No vermuta marmelādes līdz kartupeļu cietei – bioloģiskā pārtika izstādē „Riga Food 2019”

Šonedēļ norisinās starptautiskā pārtikas izstāde ”Riga Food”, kurā gadu no gada arvien pamanāmāki kļūst bioloģiskās produkcijas ražotāji. Bioloģiskus pārtikas produktus var meklēt gan biedrības „Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” stendā, gan arī pie dažādiem ražotājiem.

Piemēram, Maiznīcas Flora „BIO sēklu maize” ieguva „Riga Food” sudraba diplomu un Latvijas Diētas ārstu asociācijas atzinību Maizes kvalitātes konkursā. Ar plašu klāstu bioloģisko produktu izstādē pārstāvēts uzņēmums „Lat Eko Food”, savukārt „Aloja Starkelsen” uz Ķīpsalu atvedusi gan daudziem jau ierasto bioloģisko kartupeļu cieti, gan jaunumu – cepamo pulveri no bioloģiski sertificētām sastāvdaļām. Ar pirmo bioloģisko produktu savā produkcijas klāstā – turku zirņu krekeriem ar rozmarīnu «Krippu» – izstādē iepazīstināja uzņēmums Jolle. Vienīgo bioloģiski sertificēto produktu – tomātu mērci – zīmola „Pūre” klāstā prezentēja uzņēmums „Puratos Latvija”. Ne pirmo gadu izstādi apmeklē bioloģiski sertificētu melno ķiploku gatavotāji no Igaunijas, piesaistot lielu interesi.

Savukārt biedrības „Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” stendā var satikt Aiju Renci no Kandavas puses kazkopības saimniecības „Birznieki”, kas uz galda nogaršošanai izlikusi 13 veidu kazas sieru. Kopumā saimniecībā gatavo pat 17 siera veidus, stāsta Aija. Ar ķirbju sēklām, ķimenēm, baziliku, ķiploku, olīvu, kūpinātu, tāpat īpašu sieru ar papriku un čili, kas ir sarkanbrūnā krāsā. Kazas siera rekordisti ar kazkopību nodarbojas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma un, tiklīdz parādījās iespēja sertificēties, kļuva par bioloģisku saimniecību. Gadiem ilgi kazas piena produkcijai pircējus „saganīt” bijis smags darbs, bet nu jau patērētāji ir izglītojušies un paši meklē labumus, kas gatavoti no kazas piena, Aija novērojusi. „Vieniem kazas piena garša ir bērnības trauma, citiem – delikatese,” viņa smejas. Birznieku ganāmpulkā ir ap 200 Latvijas vietējās šķirnes kazu.

Savukārt bioloģiskās zemnieku saimniecības „Indrāni” saimnieki Liene un Aleksandrs Margeviči no Skujenes puses uz Ķīpsalu atveduši dažnedažādas tējas, salduma pilnas burciņas, kā arī oriģinālas marmelādes konfektes. Ar tām „Indrānu” saimnieki lepojas īpaši, jo konfektes radītas pēc pašu radītas receptes. Marmelāžu klāstā ir našķi ar liepziedu, āboliņa, rupjmaizes, alus, pieneņu garšu un arī konfektes no saimniecībā gatavota vermuta, ko iecienījusi pati saimniece. „Būt bioloģiskiem ir loģiski, citādāk neesam strādājuši – kopš kļuvām par lauksaimniekiem pirms 12 gadiem, tā arī darbojamies bioloģiski,” stāsta Liene.

„Uzminiet, kas tas ir,” norādīdama uz palielām sarkanām ogām, mudina Ungurpils bioloģiskās saimniecības „Lielkalni” saimniece Aija Paukšēna. Viņa uz Rīgu atgādājusi ne tikai burciņas un tēju paciņas, bet arī krāšņu rudens kompozīciju – tajā redzamas smiltsērkšķu, irbeņu, zelta jāņogu, melno plūškoku augļi, un sevišķi izceļas mazāk zināmās sarkanās kizila ogas – tā arī ir atbilde uz saimnieces jautājumu. Divu hektāru platībā „Lielkalnos” audzē šos neparastos ogulājus, kā paskaidro saimniece – „tie visi ir stiprie”. Šajā saimniecībā ievāc ražu arī no citronliānas, aktinīdijas, pīlādžiem, sausseržiem. No ogām top sīrupi un želejas, kā arī tiek žāvētas un fasētas dažādas tējas – no pūķgalves līdz vērmelei. Allaž pieprasītākie saimniecības ražojumu klāstā ir veselīgā plūškoka ziedu un ogu sīrupi.

Zemnieku saimniecība „Bites” atrodas starp Iecavu un Jelgavu, kur Zālītes un Garozas mežos izvietotas simt bišu saimes – tā ir viena no retajām saliņām, kur Zemgalē bitenieki var strādāt ar bioloģiskām metodēm. „Būt bioloģiskam – tas ir asinīs. Man gluži vienkārši patīk veselīgs dzīvesveids,” saka bitenieks Arnis Melderis. Starp dažādiem medus veidiem, ziedputekšņiem un šūniņu medu izceļas īpašs dziedniecisks „kokteilis” – bišu maize šūniņu medū. Tirgū pašlaik ir medus pārprodukcija, tāpēc jo sevišķi bioloģiskajiem biteniekiem ir grūti noturēt atbilstošu cenu, jo tirgū cenu starpības starp bioloģisko un konvencionālo medu faktiski nav, stāsta Arnis. Dažkārt pircēji neizprot, ka bioloģiskais medus ir drošs, jo brīvs no lauksaimniecības ķīmijas atliekvielām, novērojis Arnis. „Strādāju tiem, kuri spēj novērtēt bioloģiski sertificētu medu,” viņš saka.

LBLA stendā sastopams arī uzņēmuma „Raw Bite” vadītājs Gatis Ozoliņš. Viņš popularizē veselīgās „Prosvego” uzkodas no zirņu un pupu mazpazīstamā radinieka karoba, kas ir veselīga alternatīva kakao, jo nesatur stimulējošas vielas. „Prosvego” produkcija ir bez pievienota cukura, saldumu dod augļi un ogas. Produkti piemēroti vegāniem, ko apliecina starptautiski atpazīstams marķējums – uzraksts „Vegan” ar saulespuķi – jo uzņēmums aktīvi darbojas ārējos tirgos. Ražotnē Mālpilī top ne tikai karoba batoniņi ar dažādām augļu un ogu piedevām, bet arī dehidrētu dārzeņu uzkodas – no sīpoliem līdz smiltsērkšķiem, tāpat godā tiek celtas kaņepju sēklas. Pats Gatis gadus desmit ēda veģetāri, tad kļuva par vegānu un nu cenšas ēst reizē vegāni un bioloģiski, jo „pārejot uz veģetāru vai vegānu diētu, jāēd arī bioloģiski, tikai tad ēdiens būs patiešām veselīgs,” uzskata Gatis. Viņš definē „Prosvego” vērtības: „Mūsu galvenais mērķis nav iekarot eksporta tirgus, bet ražot veselīgus un bioloģiskus produktus. Viss pārējais ir tikai ceļš uz šo mērķi.”

Upeņu nozares balstītāji SIA „Krogzeme” saimnieki Diāna un Andris Krogzemi „Riga Food” cer satikt sadarbības partnerus pašmāju mazumtirgotāju vidū vai ārvalstu ražotājus, kas interesējas par bioloģiski sertificētām izejvielām. Uzņēmums darbību sācis kā stādaudzētava, pēcāk, kā stāsta Andris, nākusi izpratne, ka jāaudzē arī ogas, nākamais solis bija apjomu palielināšana, bet šā gada izaicinājums ir ražošanas attīstīšana rūpnieciskā līmenī. Jau izgatavota sulu eksperimentālā partija – tīra sula, bez cukura un jebkādām piedevām. Uzņēmums vēlas attīstīt nevis gala produkta, bet izejvielas ražošanu. Nu jau pāris gadu Krogzemi ievāc arī ražu no jauniestādītā smiltsērkšķu dārza, tāpēc melnajai upenei pievienojies košais smiltsērkšķis.

Starptautiskā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa izstāde „Riga Food 2019” starptautiskajā izstāžu centrā „Ķīpsala” norisināsies līdz 7. septembrim.


Informāciju sagatavoja

biedrība „Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija”