Gerhards: Nākamā gada otrā puse ir agrākais, kad varētu būt zināms ES budžets 2021.-2027.gadā

Nākamā gada otrā puse ir agrākais, kad varētu kļūt zināms Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2021.-2027. gadam, trešdien ikmēneša Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulcē, sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Viņš atzina, ka ES Kopējā lauksaimniecības politikā ir nepieciešams pārejas periods, ņemot vērā neskaidrību par daudzgadu finansējumu. "Agrākais, kad varētu būt zināms budžets 2021.-2027.gadā, ir labākajā gadījumā nākamā gada otrajā pusē Vācijas prezidentūras laikā," sacīja Gerhards, skaidrojot, ka lemšanu par ES budžetu, tostarp par finansējuma apmēru ES lauksaimniecībai kavē dažādi faktori, piemēram, breksits, kā arī organizatoriskie jautājumi.

Zemkopības ministrs atzina, ka ļoti daudzi jautājumi Kopējā lauksaimniecības politikā nākamajā plānošanas periodā - no 2021. līdz 2027.gadam - vēl nav izdiskutēti, piemēram, zaļā arhitektūra, ražotājorganizāciju regulējums, taču Zemkopības ministrijas pārstāvji un atašeji Briselē ļoti aktīvi strādā pie tā, lai Latvijas lauksaimniecībai būtiskais tiktu uzklausīts, tostarp attiecībā uz vides un klimata politiku.

Viņš atgādināja, ka šogad 31.oktobrī Tartu Igaunijā aizvadīta triju Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministru tikšanās, kurā pārrunāti aktuālie klimata un vides jautājumi Kopējās lauksaimniecības politikas reformas kontekstā, aicinot Eiropas Komisiju (EK) skābās lauksaimniecības augsnes kaļķošanu iekļaut ES Kopējās lauksaimniecības politikas vides un klimata pasākumos kā piemērotu praksi klimata un vides ekoshēmās un vides, klimata un citās pārvaldības saistībās. "Igauņu aprēķini rāda, ka zemes kaļķošana dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu izmešu jautājumos, ogļskābās gāzes (CO2) samazināšanā," uzsvēra ministrs.

Tāpat zemkopības ministrs atgādināja, ka 18.novembrī notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde, kurā tika spriests par vides un klimata prasību kopumu lauksaimniekiem saistībā ar daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam. Tostarp atsevišķi priekšlikumi bija ļoti ambiciozi, piemēram, EK, virzoties uz daudzgadu budžeta nākamajam plānošanas periodam apstiprināšanu, ir izskanējis priekšlikums par nepieciešamību līdz 2030.gadam nodrošināt 55% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kā Latvijas devumu ES 2030.gada atjaunojamās enerģijas mērķrādītāja sasniegšanā pašreiz noteikto 50% vietā.

Pēc Gerharda teiktā, Latvijai to varētu būt ļoti grūti realizēt un tas būtu ļoti liels izaicinājums, tāpēc par ko vēl daudz jādiskutē.

Viņš piebilda, ka šobrīd top triju Baltijas premjerministru vēstule par klimatu un ES Kopējo lauksaimniecības politiku, kurā premjeri norāda, ka, izvirzot attiecīgus vides un klimatu mērķus, to īstenošanai jānodrošina atbilstošs finansējums.

Gerhards arī atzina, finansējums kohēzijai ES nākamajā daudzgadu budžetā būs salīdzinoši mazs un daudzi lauksaimnieki būs neapmierināti.

Savukārt LOSP valdes loceklis Guntis Gūtmanis sēdē rosināja lauksaimniekus vairāk domāt par klimatam draudzīgu piena ražošanu, ar to saprotot vietējās produkcijas patērēšanu uz vietas un ierobežojot piena ievešanu no tālām valstīm, piemēram, Jaunzēlandes un Argentīnas.

LOSP ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

  • Arta Goba
  • LETA