Par vienlīdzīgiem tiešajiem maksājumiem Briselē iestājas vairāk kā 200 Baltijas zemnieku

Pret negodīgu kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešajiem maksājumiem protestējām Briselē kopā ar Lauksaimniecības Statūtsabiedrības asociāciju, Latvijas Zemnieku federāciju, Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienību, Latvijas Cūku audzētāju asociāciju, Lauksaimnieku apvienību, Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju un Zemnieku Saeimu.

Esošo tiešo lauksaimniecības maksājumu sistēma nenodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem. Liela daļa citu dalībvalstu lauksaimnieku saņem ļoti dāsnus maksājumus sākot no 100% līdz pat 209% no ES vidējā līmeņa, kamēr Latvija nākamajā periodā sasniegs 77% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Lauksaimniecībai nepieciešamie izdevumi Latvijā tuvojas ES vidējam līmenim vai ir tikpat augsti ka pārējā Eiropā. Finansējums tika samazināts jau esošajā periodā, turklāt bez ekonomiska pamatojuma. Nākamajos 7 gados tas jāsaglabā vismaz šī perioda līmenī. Tai pat laikā lauksaimniekiem ir pastāvīgi jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem un kopējās lauksaimniecības politikas vides standarti tiek prasīti vienādi no visiem lauksaimniekiem, taču mūsu gadījumā tie jāizpilda ar ievērojami zemāku atbalstu. Latvijas lauksaimnieki ir tiesīgi strādāt vienādos un godīgos konkurences apstākļos.

Protesta laikā Baltijas lauksaimniekus apmeklēja arī visu trīs Baltijas valstu vadītāji, kuriem zemnieki piedāvāja īpašu Baltijas ābolu sulas samita enerģijas dzērienu. Tas ražots tikai 60% vienlīdzīgos apstākļos un nepilna pudele, tāpat kā ES atbalsts, tomēr barojošs par visiem 100%.

Solidaritāti pauda arī Īrijas zemnieki, un pēc baltiešiem protestus turpināja Beļģijas lauksaimnieki.