Lauksaimniecībā arī šogad vajadzīgi viesstrādnieki

 

 

Neskatoties uz lauksaimniecības organizāciju pūlēm veicināt vietējo iedzīvotāju interesi par darba iespējām laukos, interese par sezonas darbiem nav pietiekama, lai mūsu augļkopji un dārzeņkopji tuvojošos sezonu sagaidītu bez raizēm. Faktiskā pieredze rāda, ka atrisināt problēmu ar vietējā darbaspēka palīdzību nav reāli. LOSP, Zemnieku saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtīja vēstuli valsts institūcijām, aicinot pieņemt lēmumus, kas mazinātu lauksaimniecības darbaspēka krīzi, un mūsu lauksaimnieki spētu nodrošināt vietējo tirgu ar pašu audzētiem augļiem un dārzeņiem.19.05.2020

Ministru prezidentam K. Kariņam

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pr-tājam R. Nemiro

Ekonomikas ministram J. Vitenbergam

Iekšlietu ministram S. Ģirģenam

Zemkopības ministram K. Gerhardam

 

Par viesstrādnieku nodarbināšanu lauksaimniecības nozarē

Lauksaimnieku organizācijas izsaka bažas par darbinieku trūkumu pārtikas pārstrādes uzņēmumos un šī gada lauksaimniecības ražas savlaicīgas novākšanas iespējām. To galvenais iemesls ir nepietiekams darbaspēka nodrošinājums.

Piemēram, šobrīd ar pastāvīgu darbaroku trūkumu cīnās zivju pārstrādes sektora uzņēmumi. Secinājumi pēc vairāk kā mēneša, kas pavadīts valstī ieviestajā ārkārtas režīmā, ir satraucoši. Tuvu pie 50% no darbiniekiem, kas darbu uzsāk, vienas nedēļas laikā pārtrauc darba attiecības. Darbinieku manība ir ļoti liela, tajā pašā laikā pieprasījums pēc zivju konserviem ir strauji palielinājies.  Uzņēmumam tas ir ļoti apgrūtinoši, un no tā cieš darba produktivitātes kvalitāte. Šīs nozares ražotāji uzskata, ka bez viesstrādnieku nodarbināšanas iztikt nevarēs.

Kā katru gadu, arī šogad augļkopības un dārzeņkopības nozarē iesaistītās saimniecības, ir neziņā, vai izsludinātajām vakancēm pieteiksies vismaz puse no nepieciešamā darbinieku skaita ražas novākšanai. Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Īpaši nozīmīgs tas ir ogu, augļu un dārzeņu novākšanā. Ražas novākšanas sezona strauji tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro.

Lauku atbalsta dienesta koordinētā programma “Sezonas laukstrādnieki” vērtējama kā kvalitatīvi funkcionējoša – izdevusies, un būtu jāievieš kā pastāvīga. Tomēr, ņemot vērā iepriekšējos darba gados novēroto tendenci Latvijas darba tirgū, ir ļoti apšaubāms, ka šī brīža ārkārtas situācija valstī mudinās cilvēkus strādāt fizisku darbu, tā vietā saņemot pabalstus no valsts. Piemēram, 2019. gadā kādai 65ha lielajā melleņu audzētavā Jelgavas novadā, saimniecībā ar nodrošinātiem labiem sadzīves apstākļiem, gribēja pieņemt darbā 120 vietējos cilvēkus, taču izdevās nokomplektēt vien ap 50 darbinieku. Pagājušajā gadā darbaspēka trūkuma dēļ aizgāja bojā 40% ražas, kas ir aptuveni 200 tūkstoši euro neiegūto ieņēmumu.  

Lauksaimniekus ļoti sarūgtina, pesimistiskā perspektīva, kad Latvijā izaudzētā raža paliktu uz lauka un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņu.  

Citu valstu pieredze liecina, ka pamatojoties uz  īpašiem striktiem nosacījumiem tiek atļauta viesstrādnieku ieviešana ārkārtas situācijas apstākļos. Vācijā, piemēram, aprīļa un maija mēnešos bija nepieciešami pat 120 000 viesstrādnieku. Šobrīd tas tiek risināts gan ar vietējo citās nozarēs atbrīvoto darba spēku (aptuveni 20 000), gan ar neaizbraukušajiem viesstrādniekiem (aptuveni 20 000), gan jaunām un īpašām viesstrādnieku ievešanas atļaujām (līdz 80 000).

 

2018.gadā bija izsniegtas aptuveni 9 000 darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem, kas bija par aptuveni 700 darba atļaujām vairāk nekā 2017.gadā kopā un veidoja 0,9% no nodarbinātajiem. Vairāk nekā puse no darba atļaujām 2018.gadā bija izsniegtas Ukrainas valstspiederīgajiem (aptuveni 5000 darba atļaujas).

Ražas novākšanas sezonā Latvijā, no jūnija līdz oktobra beigām, augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir nepieciešami aptuveni 1000 darbinieki. Kopējais nodarbināto viesstrādnieku skaits valstī 2019.gadā sasniedza gandrīz 10 000 darbinieku.

Nevienam vietējam darba meklētājam darbs netiek atteikts, bet viesstrādnieki ir garantija, ka šis strādnieku skaits būs.

Izvērtējot pandēmijas ietekmē pieņemto ierobežojumu ievērošanu, lauksaimnieku organizācijas lūdz:

  • iespēju ievest Latvijā viesstrādniekus un nodarbināt tos lauksaimniecības nozarē;
  • atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā. Atsevišķi darba devēji ir sazinājušies ar Ukrainas darbā iekārtošanas aģentūrām, kuras apstiprina gatavību nodrošināt darbaspēku, izmantojot sauszemes transportu, bet to kavē neskaidrības ar vīzu noformēšanu un iespējām šķērsot Polijas un Lietuvas robežas;

  • viesstrādniekiem atļaut uzsākt darbu nekavējoši, ja nav novērotas elpceļu inficēšanās pazīmes un ir apliecinājums, ka nav saslimstība ar Covid-19;

  • kā vienu no variantiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem, veidot atbalsta programmu lauksaimniekiem, kas paredzētu līdzekļus būvēt vai iegādāties darbiniekiem paredzētas dzīvojamās ēkas.