītas, viņiem pieaug, un vienlaikus gan viņiem, gan mums nozarei var nākties gaidīt unikālu jauno speciālistu visus 6-7 gadus, neskatoties uz kopējo ES politiku, skolu un uzņēmēju sadarbības veicināšanai.”

Jānis Grasbergs, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs: “Brauciens vēlreiz apliecināja, ka liels uzsvars laukos jāliek uz izglītību, lai saimniecības spētu attīstīties un kļūtu dabai draudzīgākas un ekoloģiskākas – bez zināšanām un izglītības tas nav iespējams. Patiesais ieguvums no PVN samazināšanas ir tas, ka mēs ļaujam godīgajiem ražotājiem daudz vieglāk konkurēt, no tirgus izspiežam negodīgos izplatītājus un tā varam attīstīt vietējos pārstrādes uzņēmumus gan piena, gan gaļas sektoros. PVN likmes samazināšana dod vislielāko iespēju tieši mazajiem pārstrādātājiem, jo tiem ir vislielākās grūtības konkurēt ar ēnu sektoru. Ja mūsu valstī būs samazinātais PVN, tad ieguvēji būtu arī iedzīvotāji, jo iegūtu par 16% lētāku produkciju. Arī Ungārijā kā nozares problēmas ir identificētas - darbaspēka un nozares prestiža trūkums, un kā izeju saskata automatizācijas ieviešanu un nozares prestiža celšanu, lai cilvēki izvēlētos strādāt lauksaimniecības nozarē, jo Ungārijā tieši tāpat kā Latvijā izglītības sistēmā gan augtākajā, gan vidējā līmenī ir vērojams aktivitātes kritums.  Kā katra biznesa principi tirgus veicināšana ir neatsverams faktors, kas var palīdzēt nozares attīstībai un dot vistiešāko ietekmi. Attiecībā par tirgus veicināšanu, ļoti laba doma, ka tirgus veicināšanas aploksne katrai nozarei ir atsevišķi, un katra nozare var izlemt kā to labāk izmantot. Principā nozares prestiža celšana un automatizācija ļaus paaugstināt atalgojumu, kas būs galvenie faktori, lai mūsu tautieši sāktu atgriezties dzimtenē.”

Agita Hauka, LOSP valdes locekle, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētaja: “ Ungārijā ģimenes saimniecība ir līdz 300 ha un ievērojamas nodokļu atlaides ir uz mājsaimniecībā dzīvojoša cilvēka, tas nozīmē, ka valstij rūp laukos dzīvojošie cilvēki. Arī saimniecību lieluma griesti vienotajam platību maksājumam, piemēram, 1200 ha graudkopībai – nodrošina to, ka valstī pēc iespējas vairāk zemnieku var saimniekot. Lai arī Latvijā ir trīsreiz mazāk zemnieku un apsaimniekojamās lauksaimniecības zemes, attieksme pret mazo zemnieku drīkstētu būt tikpat cienoša kā Ungārijas amatpersonu prezentācijās.”

Gundega Jēkabsone, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes locekle: “Neskatoties uz to, ka Ungārijas lauksaimniecība ir viena no visstraujāk augošajām Eiropā, bioloģiskās lauksaimniecības sektors vēl joprojām ir ļoti vājš. Tikai 4,3% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir bioloģiski sertificēta, kas ir zem Eiropas vidējā rādītāja - 7%. Ungārijā ir nedaudz vairāk kā 3600 bioloģisko operatoru, kas uz valsts kopējā lauksaimniecības uzņēmumu skaita ir gaužām maz. Sektors nav attīstīts, jo zemnieki uzskata sertifikāciju par lielu birokrātisku slogu, turklāt vietējā tirgū bioloģiski sertificētai produkcijai nav pietiekoši liela pieprasījuma un pirktspējas. Uzņēmēji netic iespējām realizēt savu produkciju par adekvātu cenu, tā kā produkcijai, kas saražota ar bioloģiskās lauksaimniecības metodi, ir augstākas ražošanas izmaksas. Vairāk kā 85% no saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām Eiropas Savienības valstīm un Šveici. Vietējā tirgū paliek pavisam neliela daļa. Par to pārliecinājāmies arī paši, jo parastā pārtikas veikalā neatradām nevienu produktu, kam būtu bioloģiskās lauksaimniecības marķējums.” 

Anna Ērliha, Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore: “Iespēja "no iekšpuses" iepazīt kādu valsti ir nenovērtējama. Dodoties pieredzes apmaiņā, ir iespēja paskatīties uz sev interesējošajiem jautājumiem no cita rakursa. Vērtīgākās tikšanās bija ar Ungārijas Lauksaimniecības izpētes un inovāciju centra pārstāvi Dr. Norbertu Potori un Ungārijas Lauksaimniecības mārketinga centra izpilddirektoru Peteru Ondrē. Dr. Potori sniedza ieskatu Ungārijas nodokļu sistēmā. Runājām par Ungārijas pieredzi samazinātā PVN ieviešanā (no 27% uz 5%) pārtikas produktiem, kas ir aktuāls jautājums Latvijā, kā arī par darbaspēka un ienākuma nodokļiem. Ondrē prezentācija apskatīja vietējo produktu veicināšanu. Šis ir svarīgs jautājums, ko nepieciešams aktualizēt arī Latvijā, turklāt esam līdzīgā situācijā kā ungāri.  Ungārijā šobrīd ir septiņas preču zīmes, kas rada vairāk jautājumu nekā skaidrību.  Kas mūs, ungārus un latviešus vieno, ir lepnums par saviem produktiem! Tikai ungāri lepojas "skaļi", bet mēs pieticīgāk.  Arī mums ir jākļūst par lieliem savu produktu patriotiem, izvēloties tos pār importētajiem.”

Liene Ekša, Jauno zemnieku kluba izpilddirektore: “Visvairāk pārsteidza Ungārijas lauksaimniecības kameras plašais darbības lauks. Viņiem šī nevalstiskā organizācija ir arī kā starpnieks starp lauksaimniecības jomas studentiem un zemnieku saimniecībām - prakses devējam. Manuprāt, šāds risinājums ir ļoti pozitīvi vērtējams, jo gala rezultātā studenti iegūst nozares prasībām atbilstošu pieredzi.”

Dzintra Lejniece, LOSP valdes locekle, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore: “Daudz vērtīgas informācijas par Ungārijas NVO sistēmu. Nodokļu politiku lauksaimniecībā, īpaši par to kāpēc un kā tika ieviests samazinātais 5% PVN ( no 27%) ko diktēja pelēkās ekonomikas esamība valstī un nepieciešamība pēc tirgus pārskatāmības valdībai.”

Aiga Kraukle, LOSP valdes locekle, Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja: “ Ir jābūt valsts ieinteresētībai ģimeņu saimniecību attīstībā. Noteikti mums jādomā, kā celt lauksaimniecības prestižu, lai lauksaimniecību izvēlētos studēt ne tikai jaunieši no savām saimniecībām. Jo augstāki nodokļi, jo mazāka vēlme un iespēja tos maksāt.”

 

Samazinātas PVN likmes lauksaimniecības pārtikas produktiem Ungārijā:



Standarta PVN likme:


27% (palielināta no 25% no 2012. gada janvāra)


Samazināta PVN likme I:


18% (svaigiem piena un piena produktiem un dažiem maizes izstrādājumiem no 2009. gada jūlija)


Samazināta PVN likme II


5%


No 2013. gada janvāra 27% līdz 5%


dzīvas cūkas un pusliemeņi


No 2015. gada janvāra
27% līdz 5%


dzīvi liellopi, aitas un kazas un to pusliemeņi


No 2016. gada janvāra 27% līdz 5%


primārā apstrādātā cūkgaļa


No 2017. gada janvāra
27% līdz 5%:

18% līdz 5%:


 

mājputnu gaļa un olas
svaigs piens


No 2018. gada janvāra
27% līdz 5%:

27% līdz 5%:


cūku ēdami subprodukti un cūku kaušanas blakusprodukti (izņemot taukus)
dzīvas zivis un zivju produkti


No 2019. gada janvāra 18% līdz 5%:


UHT un ESL piens