Baltijas valstu lauksaimnieki iesnieguši atklātu vēstuli Eiropas Komisijas prezidentei

Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji aicina Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leinu izmantot jauno ES daudzgadu budžetu par instrumentu, lai nodrošinātu dalībvalstu spēcīgu un godīgu atgūšanos no pandēmijas izraisītajām sekām. Esošā krīze atstāj ietekmi uz pilnīgi visu sabiedrību un ekonomiku. Lauksaimnieku organizācijas rosina izmantot plānotos atgūšanās pasākumus, lai izbeigtu ilgi pastāvošo nevienlīdzību, kas novērojama ES lauksaimnieku starpā.

Vēstules tulkojums no oriģināla angļu val.

Cienījamā prezidente fon der Leina!



Lauksaimnieki no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mudina jūs izmantot nākamo daudzgadu finanšu shēmu, lai nodrošinātu spēcīgu un taisnīgu atveseļošanos pēc COVID-19 pandēmijas. Lai arī pašreizējā krīze ietekmē visas ekonomikas un sabiedrības daļas, ir svarīgi, lai atveseļošanās nesaasinātu pašreizējo nevienlīdzību starp lauksaimniekiem visā ES.

Covid-19 ir pasliktinājis visu eiropiešu dzīves un darba veidu. Lauksaimniekiem visā Eiropā jāpielāgojas strauji mainīgajam pārtikas pieprasījumam, pieaugošajai cenu nepastāvībai, kā arī traucējumiem, kas apdraud mūsu pārtikas drošību. Tiešie maksājumi saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku ir mūsu drošības tīkls krīzes laikā. Neskatoties uz to, Baltijas lauksaimnieki joprojām ir pakļauti riskam, jo mēs saņemam viszemākos tiešos maksājumus ES, savukārt mūsu ražošanas izmaksas ir daudz augstākas nekā vidēji ES - attiecīgi 129% (Igaunijā), 112% (Lietuvā) un 113% (Latvijā). Tādējādi mūsu ienākumi daudz vairāk ir atkarīgi no tirgus situācijas nekā citās valstīs.

Kopš iestāšanās ES 2004. gadā visu trīs Baltijas valstu lauksaimnieki ir saņēmuši zemāko tiešā atbalsta līmeni, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, pašlaik tikai 54–60% no Eiropas vidējā līmeņa. Tas ir saistīts ar nepareizu ES Pievienošanās līguma noteikumu interpretāciju. Sākotnējie maksājuma aprēķini tika balstīti uz atskaites periodu, kad valstīs notika nozīmīga zemes reforma, pārejot no padomju parauga kolhoziem uz ģimenes lauksaimniecības struktūrām. Par atsauci tika izmantots nepieredzēts produktivitātes kritums šajos gados, kas noveda pie vēsturiskas netaisnības.

Pirms septiņiem gadiem, 2013. gada februārī, Eiropadome vienbalsīgi vienojās, ka “vēlākais līdz 2020. gadam visām dalībvalstīm būtu jāsasniedz vismaz EUR 196 par hektāru pašreizējās cenās”. Kopš tā laika mēs turpinājām sistemātiski saņemt ne vairāk kā 54–60% no Eiropas vidējiem tiešajiem maksājumiem, neskatoties uz atkārtotiem aicinājumiem izbeigt šo negodīgo finansējuma sadali, kas neatspoguļo reālās lauksaimniecības situācijas Baltijas valstīs valstīm. Jaunākie priekšlikumi pirms COVID-19, šķiet, neatrisināja šo netaisnību.

Šīs netaisnības sekas kļūst pamanāmākas krīzes laikā. Eiropas lauksaimnieki ir lepni, ka spēj apgādāt eiropas iedzīvotājus ar veselīgu, uzturvielām bagātu un svaigu pārtiku, kas ražota ievērojot pasaulē augstākās vides un pārtikas nekaitīguma parsības. Tomēr esošās tirgus pazīmes nav daudzsološas, stipri atgādinot 2014. gada lauksaimniecības krīzi, kuru izraisīja Krievijas noteiktais embargo uz ES lauksaimniecības produktiem, un kas mūs skāra nesamērīgi, un neskāra proporcionāli vienādi visus ES lauksaimniekus. Turklāt mēs esam satraukti, jo redzam pirmos signālus tam, ka atsevišķas ES valstis izvērš sava tirgus protekcionisma pasākumus, degradējot ES pamatvērtību vienotu tirgu.

Mēs domājam, ka vērienīgam atveseļošanās plānam un taisnīgai KLP ir jābūt instrumentiem, lai Eiropa spētu vienoti izkļūt no šīs krīzes.

Tā kā jūs šobrīd strādājat pie jaunā budžeta, lai atbalstītu Eiropas atgūšanos no krīzes, šī ir unikāla iespēja novērst šo netaisnību un palielināt ES pārtikas piegādes ķēdes noturību. Tas būs galvenais, lai saglabātu augstas nākotnes daudzgadu finanšu shēmas ambīcijas, kas nodrošina, ka neviens nepaliek aiz muguras. Mēs domājam, ka lauksaimniecība ir pamats, kurš spēj izvest no jebkuras krīzes, tāpēc aicinām saglabāt finansējumu abiem KLP pīlāriem, attīstot turpmākos tirgus drošibas instrumentus un izbeigt vēsturisko netaisnību tiešo maksājumu radikālajās atšķirībās starp dalībvalstīm.

Ķēde ir tik spēcīga, cik  tās vājākais posms. Mēs nevaram ļaut sabrukt Eiropas pārtikas piegādes ķēdei.

Mēs lūdzam Eiropu savā turpmākajā budžetā izturēties pret visām valstīm kā vienlīdzīgām un pārstāt izturēties pret Baltijas lauksaimniekiem kā otrās šķiras pilsoņiem.

Ar cieņu,


Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības palāta

Igaunijas Zemnieku federācija

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija

Latvijas Zemnieku saeima

Latvijas Zemnieku federācija

Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padome

Latvijas lauksaimniecības statūtsabiedrības

Lietuvas Lauksaimniecības padome

Lietuvas Lauksaimniecības palāta

Lietuvas Zemnieku savienība

Lietuvas lauksaimniecības uzņēmumu asociācija

Lietuvas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija “Kooperacijos kelias”