Lauksaimnieki ar stingru nostāju dodas uz Briseli

20.februārī, Briselē, notiks Eiropadomes ārkārtas sanāksme, kur Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji apspriedīs ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. plānošanas periodam. "Šis ir ļoti svarīgs brīdis cīņā par godīgi sadalītu lauksaimniecības finansējumu," Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), Zemnieku Saeima (ZSA), Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un Latvijas Zemnieku federācija (LZF) pauž kopīgu nostāju pirms gaidāmās sanāksmes.

 

Esošā lauksaimniecības atbalsta sistēma nenodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem. Liela daļa Eiropas valstu lauksaimnieku saņem ļoti dāsnus maksājumus, līdz pat 209% no ES vidējā līmeņa, kamēr Latvija nākamā perioda noslēgumā (2027.gadā) sasniegs 77% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. Šāds piedāvājums lauksaimniekiem ir nepieņemams. Klaji aplams ir uzskats, ka valstī, kur lauksaimnieki saņem zemāku ražošanas atbalstu, ir attiecīgi zemākas ražošanas izmaksas. Ar lauksaimniecību saistītie izdevumi (elektrība, mēslojums, dīzeļdegviela u.c.) Latvijā sasniedz ES vidējo līmeni vai pat pārsniedz to, kā rezultātā Latvijas ražošanas izmaksas ir 112% no ES vidējā. Saistībā ar lauku attīstības finansējumu, jaatzīmē, ka finansējums tika samazināts jau esošajā periodā, turklāt bez ekonomiska pamatojuma. Nākamajos 7 gados tas ir jāsaglabā vismaz šī perioda līmenī.

Vai lauksaimnieki spēs pacelt nosacījumu nastu, ko tiem iecerēts uzlikt?

Jaunās zaļās iniciatīvas ir atbalstāmas. Tai pat laikā lauksaimniekiem ir pastāvīgi jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem, un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vides standarti tiek prasīti vienādi no visiem lauksaimniekiem, taču mūsu gadījumā tie jāizpilda ar ievērojami zemāku atbalstu. Lauku attīstības finansējumu šobrīd paredzēts samazināt par 15%. No otras puses Eiropas Komisija ir izvirzījusi nosacījumu vismaz 40% no Lauku attīstības finansējuma atvēlēt vides un klimata mērķu sasniegšanai. Neizprotamas ir arī papildus prasības tiešo maksājumu saņemšanai. Šis EK piedāvājums nevar tikt atbalstīts, jo radīs vēl lielāku nevienlīdzību. Latvijas lauksaimnieki ir tiesīgi strādāt vienādos un godīgos konkurences apstākļos.

20.februārī Lietuvas lauksaimnieki ir pieteikuši Baltijas zemnieku protesta akciju Briselē. Uz protestu dosies arī Latvijas un Igaunijas lauksaimnieki. Aicinām pievienoties, protestēt un aktīvi paust savu viedokli par godīgāku kopējās lauksaimniecības politiku un vienlīdzīgiem tiešajiem maksājumiem.

Maira Dzelzkalēja Burmistre, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece:  Mums ir jāliek saprast, gan Latvijas, gan ES vadītājiem, ka kopīgā Eiropā ir jābūt vienādām iespējām visiem lauksaimniekiem. Mēs redzam, ka sabiedrība un politiķi no lauksaimniekiem sagaida arvien vairāk - ne tikai saražot lētu pārtiku, bet saražot to izmantojot maksimāli vidi saudzējošas metodes, rūpēties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, samazināt klimatu ietekmējošo gāzu emisiju utt. Tai pat laikā atbalsts, kuru piedāvā Latvijas zemniekiem arī nakamajā  periodā tiek paredzēts vien 77% no ES vidējā. ja mēs gribam, lai Latvijas laukos ienāktu jauni saimnieki, kuri ir spējīgi izmantot šodienas tehnoloģiju dotās priekšrocības, lai lauksaimniecība izpildītu sabiedrības gaidas, tam ir jāatvēl adekvāts un konkurenci nekropļojošs finansējums!

Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka:  ES daudzgadu budžetu plānojot, Eiropas Komisijai ir jāņem vērā visi Eiropas lauksaimnieki un attieksmei pret katru ir jābūt atbildīgai! Jo tikai apdzīvoti ES reģioni būs stiprs pamats Eiropas Savienībai. Biedējoša ir doma, ka ES pierobeža ar Krieviju iztukšosies un Latvijas zemnieki pametīs savas mājas! Bet varbūt tāds ir plāns?!

LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: Sen jau vairs nav pamata uzskatīt, ka darbojamies atšķirīgos apstākļos. Latvija ir ES dalībvalsts jau vairāk kā 15 gadus. Lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības sektora konkurētspēju nakamajā plānošanas periodā ir jāpabeidz tiešmaksājumu izlīdzināšana dalībvalstu starpā un ES valstu lauksaimniekiem beidzot jāsāk strādāt vienlīdzīgas konkurences apstākļos. Latvijā arvien mazāk jauniešu izvēlas saistīt savu nākotni ar lauksaimniecību - mūsu uzdevums ir parādīt, ka nozarei ir perspektīva, taču strādājot nevienlīdzīgas konkurences nosacījumos, to nav viegli izdarīt.

 

 

 

Biedrība - Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) - ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk ka 14200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

Informāciju sagatavoja: Māra Bučkovska, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste. Papildu informācija pa tālruni 26311133 vai sūtot e-pastu uz losp@losp.lv