Pērc vietējo un cīnies pret klimata pārmaiņām pasaulē

Klimata pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk tiek uzsvērts klimata jautājums piena lopkopības nozarē, kā vienu no lielākajiem piesārņotājiem minot lopkopjus, piena lopkopību, jo CO2 ir galvenais dzinējs pasaules klimata pārmaiņām globālajā sasilšanā.

Pēc IFCN Piena nozares ziņojuma 2018 (IFCN Dairy Report 2018) datiem, kur informāciju par Latvijas situāciju sniedz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības  centrs (LLKC) redzam, ka salīdzinot ģimenes saimniecības, kurās ir 28 un 209 slaucamo govju ganāmpulkus, ir būtiska CO2 radīto emisiju starpība.  209 govju ferma rada gandrīz uz pusi mazāku CO2 piesārņojumu vidē, nekā 28 govju ferma.  Salīdzinājumā ar citiem piena ražotājiem pasaulē – Latvijas piena ražotāji rada pat vairākas reizes mazāku CO2 piesārņojumu kā valstis Āfrikā un Āzijā. Jo salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm, mēs jau ražojam un strādājam ievērojot ļoti augstas vides un dzīvnieku labturības prasības, kas mums apgrūtina konkurēt pasaules vienotajā tirgū. Ja mēs tiešām gribam rūpēties par globālo klimatu un vēlamies samazināt globālo sasilšanu un no tā izrietošās kataklizmas, tad mums jāsāk ar vienkāršām lietām, kaut vai pērkot vietējā ražojuma pienu un piena produktus, jo iegādājoties ārzemju pienu, mēs radam papildus CO2 , kas tiek  radīti transportēšanas rezultātā.

Kā vēl viens būtisks faktors, lai atbalstītu vietējo ražotāju produkciju, ir ūdens patēriņš uz vienu saražotā piena litru, jo arī ūdens resursi ir būtisks klimata pārmaiņu indikators, kas pasaules kontekstā izsīkst un nākotnē noteikti spēlēs ļoti svarīgu lomu. Interesants ir fakts, ka pēc IFCN sniegtajiem datiem, Latvijā 28 govju ferma patērē četras reizes vairāk ūdens resursu, nekā 209 govju ganāmpulks, lai saražotu 1 kg piena.

Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis :“Ja mēs negribam globālo sasilšanu un vēlamies atstāt nākamajām paaudzēm tīru un drošu pasauli, tad mums ir jāsāk ar mazumiņu un jāsāk pašiem ar sevi – jāpērk vietējā ražojuma produkcija, ne tikai ar domu, ka atbalstam vietējo ražotāju, bet jau daudz plašākā kontekstā cīnoties pret klimata pārmaiņām. Latvija nav izņēmums, attiecībā par faktu, ka bieži vien vietējā produkcija ir dārgāka par ievesto, un lai kāda vietējā produkta popularizēšanas kampaņas tiktu veiktas, un kā lai mēs skaļi nerunātu un neizrādītu sociālajos tīklos, ka atbalstam vietējo ražotājus, tomēr realitātē pārdošanas apjomi rāda, ka patērētājs joprojām izvēlas pēc lētākās cenas, kas nereti ir ārzemju. Ja domājam ilgtermiņa perspektīvā, tad jāskatās, ka cenu nosaka arī pārdošanas apjomi, kas tālāk ķēdes  reakcijā  noved līdz apjoma palielināšanai, tad līdz ražošanas palielināšanai, palielinātos vietējo ražotāju produkta apjoms, kas savukārt pazeminātu arī vietējā produkta cenu, tiktu atbalstīts vietējais ražotājs, pārstrādātājs un tā mēs stiprinātu valsts ekonomiku, no kuras visiem būtu atdeve, skolotājiem, mediķiem, pienācīgas algas, pensijas. Un te atkal nonākam pie fakta, ka vietējās produkcijas patērēšana pozitīvi ietekmē ne tikai valsts attīstību un ekonomisko stabilitāti, bet globalizācijas ietekmē nepārvadājot preces gariem transportēšanas pārvadājumiem, atstājam pozitīvu ietekmi uz klimatu, samazinot emisijas."

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija (LSA) apvieno lauksaimniecības nozares statūtsabiedrību saimniecības, lai koordinētu asociācijas biedru savstarpējo darbību kopīgo interešu aizstāvēšanai, sekmētu lauksaimniecības nozares ražotspēju un konkurētspēju, kā arī lai pārstāvētu asociācijas intereses valsts pārvaldes institūcijās un sadarbotos ar citām organizācijām, kuru darbība ietekmē asociācijas biedru intereses. LSA apvieno 46 aktīvus biedrus, kuri 2018.gadā valsts budžetā iemaksāja 14,2 milj. eiro.

Kontaktinformācija:
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis: 26396570