LLU pētnieki meklē jaunas sapropeļa izmantošanas iespējas

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieki kopā ar sadarbības partneriem (Agroresursu un ekonomikas institūts, SIA "Ainava GG", SIA "Ogres Piens", SIA "Dagdas aita", SIA "Stādu audzētava "Dimzas"", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Stādu Audzētāju Biedrība) un ES  ELFLA Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam atbalstu ir kopš 2018. gada maija uzsākuši projekta “Inovatīvas dehidratācijas tehnoloģijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmantošanas iespējas augkopībā un lopkopībā” realizāciju.

Projekta ietvaros pētnieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas dabas resursu izmantošanas institūtu, kur sapropelis kā dabas resurss tiek pētīts jau vairākus gadu desmitus uzņēmumā “Žitkovičhimservis”, kur sapropeļa ieguve notiek rūpnieciskos apjomos. Vizītes laikā LLU pētnieki un sadarbības partneri tika iepazīstināti ne tikai ar sapropeļa ieguves tehnoloģijām, ko izmanto Baltkrievijas kolēģi, bet arī ar sapropeļa pārstrādi un dažādām baltkrievu pētnieku inovatīviem sapropeļa pielietošanas veidiem, piemēram, humīnskābju preparāti, kosmētiskie līdzekļi, barības piedeva dzīvniekiem, kā arī dalījās pieredzē dažādos starptautiskos projektos un biznesa partneru meklējumos.

Sapropelis ir sastopams dažādos daudzumos gandrīz visos Latvijas ezeros vai zem kūdras aizaugušos ezeros-purvos. Tie kopumā glabā lielus, šobrīd neizmantotus sapropeļa krājumus – 732,4 milj.m3 (pēc LVĢMC datiem). Sapropelis ir saldūdens baseinu ūdeņos nogulsnēta ūdenī dzīvojošo dzīvnieku un augu atlieku masa, kas pamatā sastāv no organiskajām vielām (15–95%) un smilts, mālu, karbonātu piemaisījuma.

Pateicoties sapropeļa īpašībām, to var izmantot lauksaimniecībā kā augsnes ielabotāju – organisko mēslojumu un kā vitamīnu-minerālo barības piedevu dzīvniekiem. Bet ir jāatzīst, ka lauksaimniecība nav vienīgā nozare, kas ir radusi potenciālos sapropeļa izmantošanas veidus, tādas ir: būvmateriālu industrija, siltumenerģētika, ķīmiskā rūpniecība, medicīna un vēl daudzas citas nozares (Kaķītis 1999).

Tā unikālās un plašās izmantošanas iespējas nosaka tā unikālais sastāvs, kas ir bijis nopietns pētījuma objekts jau vairākām Latvijas zinātnieku paaudzēm. Tas vidēji satur 5–37% humīnskābes, 20–30% proteīnus un ogļhidrātus, saistīto slāpekli 4,5%, kā arī bitumenus un vitamīnus (B1, B2, B6, B12, D un E), lipīdus un arī minerālvielas Ca, P, Mn, Co, Cu, Zn, B u.c (Dūma u.c., 1993). Tomēr daudzas zinātniskās idejas un produktu jaunrades lielā mērā nav tikušas realizētas sarežģīto sapropeļa ieguves apstākļu dēļ  (ezeri, purvi u.c.), kā arī lielo ieguves izmaksu dēļ – augstas iekārtu un nosēdlauku izbūves izmaksas , kā arī transportēšanai nepateicīgais sapropeļa agregātstāvoklis – liels ūdens saturs. Līdz ar to sapropeļa ieguve lielos rūpnieciskos apjomos lielā mērā nav sekmējusies saistībā ar ieguves ekonomisko nelietderību.

Tādējadi LLU pētnieki kopā ar sadarbības partneriem projekta ietvaros vēlas aktualizēt jautājumu par sapropeļa ieguves un atūdeņošanas tehnoloģiju izpēti un piemērotību Latvijas apstākļiem. Par pētījuma vietu izvēloties Bižas ezeru (Andrupenes pag.) un tajā iegulošo sapropeli.

Vieta izvēlēta likumsakarīgi – ezerā ir lieli sapropeļa krājumi ~ 6,5 mlj. m3 ar nelielu ieguves dziļumu (1.1 m) un pagājušā gadsimta 90-jos gados jau ir veikta sapropeļa ieguve (izsmeltas 38 tūkst.t.).  Pēc nozvejas Bižas ezers ir 3 lielākais ezers reģionā, tajā mājo 14 zivju sugas, bet sakarā ar ezerā noritošajiem intensīvajiem eitrofikācijas procesiem – ezers aizaug un ziemās notiek regulāra zivju slāpšana (Rāznas.. 2009), tādēļ rūpnieciskai sapropeļa ieguvei ir arī ekoloģiskais pienesums.

Šobrīd LLU pētnieki strādā pie sapropeļa ieguves izvērtējuma trīs posmos – vasarā, rudenī un ziemā ar mērķi attīstīt ieguves tehnoloģiju – ieguves laiks, jauda, iegūtā materiāla kvalitāte un daudzums, kā arī izprast laika apstākļu ietekmi uz sapropeļa dehidratācijas jeb atūdeņošanas tempu, “uzvedību” un sastāva maiņu. Minētajā pētījuma vietā norit sapropeļa dehidratācija geotube maisos, kas ir īpaši radīti ātrai un ērtai sapropeļa atdūņošanai. Geotube maisos ar sapropeli ievietoti trīs mitruma sensori, kas veic nepārtrauktu datu nolasījumu un palīdz rekonstruēt sapropeļa dehidratācijas jeb atūdeņošanās gaitu.

Jāatzīmē, ka sapropelis ir Latvijas dabas bagātība, jo ilgstoša pētnieku un uzņēmēju interese par sapropeli, tomēr līdz šim ilgstošais un dārgais sapropeļa atūdeņošanas process ir bijis galvenais ierobežojošais faktors, kādēļ Latvijā no sapropeļa vēl netiek ražoti produkti ar augstu pievienoto vērtību rūpnieciskos apjomos. Projektā iesaistītie pētnieki līdz 2023. gada pavasarim cer rast risinājumu ekonomiski izdevīgai sapropeļa ieguvei un dehidratācijai.  

Raksts tapis pateicoties projekta Nr.: 18-00-A01612-000010 “Inovatīvas dehidratācijas tehnoloģijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmatošanas iespējas augkopībā un lopkopībā” finansiālam atbalstam.

Detalizēta informācija par pētnieku vizīti Baltkrievijā atrodama Agroresursu un ekonomikas institūta mājaslapā.

Ar projekta aktivitātēm saistītie raksti:

  1. Par sapropeļa projekta īstenošanas uzsākšanu "Īstenos projektu par sapropeļa efektīvu izmantošanu lauksaimniecībā" publicēts 25.05.2018.;
  2. Par sapropeļa projekta īstenošanas uzsākšanu "Īstenos projektu par sapropeļa efektīvu izmantošanu lauksaimniecībā" publicēts 28.05.2018.;
  3. Par sapropeļa ieguves izpētes projekta uzsākšanu LLU mājaslapā "Inovatīvas dehidratācijas tehnoloģijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmantošanas iespējas augkopībā un lopkopībā": publicēts 18.06.2018.;
  4. Mutisks referāts "Inovatīvas dehidratācijas tehnoloģijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmantošanas iespējas augkopībā un lopkopībā". konferencē "Eiropas inovāciju partnerības darba grupu  projekti Latvijā" LLKC, Ozolnieki, 31.10.2018., G.Gūtmanis. Saite uz konferences programmu pieejama šeit, savukārt prezentāciju iespējams apskatīt šeit;
  5. Stenda referāts “Sapropeļa ieguve un izaicinājumi”. LLU Lauksaimniecības fakultātes, Latvijas Agronomu biedrības, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas organizētā zinātniski praktiskā konferencē „Līdzsvarota lauksaimniecība 2019”.  LLU, Jelgava, 21.02.2019. Vircava I., Alsiņa I., Dubova L., Valdovska A., Strikauska S., Proškina L.;
  6. Stenda referāts “Study of application of an innovative dehydration technology in sapropel production, application options of the products, produced on the basis of sapropel, in crop and livestock farming” 3.nacionālajā EIP seminārā vāciski runājošām EIP darba grupām un inovāciju veicinātājiem . Vācija, Arnstede. 14.-15.03.2019. Pētnieku grupa;
  7. AREI PPC uzsāk 16.1 EIP grupas sadarbības projektu par sapropeļa efektīvu izmantošanu lauksaimniecībā “Inovatīvas dehidratācijas tehnoloģijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmantošanas iespējas augkopībā un lopkopībā.” Publicēts 006.2018. 
  8. AREI. Pieredzes apmaiņas brauciens uz Baltkrieviju pie sapropeļa pētniekiem un  pārstrādātājiem. Publicēts 14.02.2019

Izmantotā literatūra:

Dūma M., Dūdiņš M., Kauliņš U., Dzērve K., 1993. Sapropelis, humīnskābes un to nozīme ražības celšanā. LLU raksti, 68-61 lpp.

Kaķītis A., 1999. “Energoekonomiskas sapropeļa ieguves tehnoloģijas”, disertācija, LLU fundamentālā bibliotēka.

Rāznas nacionālā parka dabas aizsardzības plāns. 2009. Proj.vad. Ieva Rove. Latvijas Dabas fonds, 24 lpp.

Interneta resursi:

https://www.meteo.lv/lapas/geologija/zemes-dzilu-resursi/derigie-izrakteni-buvmaterialu-izejvielas-kudra-un-sapropelis-/sapropelis/sapropelis?id=1243&nid=595, skatīts 17.04.2019.