Par migrējošo putnu nebeidzamajiem postījumiem

Zosis, dzērves un citi gājputni Latvijas lauksaimniekiem turpina nodarīt postījumus. Pateicoties siltajai ziemai, šogad putni sāka baroties jau ļoti agri. Tiek noēsta labība, pupas, zirņi, sētie zālāji. Patiesie zosu nodarīties zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir mērāmi vairākos miljonos eiro. Jau tagad ir skaidrs, ka noēstie lauki būs jāpārsēj. Bet lielai daļai lauksaimnieku vēl nav samaksātas kompensācijas par pāgājušā gada postījumiem. Ja valsts nespēj pildīt prasības, kompensāciju sistēma ir steidzīgi jāpārskata. LOSP, Zemnieku Saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, ir nosūtījušas vēstuli ministru prezidentam Kr.Kariņam, vides un reģionālās attīstības ministram J.Pūcem un zemkopības ministram K.Gerhardam, kuru šeit publicējam.

2020.gada 30.aprīlī

 Nr. 36A

Ministru prezidentam

Krišjānim Kariņam

Vides un reģionālās attīstības ministram

Jurim Pūcem

kopija

Zemkopības ministram,

Kasparam Gerhardam

 

Par migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniekiem un pasākumiem to radīto seko mazināšanai

Ar katru gadu lauksaimniekiem pieaug nemedījamo un migrējošo sugu nopostītās sējumu platības. Šogad, pateicoties siltajai ziemai, migrējošie putni labības, pupu, zirņu un arī sēto zālāju laukos sāka baroties jau pirms vairāk kā mēneša, un ar katru dienu to sarodas arvien vairāk. Lai arī lauksaimnieki meklē un izmanto dažāda veida pieejas putnu baru aizbaidīšanai, tomēr ilgtermiņā tie nav efektīvi paņēmieni.

Šogad Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izsniegusi atļaujas lauksaimniekiem izņēmuma kārtā migrējošās zosis atbaidīt ar letālās atbaidīšanas metodi un apstiprina, ka šis ir otrais gads, kad zosis nav devušās projām, bet pārziemojušas Latvijā, kā arī daudzi putni atlidojuši krietni agrāk nekā citus gadus. Taču tai pat laikā uzsver, ka pagaidām letālā atbaidīšana uzskatāma, kā tikai sava veida eksperiments.

No vairāk kā 400 Latvijas lauksaimnieku iesniegumiem par zosu letālo atbaidīšanu apstiprināti 140, kas ir maksimālais izsniegto atļauju skaits. Kopumā varēs nošaut 1000 zosis. Turklāt, lai izmantotu šo metodi, jāievēro virkne visai birokrātisku un apgŗūtinošu noteikumu.

Lai arī lauksaimnieki izmanto dažādus putnu atbaidīšanas līdzekļus, pērn tiem nodarīto zaudējumu apmērs sasniedza vairākus  miljonus eiro. Migrējošie putni rada neatgriezeniskus postījumus pat 100% apmērā un šogad zaudējumi par gājputnu nodarītajiem postījumiem tiek lēsti no 300 līdz 500 eiro par hektāru. 

Tie lauksaimnieki, kuri nav saņēmuši atļaujas zosu letālajai atbaidīšanai, vai kuru laukos šī metode nav bijusi iedarbīga un sējumi ir cietuši zaudējumus, joprojām var pieteikties kompensācijām.  Pieteikumus vērtē DAP komisija, klātienē apsekojot sējumu platības.

2019. gadā kompensācijām pieejamais naudas apjoms bija 593 458 eiro, un tas viss ir izmaksāts. Taču nebūt ne visiem lauksaimniekiem, kuri saņēmuši apstiprinājumu kompensācijas saņemšanai, tā arī izmaksāta. Pagājušā gada iztrūkums par nemedījamo un migrējošo sugu nodarītajiem zaudējumiem un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pārsniedz miljonu – 1 018 914 eiro. Šogad budžetā kompensācijām atvēlēts vēl mazāk kā pagājušajā gadā – 538 184 eiro.

Eiropas Savienības (ES) valstīs lauksaimniekiem aprēķina nodarīto zaudējumu apmēru un izmaksā kompensācijas. Tādejādi izpaužot valsts rūpes par dzīvās dabas un savvaļas putnu aizsardzību, lai tā nenotiktu uz lauksaimnieku rēķina. Taču ar šo summu pietiks vien tik daudz, lai samaksātu aptuveni pusi no 2019.gadā uzkrātajiem parādiem, un jau tagad skaidrs, ka daļu parādsaistību nāksies pārcelt uz 2021. gadu. Tātad būs zemnieki, kam līdz pagājušā gada kompensācijām būs jāgaida divi gadi.

Turklāt nedrīkst aizmirst, ka ES pastāv kompensāciju apjoma ierobežojumi “De minimis”, kas paredz ne vairāk par 25 tūkstošiem eiro vienai saimniecībai trīs gadu laikā – finansējums tiek likts vienā grozā ar citiem valsts atbalstiem un, ja limits sasniegts, tad tiek  saņemts atteikums, neskatoties uz postījuma apmēriem. Tātad atkal reālus zaudējumus nosegt nebūs iespējams.

Turklāt nedrīkst aizmirst, ka ES pastāv kompensāciju apjoma ierobežojumi “De minimis”, kas paredz ne vairāk par 25 tūkstošiem eiro vienai saimniecībai trīs gadu laikā – finansējums tiek likts vienā grozā ar citiem valsts atbalstiem un, ja limits sasniegts, tad tiek  saņemts atteikums, neskatoties uz postījuma apmēriem. Tātad atkal reālus zaudējumus nosegt nebūs iespējams.

Lauksaimniecības darba process ir pietiekami komplicēts, prasa zināšanas, materiālos ieguldījumus, ļoti lielu enerģijas un laika atdevi. Tas neaprobežojas tikai ar sēklas iegādi un sēšanu. Turklāt, apbraukāt 10 ha lielu lauku ir pavisam kas cits nekā regulāri pārbaudīt 100 vai 1000 hektāru.

Uzskatām, ka šodienas ārkārtas apstākļos primāri jāizvērtē valsts iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības. Aicinām:

  • DAP steidzīgi rast risinājumu kompensāciju par 2019.gadu izmaksāšanai.
  • Saimniecībām, kuras ir reģistrējušas iesniegumus par zosu letālo atbaidīšanu, bet ir saņēmušas noraidījumu, izsniegt attiecīgās atļaujas letālai atbaidīšanai.
  • Palielināt ikgadējā finansējuma apmēru gājputnu nodarīto postījumu kompensēšaani.

 

Ar cieņu,

 

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs

Edgars Treibergs

 

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs

Juris Lazdiņš

 

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs

Indulis Jansons