Prasība Saeimai un valdībai saistībā ar ārkārtas situāciju

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir nosūtījusi vēstuli Saeimai, Ministru prezidentam, zemkopības ministram un plašsaziņas līdzekļiem, kurā lauksaimnieku vārdā iebilst pret ārkārtas situācijas pagarināšanu, iepriekš nenodrošinot caurspīdīgumu un Latvijas cilvēku iesaisti savas tautas nodrošināšanā. 

Saeimas priekšsēdētājai

Inārai Mūrniecei,

Ministru prezidentam

Krišjānim Kariņam,

kopija

zemkopības ministram

Kasparam Gerhardam

 

03.04.2020

 

Prasība Saeimai un valdībai saistībā ar ārkārtas situāciju

Lauksaimnieki, mežsaimnieki un pārtikas ražotāji uzsver, ka valdībai ir nevis jācenšas, ka likumā tiek prasīts pagarināt ārkārtas stāvokli uz 3 mēnešiem, bet gan jāsagatavo grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kas dotu iespēju pagarināt ārkārtas situāciju nevis uzreiz uz 3 mēnešiem, bet skatīties pēc situācijas kā to dara vairums Eiropas valstu. Pat ASV ir pagarinājusi ārkārtas situāciju tikai līdz 30.aprīlim.

Prasām valsts varu primāri nodrošināt veselības aprūpi ar nepieciešamo aparatūru un finansējumu. Nepieciešamību nosaka nevis ministrija un valdes, bet gan medicīnas profesionāļu konsīlijs.

Vēršam uzmanību, ka 3 mēneši ir par daudz Latvijas cilvēkiem un tautsaimniecībai, kamēr valsts vara nenodrošina:

1. Publisku atskaiti par katru iztērēto eiro, uzrādot personu,  kurai tas samaksāts par visu ārkārtas situācijas periodu.

2. Rīcības plānu vietējo uzņēmumu atbalstam par precēm un pakalpojumiem, ko var saražot Latvijā (ne tā ka, maskas ar LV starpniekfirmu nopērkot Ķīnā, ja labākas jau ražo Latvijas uzņēmumi).

3. Pastāv liela varbūtība, ka sabiedrības daļa, kura atstāta bez ienākumiem, sāk vardarbību un piespiedu kārtā zog.

4. Aizdomīgi skatāmies uz sekām pēc ārkārtas situācijas, vai preces arvien vairāk nenāksies iepirkt no globālajām kompānijām un Ķīnas.

Jautājumi un priekšlikumi vērtējot šī brīža ārkārtas situāciju:

1. Vai formulējums "ārkārtas situācija" ir traktējams, kā force majore un valstij ieviešot šo ārkārtas stāvokli, tā uzņemas visas līgumsaistības, kuras fiziska vai juridiska persona nespēs izpildīt?

2. Grozījumos likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" iekļaut normu:

2.1. NĪN par 2020.gadu sedz no valsts budžeta, nevis ēku vai zemju fiziska vai juridiska persona (īpašnieks).

2.2. Valsts izmaksā katram Latvijas iedzīvotājam kompensāciju par atrašanos ārkārtas situācijā 500 eiro mēnesī par katru ārkārtas situācijā pavadīto mēnesi.

2.3. Aizliegt jebkādas spekulācijas ar medikamentiem, dezinfekcijas līdzekļiem, pirmās nepieciešamības precēm, ārstniecības pakalpojumiem. Nepieciešamības gadījumā ieviest valsts noteiktas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenas. Par pārkāpumiem noteikt ievērojamus naudas sodus līdz pat kriminālatbildībai.

2.4. Pārtikas preču tirgotājiem pienākumu slēgt līgumus ar vietējiem lauksaimniecības preču ražotājiem par iepirkumiem vismaz uz 1 gadu.

LAUKSAIMNIEKU VĀRDĀ IEBILSTAM PRET ĀRKĀRTAS SITUĀCIJAS PAGARINĀŠANU, IEPRIEKŠ NENODROŠINOT CAURSPĪDĪGUMU UN LATVIJAS CILVĒKU IESAISTI SAVAS TAUTAS NODROŠINĀŠANĀ!

P.S. Vienlaikus šis lauksaimnieku viedoklis tiek nodots LV masu medijiem.

 

Ar cieņu,

 

Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes

valdes priekšsēdētājs

Edgars Treibergs

 

Latvijas lauksaimniecības  kooperatīvu asociācijas

valdes priekšsēdētājs

Indulis Jansons